Lapa vizuāli izskatās identiska īstajai sistēmai – advokāta birojs brīdina par krāpnieku jauno viltību 0
Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs sociālajos tīklos brīdina sabiedrību par bīstamu krāpniecības vilni, kas šobrīd aktīvi darbojas, izmantojot “Google” meklētāju kā slazdu. Meklējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), daudzi lietotāji kļūst par vieglu mērķi, uzķeroties uz viltus vietnēm, kas atdarina oficiālo portālu.
Sociālo tīklu platformas “Facebook” ierakstā teikts: “Draugi, esiet ļoti uzmanīgi! Meklējot VID EDS Google meklētājā, paši pirmie rezultāti šobrīd bieži vien nav oficiālā lapa, bet gan krāpnieku apmaksātas reklāmas (Sponsorētie rezultāti).
Kā darbojas krāpniecība?
1. Krāpnieki nopērk reklāmas vietu, lai parādītos saraksta augšgalā.
2. Viņi izmanto viltus adreses (piemēram, https://www.google.com/search?q=walesglamping.com, thekoirestaurant.com vai anamaker.com), bet nosaukumā raksta “VID EDS”.
3. Uzklikšķinot, jūs tiekat novirzīti uz lapu, kas vizuāli izskatās identiska īstajai EDS sistēmai, taču tās vienīgais mērķis ir nozagt jūsu internetbankas pieejas datus.
Kā sevi pasargāt?
• Vienmēr pārbaudi adresi! Oficiālā VID EDS adrese ir tikai un vienīgi: https://eds.vid.gov.lv/.
• Nespied uz “Sponsorētajām” saitēm, ja meklē valsts iestādes vai bankas. Labāk paej nedaudz uz leju līdz organiskajiem meklēšanas rezultātiem.
• Pievieno EDS grāmatzīmēm (bookmarks). Tā Tev nekad nebūs jāizmanto meklētājs, lai piekļūtu sistēmai.
• Pievērs uzmanību domēnam. Valsts iestāžu adreses Latvijā parasti beidzas ar .gov.lv.
Padalies ar šo ziņu! Brīdini vecākus, vecvecākus un draugus, kuri varētu nepamanīt šo viltīgo atšķirību. Nepļausim krāpniekiem vieglu peļņu!”
Pērn izkrāpti vismaz 23,7 miljoni eiro
Jau iepriekš vēstīts, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā, aģentūru LETA informēja Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Priedīte.
Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8701 iesniegums par krāpšanām un to mēģinājumiem. 3165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Kā atzīmē policija, krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.
Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bijis vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.
Visbiežāk sastopamie telefonkrāpšanas veidi ir viltus zvani it kā komunālo pakalpojumu (“Latvenergo”, “Elektrum”, “Enefit”, “Sadales tīkla”) sniedzēju vārdā, tā dēvētie “šoka zvani” it kā no radiniekiem vai draugiem par ceļu satiksmes negadījumiem, viltus zvani it kā no mobilo sakaru operatoriem un viltus zvani it kā no Valsts policijas un citām valsts un pašvaldību iestādēm.
