Ieejot šajā izstādē, skatītāju sagaidīs Vilhelma Purvīša mūžīgi skaistie “Pavasara ūdeņi”.
Ieejot šajā izstādē, skatītāju sagaidīs Vilhelma Purvīša mūžīgi skaistie “Pavasara ūdeņi”.
Foto – Karīna Miezāja

Latvijas glezniecības šedevru rokasgrāmata
 0

Izstāde “Latvijas glezniecības meistardarbi” nepiedāvā skatītājam konkrētu stāstu
.

Kā mēs visi zinām, jebkurš remonts ir pietiekami rutinēts darbs, kas kādā brīdī kļūst absolūti nepieciešams, ja jūs gribat uzturēt apkārtējo vidi un nedegradēt dzīves komforta līmeni.

LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 155
1 diena
Lasīt citas ziņas

Tāpēc, kamēr Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka piedzīvo vērienīgāko restaurāciju un rekonstrukciju savā vēsturē, ir pienācis laiks padomāt -arī par garīga un intelektuāla rakstura remontdarbiem, proti, izstādi, kas varētu nolīdzināt, salāpīt un piekrāsot tos nobružājumus, kas veidojas mūsu sabiedrības kultūras celtnē, jau pusotru gadu aplūkojot Latvijas glezniecības zelta klasikas reprodukcijas uz būvžoga vai mākslas albumos. Izstāde “Latvijas glezniecības meistardarbi” uzņemas šādu misiju atgādināt, bet dažiem arī pirmo reizi parādīt, kā izskatās latviešu glezniecības klasiķu darbu oriģināli.

Protams, nevarētu teikt, ka visu šo laiku publika tika turēta “stingrā diētā”. Pirms gada mākslas muzeja “Rīgas birža” lielajā zālē ar grandiozu izstādi (kura kļuva par vienu -no apmeklētākajām latviešu mākslinieku izstādēm) tika pagodināts pirmais izcilais latviešu ainavists Jūlijs Feders. Tai sekoja divas krāšņas izstādes savdabīga dialoga formā – Mikalojus Čurļonis un Rūdolfs Pērle savā simbolistiski tēlainā sarunā rosināja skatītāju sasprindzināt vizuālo dzirdi, lai ienāktu katra mākslinieka individuālo izjūtu aplī; kā arī latviešu un beļģu gleznotāju savstarpēju iespaidu un paralēļu meklēšana, kas apliecināja, cik radoša var būt dažādu nacionālo skolu mijiedarbība. Katrai no šīm atšķirīgajām izstādēm bija sava tēma, kas palīdzēja veidot iekšēji vijīgo stāstu un sekot tā līkločiem, papildinot mūsu zināšanas par latviešu mākslu ar negaidītiem salīdzinājumiem un interpretāciju rakursiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd “Rīgas biržas” izstāžu zāle atkal atvēlēta latviešu glezniecībai. Izstādē redzams ap pussimt gleznu, kas uzskatāmi parāda vissvarīgākās personības un visbūtiskākās pārmaiņas, kas notikušas latviešu mākslā no 19. gadsimta otrās puses līdz Otrajam pasaules karam. Neskatoties uz relatīvi nelielo izstādes apjomu, tā dod iespēju izsekot latviešu mākslas vēstures attīstības gaitai, stilu maiņām, no citu valstu mākslas aizgūtajiem iespaidiem un novērtēt rezultātu, kas tapis, pateicoties šo gleznotāju pašaizliedzīgajam darbam.

Šoreiz vienā telpā sanākuši stilistiski un psiholoģiski tik dažādi mākslinieki, ka, šķiet, katra autora individuāla balss kopumā piepilda telpu ar kakofonisku priekšnesumu par Latvijas māk­slas vēsturi. Varbūt tas sanāk dabiski, ka Kārlim Hūnam nav kopēju sarunu tēmu ar Rīgas mākslinieku grupas biedriem, vai tāpēc, ka Jāņa Tīdemaņa skaļie smiekli kā troksnis iejaucas Johana Valtera koloristiski izsmalcinātajā muzicēšanā? Nezinu, bet, liekas, ka tik raiba kompānija var sanākt kopā vienā vietā tikai kāda aizdomīga eksperimenta dēļ.

Stilistiski un tematiski izstāde aptver tik lielu periodu, ka, lai ieraudzītu kopējo stāstu, kas vērpjas no nemanāmajiem pavedieniem un savieno gleznas negaidītās kombinācijās, nepietiek tikai ar anotācijām vai elementārām zināšanām Latvijas mākslas vēsturē. Šoreiz izstāde nepiedāvā skatītājam kādu konkrētu stāstu, un tāpēc velti gaidīt, ka gleznu hronoloģiski sakārtotais virknējums nesagatavotam skatītājam pārvērtīsies par aizraujoši uzrakstītu romānu. Tāpēc atkal jāuzdod jautājums – kam domāta šī izstāde? Naivi būtu cerēt, ka karstas vasaras laikā šis notikums varētu piesaistīt jaunu cilvēku uzmanību. Diemžēl lielākā daļa auditorijas palaidīs šo notikumu­ garām, pat neskatoties uz jautru digitālo atrakciju ar izstādē redzamo darbu 3D animācijām, kas provocē skatītāju ar labsirdīgu ironiju vai neiecietīgām dusmām, noņemot pēc seansa brilles, atkal atgriezties zālē, lai vēlreiz aplūkotu “nekustīgos” gleznu oriģinālus. Varbūt tie būs cilvēki, kam latviešu māk­sla ir dzīves nepieciešama sastāvdaļa. Es domāju, ka viņi noteikti būs gandarīti par šo iespēju atkal satikties ar sirdij un dvēselei mīļām gleznām. Bet, apstaigājot izstādi, šie skatītāji, visticamāk, nepārtraukti atcerēsies, kur katrs konkrētais -darbs karājās muzeja zālēs Valdemāra ielā. Un atkal viņi aiz darbiem nepamanīs izstādi – kā mežu aiz kokiem, jo šoreiz mežs ir pārāk neskaidrs, bet katrs atsevišķais koks ir neizteicami skaists.

