Foto: LETA

“Labs” – ar to man nepietiek. Saruna ar Mārtiņu Braunu 1

Komponists Mārtiņš Brauns ierauts jubilejas koncertu vāveres ritenī: jau sākusies koncerttūre “Darbi un nedarbi” Latvijas novados, bet drīzumā skanēs arī koncerts Latvijas Nacionālajā teātrī.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Lasīt citas ziņas

Kā saka pats gaviļnieks: pagaidām ir daudz darba un stresa, cenšoties savākt kopā izpildītājus.

– Nenožēlojat, ka iesaistījāties šajā vāveres skrējienā, paredzējāt, ka būs tik traki?

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Brauns: – Nē, neparedzēju. Ja ir savs ansamblis kā man agrāk “Sīpoli”, tad jau nav tik traki, bet šeit, kur ir vairākas programmas un iesaistīti daudzi ārkārtīgi augstas klases mākslinieki, ir grūti viņus savākt kopā uz mēģinājumiem. Katrs labs ģitārists mūsdienās spēlē vairākos kolektīvos – tāpat kā diriģenti braukā pa laukiem un vada četrus korus, vai ārsti, kuri strādā vairākās slimnīcās. Tāpat arī basisti un īpaši solisti, turklāt es savu galveno solistu – Niku Matvejevu – esmu zaudējis… Es vispār nebūtu jubileju svinējis un koncertus rīkojis, bet man ir brīnišķīgi draugi, kuri teica: “Mārtiņ, tev vajag!” Ja tik labi par mani domā, tad man visiem spēkiem jācenšas to īstenot.

– Vai kāds prieks gatavošanās procesā arī ir bijis?

– Nē, vēl tikai stress. Kaut gan: jā, viens prieks tomēr bija gan, kora mūzikas koncerts nupat oktobra beigās.

– Tas, kurā skanēja Ulda Kokara pasūtinātais “Saule. Pērkons. Daugava” vīru balsīm?

– Jā, tur bija arī šis specpasūtījums, bet milzīgs prieks par Airu Birziņu un viņas meitenēm – 80 vai vēl vairāk –, kuras ar vibrofonu un balsīm atskaņoja “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”, nebiju domājis, ka esmu ko tik labu uzrakstījis. Tas man bija īsts prieks. Protams, arī Kaspars Ādamsons ar “Sōlu”, tāpat “Saule. Pērkons. Daugava” – tas, protams, ir vecs gabals, bet bija jāpārkomponē pilnīgi par jaunu, jo vīru balsīm gluži cits skanējums. Ļoti labi skanēja, bet vēl jāievingrinās, vajag vairāk dzīvo koncertu, lai nav notīs jāskatās. Izpildījums bija labs, aizkustinošs, bet es gribu, lai būtu ļoti labs. “Labs” – ar to nepietiek ne man, ne Uldim Kokaram.

Ko Mārtiņš Brauns domā par jaunajām Latvijas koncertzālēm, Dziesmu svētku Noslēguma koncerta repertuāru un jauno mūziku, – lasiet 15. novembra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.