Sācies kartupeļu stādīšanas laiks! Viss par kartupeļu sagatavošanu stādīšanai 2
Sācies kartupeļu stādīšanas laiks! Lai iegūtu labāku ražu un neievazātu dažādas slimības, sēklas kartupeļi jāiegādājas pie sēklaudzētājiem. Kā sagatavot sēklu stādīšanai, stāsta zemnieku saimniecības “Kalnāres” īpašnieks Ilgvars Krūmiņš.
Kartupeļu modināšana
Nodrošinot bumbuļiem atbilstīgus glabāšanas apstākļus, to miera periods ieilgst, un vēl aprīlī tie nav saasnojuši. Šādus bumbuļus nedrīkst stādīt, jo īpaši, ja augsne nav iesilusi. Nonākot no vienas vēsas vides (noliktavas vai pagraba) tikpat vēsajā vagā, bumbuļos turpinās miera periods. Novērojumi rāda, ka šādiem bumbuļiem dīgsti parādās ar nokavēšanos un tos apsteidz vēlāk iestādītie iediedzētie kartupeļi.
Ilgvars Krūmiņš uzsver, ka bumbuļi pirms stādīšanas obligāti jāiedzīvina. Šajā nolūkā kartupeļu sēklu divas nedēļas pirms stādīšanas (aprīļa vidū) pārvieto no vēsa pagraba uz siltākām telpām (15–20 °C). Bumbuļi siltumā pamostas 10–14 dienās. Šajā laikā gaismai nav lielas nozīmes. Turpretī vēlāk, kad asni jau sāk augt, kartupeļus tur gaišā vietā, lai asni būtu stingrāki un zaļi.
Modināšana nav vajadzīga bumbuļiem, kas jau sadīguši glabātavā. Stādot ļoti saasnojušus kartupeļus ar stādāmo mašīnu, tie var saķerties un traucēt stādīšanu, šādos gadījumos asni jānolauž. Stādot ar rokām, asnus var atstāt, taču jebkurā pārvietošanas procesā liela daļa no tiem nolūst. Diemžēl garie asni ir paņēmuši no bumbuļiem daudz spēka, kura pietrūkst jaunās ražas veidošanai.
Ja pēc izņemšanas no glabātavas bumbuļiem izveidojušies gari balti asni ar melniem galiem, tas nozīmē, ka tie ir inficēti ar rizoktoniju. Šādus asnus vajag nolauzt.
Ir šķirnes, piemēram, ‘Kuras’, ‘Verdi’, kurām dīgst tikai viens pumpurs bumbuļa galotnē. Ja šo vienu pumpuru saglabā (nenolauž), tad pēc iestādīšanas kartupelim izaug 2–3 stublāji, ir ļoti mazs bumbuļu skaits, bet tie ir lieli. Pavairojot sēklas materiālu, šādus kartupeļus ieteicams sadiedzēt, līdz pumpurs izaug 3–4 cm garš un pie pārbēršanas viegli nolūst. Pēc galotnes pumpura zaudēšanas sāk dīgt pārējie snaudošie pumpuri. Rezultātā cerā būs vairāk stublāju, un bumbuļu skaits zem cera ievērojami palielināsies.
Kad stādīt
Ilgvars Krūmiņš teic, ka kartupeļus stāda, līdzko augsnes temperatūra stādīšanas dziļumā sasniegusi 8 grādus (stāda tik dziļi, lai virs kartupeļa būtu zeme bumbuļa biezumā, t.i., 5 cm); šogad tas varētu būt ne agrāk par maija sākumu. Nevajadzētu kartupeļus likt ļoti vēsā un slapjā zemē, jo tad tie saslims ar rizoktoniju jeb melno kraupi.
Zemnieku saimniecības “Gudriķi” īpašnieks Guntis Silenieks iesaka audzētājiem, kuri vēlas izaudzēt kartupeļus līdz Jāņiem, izvēlēties šķirni ‘Riviera’, jo tā ir visagrākā Latvijas apstākļos. Lai iegūtu agru ražu, sēklas materiāls no ziemas miega jāmodina februāra vidū–beigās, liekot to diedzēties gaismā un siltumā (15–20 °C). Kad bumbuļiem izveidojušies zaļie asniņi, tos var stādīt zemē. Agro kartupeļu audzētāji Liepājas pusē bieži vien sāk stādīt, līdzko gaisa temperatūra paaugstinājusies vismaz līdz +13 °C. Sadiedzētos bumbuļus pēc iestādīšanas nosedz ar agrotīklu vienā kārtā, lai ātrāk iesildītu augsni. Agras ražas ieguvei izdevīgāk sēklas materiālu katru gadu gādāt no jauna, pērkot to jau februāra sākumā.
Labākais izmērs
Stādīšanai der jebkāda lieluma bumbuļi. Izmantojot pavisam sīkus (30 mm diametrā) bumbulīšus, tos stāda seklāk (lai augsnes kārta virs bumbuļa nepārsniegtu divu bumbuļu diametru). Nav atšķirības, vai sīkos bumbuļus stāda pa vienam 15 cm attālumā vai pa diviem kopā 30 cm attālu, jo iegūtās ražas lielums ir aptuveni tāds pats. Stādīt var arī lielus kartupeļus, bet tas nav lietderīgi. Ja nu tomēr citas izejas nav, nekādā gadījumā tos nevajadzētu griezt. Lielos bumbuļus vēlams stādīt retāk – 40–45 cm attālumā citu no cita. Vispiemērotākie ir vidēja izmēra bumbuļi (40–55 mm diametrā), jo tādi ātrāk sadīgst un dod agrāku ražu. Jo bumbulim dīgst vairāk asnu, jo cerā būs vairāk bumbuļu. Savukārt jo bumbuļu skaits lielāks, jo ražā mazāk lielo bumbuļu.
