Foto-yanadjan/Fotolia

Laistāmā ūdens kvalitāte. Eksperta padomi pirms siltumnīcas būvēšanas 0

Lielsaimniecības speciālisti jau sen zina, cik liela loma augu barošanā ir laistāmā ūdens kvalitāte. Jaunatnācējiem siltumnīcu nozarē mēdz būt grūti saprast, kāpēc urbuma
ūdens, ko dzer lopiņi, neder gurķu vai tomātu laistīšanai.

VIDEO. “Viņam nav īsti bail no NATO, drauds ir cits”: Jānis Kažociņš atklāj, kas ir Putina nāvējošais apdraudējums
FOTO. Latvietim nakts laikā izdodas iemūžināt ļoti reti sastopamu un skaistu dabas parādību Latvijas debesīs
FOTO. Kā izskatās nacistu slepenās pilsētas Antarktīdā?
Lasīt citas ziņas

Vienkāršo plēves siltumnīcu īpašnieki laistīšanai izmanto ūdeni no pašizraktiem dīķiem, kuros pārsvarā uzkrājas nokrišņu ūdens ar nelielu gruntsūdeņu piemaisījumu.
Ūdens no ezeriem un it sevišķi no upes var būt piesārņots ar augiem vai cilvēkiem patogēniem mikroorganismiem, tāpat upes ūdenī var būt nezināmu ķīmisko vielu piemaisījumi, tāpēc siltumnīcu laistīšanai īsti neder. Lielsaimniecības parasti izmanto pazemes ūdeņus no dažāda dziļuma urbumiem.

Pirms jaunas siltumnīcas būvniecības uzsākšanas ir vērts noskaidrot laistāmā ūdens ķīmisko sastāvu. Tas mēdz būt visai atšķirīgs dažādā dziļuma urbumos pat tad, ja tie atrodas blakus viens otram.

Ūdens kvalitāte jāpārbauda regulāri

Ūdens kvalitāte regulāri jāpārbauda visā veģetācijas periodā. Gan atklātās ūdenstilpēs – upēs, ezeros, dīķos –, gan urbumos kopējā sāļu koncentrācija un atsevišķo elementu saturs mēdz mainīties atkarībā no laika apstākļiem, sevišķi no nokrišņu daudzuma. Holandē par vislabāko ūdeni laistīšanai uzskata lietus ūdeni, jo tas ir faktiski tīrs no sāļiem un bikarbonātiem, kā arī no organiskiem piemaisījumiem. Ūdeni savāc lietus laikā no siltumnīcas jumta un pa speciālu cauruļu sistēmu novada tam speciāli ierīkotos baseinos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Latvijā ir šāda pieredze. Daudzas nelielas zemnieku saimniecības mēdz uzkrāt lietus ūdeni dīķos. Parasti pilnu ūdens analīzi veic laboratorijā pirms sezonas uzsākšanas, tālāk paši kontrolē tās pH un EC. Ja šie rādītāji strauji un būtiski mainās, pilnu analīzi jāveic atkārtoti. Latvijā to ir iespējams izdarīt Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijā, kas atrodas Salaspilī.

Audzējot inertajos substrātos, pilno ūdens analīzi mēdz veikt biežāk, nekā audzējot kūdrā. Tāpat analīžu veikšanas intensitāte ir atkarīga no ūdens avota. Latvijā gruntsūdeņos parasti ir augsts bikarbonātu (HCO 3 ) saturs, tāpēc ūdens pH parasti ir
augsts.

Audzējot hidroponikā (inertajos substrātos), bikarbonātu saturs nedrīkst pārsniegt 4 mol/l HCO 3 (jeb 244 mg/l). Tāpat to daudzums nedrīkst pārsniegt Ca un Mg jonu summu. Ciets ūdens hidroponikai neder, jo ar to substrātā nonāk un uzkrājas daudz kalcija un magnija, kas traucē kālija uzņemšanos. Ūdenī, ko paredz izmantot barības šķīduma gatavošanai, kalcija un magnija saturam jābūt zemākam, nekā paredzēts pēc šķīduma receptes.

Barības šķīduma noregulēšanai lieto skābes
Lai noregulētu barības šķīduma pH līdz tādam līmenim, kāds ir labvēlīgs visu barības elementu uzņemšanai, lieto skābes. Jau daudzi nelieli audzēāji ūdens paskābināšanai izmanto speciālo līdzekli Vito – ūdens pH regulētājs. Siltumnīcu lielsaimniecības ūdens ielabošanai lieto koncentrēto slāpekļskābi vai ortofosforskābi.

Skābes un karbonāti reaģē ekvivalentos daudzumos, proti, 1 mols skābes reaģē
ar 1 molu HCO3-. Piemēram: HNO 3 + HCO 3- = H 2 O + CO 2 + NO 3- vai H 3 PO 4 + HCO 3- = H 2 O + CO 2 + H 2 PO 4

Ogļskābā gāze (CO2) izkūp gaisā, paliek ūdens un skābes anjoni, tāpēc pH pazeminās. Skābes dauzumam jābūt tādam, lai varētu kontrolēt gatavā šķīduma buferspēju. Proti, tā pH nedrīkst strauji mainīties. Lai nodrošinātu buferspēju, ūdenī jābūt noteiktam brīvo bikarbonātjonu daudzumam. Parasti atstāj 1 molu HCO 3 , bet, ja barības šķīduma gatavošanai izmanto fizioloģiski skābus sāļus, kas izšķīstot papildus paskābina šķīdumu, to kompensācijai jāparedz vēl 1 mols HCO 3 , tātad kopā ūdenī atstāj 2 moli HCO 3 .

