“Ārpus” valdes loceklis Vladimirs Berezins: “Mēs esam alus baudītāji, kam patīk eksperimentēt un izmēģināt dažādas jaunas izejvielas. Būtībā joprojām meklējam mūsu labāko alu, kaut gan ceram to nekad neatrast, lai varētu turpināt eksperimentēt.”
“Ārpus” valdes loceklis Vladimirs Berezins: “Mēs esam alus baudītāji, kam patīk eksperimentēt un izmēģināt dažādas jaunas izejvielas. Būtībā joprojām meklējam mūsu labāko alu, kaut gan ceram to nekad neatrast, lai varētu turpināt eksperimentēt.”
Foto: Karīna Miezāja

“Latvijas alus baudītāju ar leģendām neapmānīs!” Kā Vladimirs eksperimentē un meklē jaunas garšas 8

Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pēdējo gadu laikā Latvijas alus tirgu sapurinājušas vairākas mazās alus darītavas, piedāvājot garšas, kuras vēl pirms desmit gadiem varēja baudīt vien ASV vai Rietumeiropā. Tomēr tikai viena jaunā alus darītava spējusi attīstīties tik ātri, lai kļūtu par sava veida Latvijas vārda nesēju alus industrijas pasaulē.

 

LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 33
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
21 stundas
Lasīt citas ziņas

“Ražojam alu, kas garšo mums pašiem,” norāda “Ārpus” valdes loceklis un atbildīgais par ražošanu Vladimirs Berezins. Dažu gadu laikā sasniegtais rāda, ka garšo arī citiem.

Darītavas dibinātāji pazīstami bijuši jau iepriekš, bet kas interesanti – daļa no viņiem bijuši pilnīgi nesaistīti ar alus nozari, cik nu paši mājas apstākļos pašpatēriņam nodarbojušies ar mājbrūvēšanu.

Pirms vēl ceļošana netika uzskatīta par nāves grēku, visus vienojusi degsme ceļot. Turklāt nevis zvilnēt pludmalē pie jūras un malkot kokteiļus, bet gan apbraukāt katras valsts labākās alus darītavas. Pēc viena no šādiem braucieniem Vladimirs nospriedis, ka ārzemēs atrodamās alus garšas grib baudīt arī Latvijā.

Tolaik tas būtībā nebija iespējams, jo neko tādu neviens Latvijā nebrūvēja. Pēc desmitiem eksperimentālu alus vārījumu beidzot izdevies radīt vēlamo garšu. Rezultātā dibināta alus darītava “Ārpus”, nosaukumam vēstot par vēlmi iziet ārpus komforta zonas.

 

Ne vienmēr sākumā vajag savu brūzi

Nopietna alus darīšana nav lēta, un viena no būtiskākajām problēmām ir ražošanas telpas un iekārtas, kas prasa būtiskas investīcijas. Par laimi, alus industrijā populāra ir t. s. čigānēšana jeb alus telpu un iekārtu īrēšana no kādas citas alus darītavas. Tieši šādu modeli sākotnēji izvēlējies “Ārpus”. Tas ļāvis ražot produkciju ar samērā mazām sākuma investīcijām.

Savukārt jau pagājušā gada decembrī Ādažu novada “Jauntrenčos” uzņēmēji ievākušies savās telpās.

“Čigānbrūvēšanas gaitā ieguvām lielisku pieredzi un sapratām, kā mēs gribam veidot savu darītavu.

Noteikti iesakām šo modeli tiem, kas nopietni domā par savu alus darītavu, – tas ļaus saprast, vai tiešām gribat darboties šajā nozarē, vienlaikus izzināt katras iekārtas stiprās un vājās puses, kas vēlāk palīdzēs nokomplektēt paša darītavu,” stāsta Vladimirs, kurš ir viens no diviem cilvēkiem, kuru šobrīd darītavā var saukt par pilna laika darbinieku. Palielinot ražošanas apjomus, plānots pieņemt darbā vēl 2–3 jaunus darbiniekus.

 

Klientu interesē garša, nevis pasakas

“Mums pašiem nav interesanti visu laiku dzert vienu un to pašu alu, tāpēc līdz šim mums vēl nav bijis alus, kuru būtu atkārtojuši otru reizi – mainām apiņus, raugu, iesalu u. c. izejvielas. Mēs nenākam no tās korporatīvās alus darītavu pasaules, kurā nemitīgi domā par to, kā nopelnīt pēc iespējas vairāk.

Mēs esam alus baudītāji, kam patīk eksperimentēt un izmēģināt dažādas jaunas izejvielas. Būtībā joprojām meklējam mūsu labāko alu, kaut gan ceram to nekad neatrast, lai varētu turpināt eksperimentēt,” norāda Vladimirs.

Kaut gan receptes nemitīgi mainās, “Ārpus” orientējas uz trīs stilu alus ražošanu – t. s. skābajiem eiliem, dažādu variāciju Jaunanglijas Amerikas gaišajiem eiliem (APA), Indijas gaišajiem eiliem (IPA) un stautiem. Neviens no šiem stiliem nedominē lielveikalu plauktos. Kur ir latviešiem ierastais lāgera stila alus vai porteris?

