Labklājības ministra padomnieks Kaspars Magurs: “Spēka avots ģimenē!” 0
“Vispirms vēlos pateikt, ka man ir ļoti būtiskas ģimenes vērtības,” sarunas sākumā uzsver labklājības ministra padomnieks Kaspars Magurs. “Strādāju labklājības nozarē, esmu četru bērnu tēvs, un manā ģimenē aug dēls ar īpašām vajadzībām, tāpēc skaidri redzu un jūtu “uz savas ādas”, kas būtu darāms nevilcinoties, lai veidotu Latvijā iekļaujošu sabiedrību, kurā būtu cieņā ģimenes, pensionāri un ikviens, kurš ar uzņēmību, profesionālo pieredzi un rūpēm par nākamo paaudzi varētu dot savu artavu kopējā sabiedrības labumā.”
Viņš atceras daudzkārt dzirdētu atziņu – padomā par to, ko tu kā cilvēks spēj dot valstij, nevis ko valsts var iedot tev. Un piebilst: vienmēr ir jāatceras, ka Latvijā ir daudz mazāk aizsargātu ļaužu – bērnu, pieaugušo un sirmgalvju –, kuriem ir vitāli svarīgs sabiedrības atbalsts.
Vai Latvijai izdodas augt saskaņā ar šīm vērtībām? Ja salīdzinu Latviju ar to, kāda tā bija pirms desmit gadiem, noteikti varu teikt, ka esam virzījušies uz priekšu, piemēram, tādās labklājības nozares jomās kā rūpes par ģimenēm, pensiju sistēma un atbalsta sistēma personām ar invaliditāti. Taču šī attīstība risinājusies pārāk lēni. Pārmaiņām jānotiek būtiski ātrāk, un pēdējo gadu laikā tas jau notiek. Labklājības ministrija ir daudz izdarījusi demogrāfijas politikas jomā. Protams, ir jautājums, kāpēc tas netika darīts pirms 20 gadiem. Acīmredzot valstij un ministrijai bijušas citas prioritātes.
Demogrāfijas situācijas uzlabošana ir ilgs process, vienlaikus cilvēki turpina braukt projām no laukiem vai vispār no valsts. Šis darbs ir ilgākam laikam, tāpēc jo īpaši svarīgi neapstāties pusceļā. Gribu gan pateikt, ka neesmu no tiem, kuri saka – “viss ir slikti”. Daudz kas ir mūsu rokās, un tas ir atkarīgs no mūsu pašu uzņēmības. Protams, ik pa laikam uzvirmo negācijas – pēc kārtējā korupcijas skandāla, ziņām par valsts budžeta miljonu izsaimniekošanu vai augsti stāvošu amatpersonu prātam neaptveramu cinisku izšķērdību. Tā ir liela problēma mūsu valstī – nauda tiek tērēta kādiem zinātniskiem pētījumiem vai milzīgiem projektiem, kuri varētu būt desmitā vai trīsdesmitā prioritāte, vai arī palaista vējā, un tajā pašā laikā tās pietrūkst sāpīgām vajadzībām.
Zaļo un Zemnieku savienība skaidri definējusi savas prioritātes – sabiedrības labklājība, veselība un latviešu tautas ataudze. Jā, ZZS stingri tur vārdu un strādā. Būdams tēvs, kuram bērns ir ar īpašām vajadzībām, ikdienā esmu saskāries ar dažādām sistēmiskām nepilnībām gan labklājības, gan veselības aprūpes nozarēs. Sociālajā jomā vairāk cenšamies soļot laikam līdzi, būt tuvāk cilvēkiem, taču veselības jomā tas tik raiti nenotiek. Dēlu Rūdolfu pēc smaga negadījuma izglāba neiroķirurgs, paveikdams fantastisku darbu, un mēs esam priecīgi, ka viņš ir kopā ar mums. Taču pēc tam dzīve turpinās: ikdienā ir nepieciešams medicīnas speciālistu atbalsts, un ģimenē ne reizi vien esam saskārušies ar to, ka veselības aprūpes sistēma ir smagnēja. Ja mēs paši necīnītos, sistēma mūsu bērnu “norakstītu”.
