Latgale izvēlas labākos tūrismā 2
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tūrisma balvas pasniegšana ir gada nozīmīgākais tūrisma nozares pasākums Latgalē, kas šogad risināsies jau septīto reizi. Uz to septiņās nominācijās pretendē 34 Latgales tūrisma uzņēmēji. Latgale vienmēr izcēlusies ar lielu sirsnību, viesmīlību un netradicionāliem tūrisma piedāvājumiem, izceļot atšķirīgo novada vēsturi un kultūru, un aizvadītais bijis atdzimšanas gads pēc tūrismu ļoti skaudri skārušās pandēmijas. Žūrijai, kurā ir gan LIAA un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, gan latgaliskā ikmēneša žurnāla “A12” un pagājušā gada uzvarētāju pārstāvji, nebūs viegli izraudzīties labākos no labākajiem. Dodoties uz Latgali, arī ceļotājiem nebūs viegli orientēties plašajās iespējās, kas viņiem pavērsies. Tādēļ, ielūkojies publiski pieejamajā nominantu sarakstā, izvēlējos ar dažiem iepazīstināt tuvāk.
Izstāstīt cietokšņa stāstu
Daugavpils cietoksnis ir viens no tūristu iemīļotākajiem apskates objektiem Latvijā, nozīmīgs 19. gadsimta arhitektūras un kultūrvēstures objekts ar unikālu ārējo un iekšējo uzbūvi. Arī pēdējais pasaulē uzbūvētais bastiona tipa cietoksnis, kura forma no putna lidojuma atgādina zvaigzni vai ziedu.
Ceļotāji var izvēlēties vai nu īsu (45 min) ekskursiju ar bijušās Ūdens pacelšanas ēkas un cietokšņa vēstures ekspozīcijas apskati, pastaigu pa cietokšņa aizsargvalni, Nikolaja vārtu un 1. krasta lunetes kordegardes jeb sardzes ēkas apmeklējumu, vai divreiz garāku un informatīvi ietilpīgāku pastaigu gida pavadībā, iekļaujot tajā arī Komandanta dārzu, cietokšņa dzīvojamo ēku kvartālu, Jezuītu kolēģijas ēku, kā arī stāstījumu par kādreizējo cietokšņa baznīcu un iespēju pabūt nocietinājumos. Viens no šo ekskursiju vadītājiem ir Tūrisma balvai nominētais gids Vitālijs Petkuns, kuru kolēģi raksturo kā patiesu sava darba entuziastu, cilvēku, kurš ceļotājus spēj ļoti interesanti un saistoši izvest cauri sarežģītajiem vēstures līkločiem.
Daugavpils cietoksnī tiek piedāvātas arī vairākas tematiskās ekskursijas: “Cietokšņa dzimšana” (1810–1920), “Ilglaicīgas fortifikācijas vēsture”, “Es esmu tik kareivis…”, kas veltīta Latvijas armijas 4. Zemgales divīzijas laikam cietoksnī (1920–1940) un armijas ikdienas dzīvei ar dažādiem kurioziem, “Cietoksnis padomju laikos”, kā arī “Izzini Daugavpils cietoksni!” skolēniem, kuras laikā cietoksni iespējams iepazīt ar dažādu praktisku uzdevumu starpniecību un varēs izmēģināt izšaut ar gaisa lielgabalu.
Izcilība cauri gadsimtiem
Preiļu muižas komplekss un parks ir lielākais pilsētvides parks Latvijā (41,2 ha). Pašreizējo izskatu tas ieguvis 19. gs. vidū, un apmēram trīspadsmit hektārus aizņemošie dīķi un kanāli padara parku par ļoti romantisku un ainavisku pastaigu vietu, kuras centrā Preiļu pils – izcils Latgales 19. gs. historisma laika muižu arhitektūras paraugs. Viduslaikos Preiļu novads ar pili piederējis baronu fon Borhu dzimtai, taču Livonijas kara laikā pili nopostīja, un tā vairs netika atjaunota. Baroni uzcēla jaunu pili, kas arī gāja bojā ugunsgrēkā 18. gs. sākumā. Tā nu sanācis, ka tagadējā pils (1860–1865) šajā vietā ir jau trešā. Pēc Latvijas agrārās reformas īstenošanas kopš 1930. gada pilī atradusies gan lauksaimniecības skola un vidusskola, gan šūšanas cehs un pionieru nams, līdz 1979. gadā to atkal izpostījis ugunsgrēks. No saimniecības ēkām saglabājušies 19. gs. trešajā ceturksnī neogotikas formās celtie staļļi, vārti ar smailloka arkām, vārtsarga namiņš un kapliča. Renovētajā Borhu kapelā apskatāmas Itālijas, Spānijas un Nīderlandes renesanses laikmeta gleznotāju darbu reprodukcijas un tēlnieces Ēvī Upenieces skulptūras, bet muižas vārtsarga namiņā – Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja atklātā mācību krātuve ar pūra mēbelēm un pūra saturu.