Vai tas ir par tradicionālu un ierastu? Tā gluži neesot. Vladimirs uzsver, ka viņam ļoti garšo lāgeris, bet šobrīd vienkārši neesot laika un iespēju radīt tādas kvalitātes lāgeri, kas atbilstu “Ārpus” kvalitātes prasībām.

Vladimirs solīja, ka jau pavisam drīz brūzis pārsteigs savus klientus ar kādu līdz šim vēl nebijušu alus stilu.

Kas ir “Ārpus” veiksmes pamatā? Vladimirs tic, ka tā ir alus garša un kvalitāte. “Amat­alus segmentā investīcijas mārketingā nav nozīmīgas.

Svarīgākā ir kvalitāte, un mēs nevaram ar savu alu apmānīt mūsu klientu. Viņš ir ļoti prasīgs, pat izlutināts.

Viņu neinteresē pasakas par 150 gadu senām leģendām. Bet priecē, ka Latvijā ir gatavi eksperimentēt arvien vairāk cilvēku. Pirms 3–5 gadiem situācija bija sarežģīta, bet pirms desmit gadiem nevarējām pat iedomāties, ka situācija būs šāda. Paldies mūsu alus darītavām “Labietis”, “Viedi”, “Malduguns”, kuri pirms 6–7 gadiem lauza ledu un aizsāka šo kustību.”

 

Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

Atgriežoties pie izejvielām, jāsaka, ka teju visu “Ārpus” pasūta no ārzemēm. Apiņi nāk no Jaunzēlandes, ASV, Austrālijas, arī Vācijas. Šobrīd tiekot meklētas iespējas ievest apiņus arī no Dienvidāfrikas, kas nozīmētu atkal jaunas garšas nianses. Diemžēl Latvijā nav nepieciešamā klimata apiņu audzēšanai.

Tieši apiņi veido lielākās izmaksas – to iegādē nauda netiekot žēlota. Iesals nāk no Lielbritānijas “Simpsons Malt”. Kāpēc ne no “Latraps”?

“Ārpus” alum ir liela dažādība, un “Latraps” diemžēl nespēj nodrošināt tādu iesala šķirņu izvēli, kāda ir nepieciešama. “Mums vajag auzas, kviešus, dažādu veidu gaišo un tumšo iesalu. Turklāt “Simpsons Malt” produktu kvalitāte ir ārkārtīgi augsta. Bet, kad brūvēsim lāgeri, neredzu iemeslu, lai neizmantotu “Latraps” iesalu,” stāsta “Ārpus” līdzdibinātājs.

Priecē, ka “Ārpus” nedomā apstāties. Jau nākamā gada sākumā ražošanas jaudas palielināsies pusotras reizes, un sagaidāms, ka dažu gadu laikā apgrozījums varētu pārsniegt miljonu eiro. “Redzam, ka pieprasījums tikai aug. Tieši Covid-19 otrais vilnis mums pavēra jaunas eksporta tirgus iespējas, bet mēs neaizmirstam arī par Latvijas alus mīļotājiem. Vienmēr cenšamies nodrošināt ar alu arī pašmāju tirgu, kaut gan visu mēs varētu arī eksportēt. Kādreiz gan mūsu tirgotājiem ir jāatvainojas, jo varam viņiem atstāt trīsreiz mazāk, nekā viņi pieprasa.”

 

Kārbas pārspēj pudeles

Sākotnēji visa “Ārpus” produkcija bija domāta “HoReCa” sektoram – bāriem, restorāniem, kafejnīcām –, tomēr tieši pirms Covid-19 pirmā viļņa uzņēmums pasūtīja iekārtu alus fasēšanai skārdenēs.

Dažas nedēļas vēlāk kļuva skaidrs, ka lēmums bijis neticami veiksmīgs, jo vairs nav bijusi iespēja “HoReCa” sektoru nodrošināt ar lejamo alu, taču to pildīt kārbās un pārdot neviens neaizliedza. Interesanti, ka iekārta uz brīdi pat iesprūdusi uz Eiropas robežām, taču beigās veiksmīgi nonākusi galamērķī.

Šobrīd situācija tuvojoties tai, kāda bija vasaras beigās un rudenī, kad pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

Palīdz arī valdības lēmums atļaut alkohola tirdzniecību internetā. Tas ļāvis noturēt galvu virs ūdens ne vienai vien mazajai darītavai.

Problēma tā, ka reģionos nav vietu, kur nopirkt amatalu. Vladimirs nosauc Ogri, Liepāju, bet tas esot arī viss – pārējie veikali atrodas Rīgā. Tirdzniecība internetā šo problēmu likvidē. “Ārpus” piedāvā bezmaksas piegādi ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Uzziņa:

SIA “Ārpus” dibināta 2017. gadā. 50% uzņēmuma daļu pieder Vladimiram Berezinam, 25% pieder Ģirtam Tihomirovam, bet vēl 25% – SIA “Tihomirovs”. Patiesie labuma guvēji ir Vladimirs Berezins un Ģirts Tihomirovs.