Piemēram, mājas aprūpes speciālisti, strādājot ar Rūdolfu, kuram ir tik smaga diagnoze, dažkārt nav spējuši izmantot jaunākās metodes, lai veicinātu attīstību uz labo pusi. Paši esam braukuši uz dažādiem rehabilitācijas pasākumiem ārzemēs, lai iegūtu praktiskas zināšanas. Izrādījās, ka tiešām varam pašu spēkiem paveikt daudz, par ko Latvijā mums stāstīja, ka tas nav iespējams. Ir iespaids, ka sistēmā tas ir domāšanas veids – balstīties uz teoriju, priekšrakstiem, būt pārlieku piesardzīgiem, nevis strādāt ar mērķi palīdzēt. Par spīti visam mēs tiekam uz priekšu bērna attīstībā, ļoti lēni, soli pa solim, un ir pozitīva dinamika.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks ir uzsvēris, ka viens no steidzamākajiem darbiem ir atbalsta sistēmas pilnveide cilvēkiem ar invaliditāti. Pilnīgi piekrītu. Atbalstam ir jābūt efektīvam un vērstam uz cilvēka vajadzībām. Piemēram, ir jāizlīdzina un jāpalielina īpašas kopšanas pabalsti. Līdztekus steidzami ir jāsniedz palīdzības roka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri formāli vairs netiek pieskaitīti bērnu kategorijai un, nonākot pieaugušo statusā, zaudē virkni valsts bezmaksas atbalsta iespēju. Kļūstot “pieaugušajiem”, pēkšņi viss tiek atņemts! Ko darīt ģimenēm, jo tie ir simtiem, dažkārt pat tūkstošiem eiro mēnesī lieli izdevumi? Ir skaidrs, ka šāds atbalsts ir jāsaglabā vismaz daļēji un pakāpeniski jāpalielina tā apjoms. Tāpat jābūt lielākai speciālistu iesaistei šādu cilvēku veselības aprūpē.
Esat sācis personīgu iniciatīvu, kas būtiski atvieglotu ikdienu un padarītu dzīvi pilnvērtīgāku cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu tuviniekiem. Jā, tas ir pavisam vienkāršs pakalpojums, kas darītu laimīgāku gan manu ģimeni, gan tūkstošus cilvēku Latvijā. Esmu iestājies par higiēnas telpu, tā dēvēto “changing places”, iekārtošanu publiskajās vietās, uzrunādams sabiedriskās organizācijas, pašvaldību vadītājus, tiesībsargu, kā arī daudzus domubiedrus un atbalstītājus. Tās ir vietas, kur izveidotas iespējas aprūpēt cilvēkus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, proti, gulta līdz diviem metriem, kas ir paceļama. Latvijā šāds pakalpojums iekļauts Ministru kabineta noteikumos, taču šis punkts ir nemanot “pazudis tulkojumā” – aizmirsts.
Cik es zinu, higiēnas telpa ir Rīgas lidostā, Liepājā, iespējams, vēl kaut kur. Lūk, piemērs – dodos kopā ar ģimeni un Rūdolfu skatīties basketbola vai hokeja spēli. Tā ilgst līdz divām stundām. Protams, mēs nezinām, kurā brīdī vajadzēs doties uz tualeti. Ko darīt, ja piepeši tas ir nepieciešams? Pēc spēles mēs vēlētos kādā kafejnīcā paēst vakariņas, taču, ja nav šādas higiēnas telpas, pēc iespējas ātrāk ir jāsteidzas mājās. Vēl gribu pateikt – mūsu valstī pārāk daudz ir uzkrauts uz vecāku pleciem, un šajā ziņā arī steidzami vajadzīga atbalsta sistēma. Tāpat kā man, arī citās ģimenēs ar īpašo bērnu bieži vien vēl ir atvases, kurām nepieciešama vecāku uzmanība un sirsnīga kopā būšana.
Kāpēc aktīvi darbojaties politikā un esat nolēmis kandidēt Saeimas vēlēšanās? Atbalsts ģimenēm un senioriem, kā arī atbalsta sistēma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – tās ir jomas, kurās man ir daudzu gadu pieredze. Es rūpīgi vērtēju politiskos spēkus Latvijā un esmu pārliecināts, ka īstie darītāji ir Zaļo un Zemnieku savienība. ZZS biedrs esmu vairāk nekā desmit gadus. Ja vienā gadā izdodas īstenot kaut vai vienu sabiedrībai nozīmīgu projektu, man jau ir gandarījums un apziņa, ka izdosies atkal un vairāk. Tas ir mans virzītājspēks. Saeimas vēlēšanās kandidēšu pirmo reizi, līdz šim aktīvi darbojos pašvaldības līmenī. Dzīvoju Ķekavas novadā, taču bieži esmu Talsos, jo tur ir manas saknes, tāpēc kandidēšu no ZZS Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta.