Pašlaik turpinās Preiļu pils atjaunošana. Ēka tiek siltināta, stiprināti pamati, mainīts jumts, logi un durvis, atsvaidzināta fasāde. Pils saimnieki – pašvaldība – piedāvā ekskursiju Preiļu muižas kompleksa parkā, izstaigājot Dižkoku pastaigu taku.
Moderna ekspozīcija Lūznavas muižā
Lūznavas muižā tapusi ļoti mūsdienīga, taču nestandarta izstāde “Kerbedzs: sekojot inženiertehniskajām idejām”, kuru veidojis viens no “Expo 2020” Latvijas paviljona iekārtotājiem arhitekts Didzis Jaunzems un viedo tehnoloģiju uzņēmums “Solavi”. Izstādes iedvesmotājs ir 19. gs. inženierbūvju projektētājs Staņislavs Kerbedzs (1810–1899) – Lūznavas muižas zemes īpašnieks, kura meita uzcēla šo muižu.
Interaktīvā izstāde iekārtota trīs muižas cokolstāva telpās. Slavas zālē var iepazīties ar inženiera Staņislava Kerbedza sasniegumiem, izsekojot viņa profesionālajām gaitām cauri gadu desmitiem mirkļos, kad saņemti apbalvojumi. Interaktīvajā ekrānā iespējams ceļot pa Eiropas karti un apskatīt viņa inženiertehniskās būves, bet Hologrammas telpā 360 grādu ainavā – redzēt dažādus objektus un tēlus, kas saistīti ar Lūznavu un inženierbūvēm. Savukārt Klases telpā gluži kā neparastā fizikas vai vēstures mācību stundā apmeklētāji var uzzināt gan par tiltu, tuneļu un dzelzceļa būvēšanas pirmsākumiem, gan fizikas likumiem, kas ietekmē būvniecību, un grūtībām, ko nācies pārvarēt tālaika inženieriem. Klases telpā ikviens aicināts pārbaudīt savu atjautību inženiertehniskajās jomās, kā arī prasmes tiltu un citu konstrukciju veidošanā.
Brīvvalsts dārgumu nams
Tā sauc jauno kultūrvietu Rēzeknes upes krastos pie paša pilskalna, kas radīta, lai apkopotu un padarītu sabiedrībai pieejamu informāciju par Latvijas pirmās brīvvalsts militāro un civilo apbalvojumu vēsturi, kā arī dažādām organizācijām, kas saistītas ar valsts un pilsonisko organizāciju darbību laika periodā no Latvijas neatkarības līdz Otrajam pasaules karam (1918–1940). Brīvvalsts dārgumu nams jau izpelnījies lielu ceļotāju ieinteresētību un ne velti iekļauts nominācijā “Labākais jaunais tūrisma produkts Latgalē 2022”.
Izstāžu namā eksponēti vairāki simti vēstures liecību no Latvijas un ārzemju privātkolekcijām, atklājot tieši Latgales un Rēzeknes vēstures lappuses. Ekspozīcija izveidota, ņemot vērā aktuālākās mūsdienu tendences, – te iespējams gan virtuāli piemērīt medaļas, gan darboties digitālos stendos. Otrajā stāvā atvēlēta vieta mainīgām ekspozīcijām, un tur pagaidām apskatāmas Latgales mākslinieku gleznas un darbi, kuros attēlotas Latgales ainavas.