Aprēķināto skābes daļu pievieno barības šķīdumu koncentrātiem, lai novērstu nešķīstošu sāļu izgulsnēšanos. Rezervēto bikarbonātu daudzumu vēlāk neitralizē ar skābi no C bakas.

Modernajās siltumnīcās tiek ierīkotas lielas ūdens tvertnes diennakts ūdens rezervei, kurās arī tiek veikta ūdens sagatavošana. Barības šķīduma gatavošanas iekārta iekļauj A un B bākas mēslojuma koncentrātiem un C bāku skābei.

A bākā izšķīdina kalcija sāļus (nitrātu un dažkārt hlorīdu) un citus nitrātus (piemēram, kālija un magnija), kā arī daļu mikroelementu. B bākā izšķīdina sulfātus
un daļu helātu. Ja tiek izmantoti polifīdi, arī tos izšķīdina B bākā. Skābes koncentrācija C bākā nedrīkst būt augsta, lai novērstu strauju pH pazemināšanos.

Par optimālu uzskata izšķīdināt C bākā 15 l slāpekļskābes (58%) uz 1000 l ūdens.
Ja bikarbonātu daudzums ūdenī pārsniedz 4moli/l, vispirms atsevišķā tvertnē sagatavo ūdeni,paskābinot to līdz pH 6. Lai process norisinātos straujāk, tvertnē ierīko maisītāju un nodrošinaatbrīvojušos ogļskābes izvadīšanu.

Cits risinājums būtu osmotiskā filtra izmantošana, bet pēc tam bikarbonātu ūdenī vairs nav un buferspējas nodrošināšanai nākas lietot speciālus mēslojumus, kas paaugstina bikarbonātu saturu.

Latvijā siltumnīcu saimniecības ir nelielas un attālums starp barības šķīduma iekārtu līdz augiem nav liels, tāpēc pH vērtība nepaspēj sevišķi daudz izmainīties. Grūtāk ir saimniecībās, kur šie attālumi ir patiešām lieli, tāpēc Holandē jau ir sākuši izmēģināt papildu iekārtas tikai pH un EC pieskaņošanai nepieciešamajam līmenim. Šīs iekārtas izvieto siltumnīcu koridorā pusceļā no barības šķīduma gatavošanas vietas līdz augiem.

Lielsaimniecībās izmanto datorizētas barības šķīduma gatavošanas iekārtas, kas nodrošina pareizu sūkņu darbību, tātad arī mēslojuma koncentrāta un ūdens proporciju. Šīs iekārtas ir aprīkotas ar EC un pH sensoriem, bet vajadzīgos parametrus iestata agronoms.

Pēdējos gados tirgū ir parādījušās arī mazākas jaudas iekārtas tieši nelielo saimniecību vajadzībām. Ūdens parasti satur arī kaut kādu nitrāta formas slāpekļa, kālija, sulfātu un fosfātu, bora, dzelzs un citu augiem nepieciešamo elementu daudzumu, un tas jāņem vērā, aprēķinot mēslojuma daudzumu barības šķīduma gatavošanai. Izņēmums ir dzelzs, kas veido nešķīstošus, augiem nepieejamus savienojumus un aizsprosto pilinātājus. Ja dzelzs saturs ūdenī ir augsts (vairāk par 5 μmol/l), būs nepieciešama papildu ūdens attīrīšana.

Nātrijs ir sevišķi bīstams augiem, jo tie patēre šo elementu ļoti nelielā daudzumā. Uzkrājoties sakņu zonā, tas būtiski traucē citu elementu – kālija, kalcija, magnija, dzelzs, cinka,vara – uzņemšanos, tādējādi izraisot ražas zudumus. Hlors lielā daudzumā arī var ievērojami traucēt auga augšanu un samazina ražu. Tomēr pēdējie pētījumi liecina, ka nelielā daudzumā hlors veicina tomātu un zemeņu izturību pelēkajai puvei. Parasti tiek uzskatīts, ka maksimāli pieļaujamais hlora daudzums sakņu zonā var būt par 0,2–0,5 mmol/l augstāks nekā nātrija.

LAISTĀMĀ ŪDENS ĶĪMISKAIS SASTĀVS
Svarīgākie rādītāji:
– kopējā sāļu koncentrācija (EC);
– tādu elementu saturs, ko augi uzņem nelielā daudzumā un kuru uzkrāšanās sakņu zonā mēdz būt toksiska augiem, piemēram, nātrija, hlora, bora, alumīnija u. c.;
– bikarbonātu (HCO3-) saturs;
– kalcija un magnija saturs.