Sākotnēji “Ārpus” alu vārīja, īrējot citu alus darītavu telpas un iekārtas, bet 2019. gada decembrī durvis ver savs uzņēmuma brūzis Ādažu novada “Jauntrenčos” ar diviem alus fermenteriem jeb raudzēšanas aparātiem.

Februārī saņemta alus kārbu fasēšanas iekārta, bet vasaras beigās fermenteru skaits palielināts līdz pieciem.

Trīs gadu laikā uzņēmuma attīstībā investēti vairāk nekā 200 000 eiro.

SIA “Ārpus” 2019. gadā apgrozīja 132 000 eiro, bet nopelnīja četrus tūkstošus. Šogad apgrozījumu plānots palielināt vairāk nekā divas reizes. Tikpat strauja attīstība plānota arī nākamos pāris gadus.

80–90% no saražotā apjoma uzņēmums eksportē uz teju visām Eiropas valstīm – lielākais noiets ir Nīderlandē, Somijā, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Lielbritānijā, Polijā, Itālijā, Krievijā, Francijā. Šobrīd noris aktīva Ukrainas un Āzijas (Ķīnas, Taizemes) tirgu apgūšana.

Mēnesī “Ārpus” spēj saražot apmēram 15 tonnas alus. Arī nākamgad ražošanas jaudas plānots palielināt, un gadā varēs saražot vairāk nekā 200 tonnas alus.

Trīs gadu laikā pārdošanā nonākuši vairāk nekā 60 dažādi “Ārpus” brūvējumi, tostarp sadarbības brūvējumi ar citām alus darītavām.

VĒRTĒJUMS: Pārdomāts biznesa projekts

Mareks Ezerkalns, alus darītavas “Nurme” līdzīpašnieks: “”Ārpus” darītava uzreiz startēja kā pārdomāts biznesa projekts ar pietiekamu budžetu un labi pārdomātu komandu un plānu – atšķirībā no citiem mazajiem brūžiem, kas izaug no hobija un entuziasma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vēlu viņiem visu to labāko, nesot Latvijas vārdu pasaulē. Savukārt, runājot par prognozēm, noteikti negribu prognozēt, vai kādai Latvijas darītavai izdosies sasniegt kādas Igaunijas alus darītavas augstumus. Mēs piedzimstam vienādi, visiem ir iespējas, bet, kā mēs tās izmantojam, ir mūsu pašu ziņā.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži 1
2 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lietuvas Īpašais izmeklēšanas dienests: Vakcinācija netiek pienācīgi kontrolēta
1 diena
LE
LETA
Laukos
Lauksaimnieki varēs saņemt aizdevumu īpašuma iegādei 1
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 33
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Divos Latvijas novados fiksēts straujš Covid-19 gadījumu pieaugums 5
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 62
1 diena
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 15
4 stundas
Lasīt citas ziņas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
“Viss sākās ar Covid-19 šoku pērn pavasarī.” Kā nišas produktu ražotāji Latvijā spēja noreaģēt un izmantot pašizolāciju 3
6 dienas
UG
Uldis Graudiņš

Ziņas
Latvijā plāno atbalstīt vien no atkritumiem ražotu biogāzi, rosinot ražotājus kļūt par sanitāriem
6 dienas
SK
Skaties.lv
Laukos
“Latvijas PVD ļauj šo preci tirgot Latvijas pārtikas veikalu tīklos!” Pircējs sašutis par maldināšanu 23
6 dienas
AO
Andris Ozoliņš
Laukos
Pētnieks Jānis Jaško veido nezāļu ravēšanas robotu, kurš šobrīd jau spēj atpazīt sešus kultūraugus 7
Nedēļa
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Pateicoties Covid-19 krīzei, kraukšķīgo pupu ražotājas guvušas otro elpu. “Pupuchi” kaļ plānus Eiropas iekarošanai 16
9. janvāris, 2021
LE
LETA
Laukos
Lietuvā konstatēta putnu gripas uzliesmojuma dēļ aicina stingri ievērot biodrošības pasākumus 1
8. janvāris, 2021
LE
LETA
Veselam
Aizvadītajā diennaktī pieaudzis Covid-19 pacientu skaits ar smagu slimības gaitu 1
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem 5
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Sals nedaudz atslābs. Laika prognoze pirmdienai
19 minūtes
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 15
4 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 2
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 22
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas laikapstākļi mainīsies: sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai
5 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Kovidsitienam bija gatavi: Kolkas uzņēmuma recepte krīzes rūdījumam 7
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 62
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 66
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 33
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 28
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 77
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 80
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 29
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tenis un Dravis
4 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Sals nedaudz atslābs. Laika prognoze pirmdienai
15:24
LE
LETA
Ziņas
Melnajā jūrā nogrimis Krievijas kravas kuģis; uzsākta apkalpes glābšanas operācija
14:48
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem 5
14:24