Paliek vēl viena grupa – tūristi. Tieši ārzemniekiem šī izstāde, manuprāt, ir vispiemērotākā, jo, neiedziļinoties nacionālās kultūras un mākslas peripetijās gandrīz gadsimta garumā, var ātri iegūt vizuālu priekšstatu par latviešu mākslas īpatnībām – tādu īsu Latvijas mākslas vēstures vārdnīcu vai rokasgrāmatu, kas, cerams, palīdzēs vismaz mums ar viņiem atrast kopīgas sarunu tēmas.

Man šķiet – izstādes patiešām ir līdzīgas grāmatām. Izstādi var atvērt un aizvērt, izstāde sastāv no nelielām epizodēm, un visam pāri ir kopīgais sižets, kas apvieno atsevišķus elementus vienā veselumā. Izstāde var būt aizraujoša vai garlaicīga, informatīva vai tāda, no kuras paliek tikai atmiņu pēcgarša, un, līdzīgi kā grāmatu, izstādi var baudīt dažādos līmeņos atbilstoši mūsu garīgai un intelektuālai sagatavotībai. Un, līdzīgi kā uzmanīgs lasītājs daudz var izsecināt, atverot grāmatas pirmo lapaspusi, ieejot šajā izstādē, kā epigrāfs skatītāju sagaidīs Vilhelma Purvīša mūžīgi skaistie “Pavasara ūdeņi”. Manuprāt, pēc tāda sākuma ir vērts ieskatīties, kas sekos tālāk.

Izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas “Latvijas glezniecības meistardarbi” atvērta līdz 24. augustam Mākslas muzeja “Rīgas birža” Lielajā izstāžu zālē.

Eksponēti kopumā ap 50 vairāku paaudžu izcilāko klasiķu Kārļa Hūna, Jūlija Federa, Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Voldemāra Zeltiņa, Jāzepa Gros­valda, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, Valdemāra Tones, Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas, Ugas Skulmes, Oto Skulmes, Konrāda Ubāna, Jāņa Liepiņa, Leo Svempa, Jāņa Tīdemaņa, Kārļa Padega, Eduarda Kalniņa un citu vecmeistaru darbi.

Apmeklētāju viedokļi


Eleonora Šulce, farmaceite: “Fantastiska izstāde, kurā aplūkojami Latvijas glezniecības meistardarbi, tostarp – Purvīša, Rozentāla, Tones, Ubāna u.c. meistaru darbi. Prieks, ka, pateicoties Rīgai kā kultūras galvaspilsētai, pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir dota tāda iespēja aplūkot šos šedevrus. Man kā mākslas entuziastei tā bija patiesa bauda.”

Josefs Gouzens ar kundzi, tūristi no Vācijas: “Šādas izstādes ļauj labāk iepazīt to valsti, kurā viesojies. Ceram, ka šī izstāde kaut nedaudz ļāva mums izprast latviešu kultūru. Ar sievu esam ļoti saviļņoti, jo latviešu gleznotāju darbi ir pasakaini. No vienas puses, var manīt mīlestību pret dabu, ģimeni, bet, no otras puses, tajos valda tāda stilu dažādība. Katra glezna kā individualitāte.”

Jana Kažule, studente: “Interesanta, bet, atklāšu godīgi, šī nebūt nav mana favorītizstāde, kas pēdējā laikā apskatāma Rīgā. Jā, bija darbi, kas īpaši piesaistīja – Kazaka pašportrets, Sutas kubisms, Beļcovas dubultportrets, bet bija arī darbi, kuru nozīme šajā izstādē man bija neizprotama.”

Sagatavojusi IEVA GRŽIBOVSKA

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 155
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 64
3 stundas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 35
13 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 24
45 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 2
58 minūtes
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 57
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī valsts lielāko daļu pārklās sniegs, stiprāk snigs Talsu un Tukuma novadā 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 24
21:29
LE
LETA
Ziņas
Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā apstiprināti pirmie inficēšanās gadījumi ar Covid-19 jauno Dienvidāfrikas paveidu 8
21:24
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 2
21:16
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 41
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 64
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 102
4 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 70
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 48
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
TM atsaka Lembergam izmaksāt kaitējuma kompensāciju par iepriekšējiem amata ierobežojumiem 321 468 eiro apmērā 26
4 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai?
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nevienam neinteresē medijs, kuru lasa viens cilvēks,” Rajevskis par žurnālistikas problēmām Latvijā 22
Ekskluzīvi 8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 10
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu 23
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kanādā “antivakseriem” par vēršanos pret mediķiem draudēs kriminālatbildība 88
10 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 15
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 92
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Radio Marija” vadītājs: “Kovida laikā reizēm lūgšana ir pēdējais salmiņš” 21
13 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 13
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 25
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Romāns Meļņiks: “Ticība interneta saturam ir arvien mazāka” 20
14 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
23 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Dēls, liecinot tiesā: “Man vairs nav ne tikai tēva, bet arī mātes.” Jaunjelgavas lauku sētas traģēdija 42
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 155
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Talsos domes vadībai algu palielina pat par 450%, aizmirstot par darbiniekiem 56
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa.” Ekonomists Krusts par vakcinācijas ietekmi uz Covid-19 izplatības ierobežošanu 108
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Upaciers: Daļa valsts sektorā strādājošo pieraduši, ka viss kaut kā pats no sevis atrisināsies 49
1 diena