Kopējo sāļu koncentrāciju ir pieņemts novērtēt pēc Zonnefelda*:
– <0,75 mS/cm – ūdens ir labs; - 0,75–1,5 mS/cm – ūdens ir derīgs; - 1,5–2,25 mS/cm – sāļu koncentrācija ir augsta; - >2,25 mS/cm – sāļu koncentrācija ir ļoti augsta.

Laistīšanai siltumnīcās vislabāk izmantot ūdeni ar EC< 0,75 mS/cm. Ja audzētājs ir spiests izmantot ūdeni ar EC 0,75–1,5 mS/cm, ir svarīgi pareizi izvēlēties substrātu. Šeit svarīgākais kritērijs ir iespēja izskalot substrātu sāļu uzkrāšanās gadījumā. To vieglāk izdarīt inertajos substrātos: minerālvatē, kokosā vai perlitā. Ar kūdru ir citādi. No vienas puses, to nedrīkst laistīt tik bieži kā inertos substrātus, jo palielinās sāļuuzkrāšanas risks, bet, no otras puses, kūdrai ir ļoti augsta jonu absorbcijas spēja, tāpēc augi mazāk cieš no augstās EC. Citās valstīs kūdrai mēdz pievienot līdz 50% perlīta tieši tādēļ, lai būtu iespējams izskalot liekos sāļus. Ja ūdenī ir augsta un ļoti augsta sāļu koncentrācija, ir nepieciešama osmotisko filtru lietošana. *Kejs Zonnefelds (Cees Sonneveld) ir holandiešu zinātnieks, kurš vēl pērnā gadsimta astoņdesmitajos gados ir izpētījis augu mēslošanu, audzējot hidroponikā. Visas barības šķīdumu receptes, ko izmanto dažādās valstīs, pamatojas uz viņa pētījumu rezultātiem
Vairāk par siltumnīcām lasiet šeit

Vairāk par šo tematu lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā “Jaunākās tehnoloģijas modernajās siltumnīcās”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Uzkritis traktors, pļaušanas mehānismā ierauts cilvēks: darot lauksaimniecības darbus nelaimes gadījumi mēdz būt arī letāli
Kā efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem augustā?
“Ja, piemēram, nomedī grūsnu vilku māti – lielas nepatikšanas, bet, ja vilks saplēš grūsnu aitu māti, tas nav nekas…”: lauksaimnieki bažīgi par vilku uzbrukumiem
Garšīgi, daudz ūdens un maz kaloriju! Kas vērtīgs kabačos?
VIDEO. “Viņam nav īsti bail no NATO, drauds ir cits”: Jānis Kažociņš atklāj, kas ir Putina nāvējošais apdraudējums
FOTO. Latvietim nakts laikā izdodas iemūžināt ļoti reti sastopamu un skaistu dabas parādību Latvijas debesīs
FOTO. Kā izskatās nacistu slepenās pilsētas Antarktīdā?
Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
Lasīt citas ziņas
Zvejnieks: “tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā” 2
Bez kampaņas cūku mēri nevar tik viegli izskaust: mednieki vieni netiek ar to galā 10
Uz citiem atbalsta veidiem varētu pretendēt ap 230 000 mājsaimniecību, kam būs jāraksta iesniegumi vairākkārt 42
Ienāk jauns starptautisks pārtikas veikalu tīkls “Spar” un sāk izvērsties Kurzemē 9
Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem sola pārcelties uz laukiem mājokļa uzturēšanas izmaksu dēļ
Pēc pusotra gada ilga pārtraukuma Līgatnes dabas taku apmeklētājiem atkal ir vērojamas rudās lapsas 2
VIDEO. “Viņam nav īsti bail no NATO, drauds ir cits”: Jānis Kažociņš atklāj, kas ir Putina nāvējošais apdraudējums
VIDEO. Henriks Danusēvičs: “Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā ir tik augsts PVN pārtikai” 3
Iznīcināts, izlaupīts, nozagts… Eksperti dokumentē kultūras vērtību milzīgos zaudējuma apmērus Ukrainā
FOTO. Latvietim nakts laikā izdodas iemūžināt ļoti reti sastopamu un skaistu dabas parādību Latvijas debesīs
Princis Harijs savā grāmatā visskarbāko kritiku veltīs trim ģimenes locekļiem: ar ko šie cilvēki viņu nokaitinājuši?
Pie ASV Kapitolijas ēkas nošāvies kāds vīrietis 11
Vidusslānis Latvijā dzīvo labi: pieprasījums pēc apvidus auto pieaudzis un katrs otrais pircējs interesējas par elektroauto
Uzkritis traktors, pļaušanas mehānismā ierauts cilvēks: darot lauksaimniecības darbus nelaimes gadījumi mēdz būt arī letāli
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
35% autovadītāju pie stūres runā pa telefonu, gandrīz tikpat daudzi dzer kafiju
21:31
Dace Baltruma: “Valsts parlamentā vajadzētu pulcēties tautas gaišākajiem prātiem. Kandidātu saraksti manu pārliecību ir sagrāvuši”
19:55
Lielu lomu šodien tavā dzīvē spēlēs dažādas nejaušības. Horoskopi 15.augustam
19:03