Laulāto savstarpējais testaments: kas par to jāzina, lai nerastos ķibeles? 0
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ģimenē bijām trīs: dēls, vīrs un es. Vīram mantojumā bija mājiņa ar zemi, man zeme. Ar vīru testamentā visu novēlējām viens otram, un pēc pēdējā nāves visu mantotu mazdēls. Dēlam norakstīt nevarējām, jo neveiksmīgu laulību rezultātā bija iedzīvojies lielos parādos. Mazdēls izauga ļoti naidīgs pret dēlu un mums, darīja nelietības, arī apzaga mūs. Nepilna gada laikā nomira dēls un vīrs. No mazdēla nebija nekādas palīdzības. Kad bija jānolasa testaments, notāre izsauca mazdēlu jau kā mantotāju un lika, lai viņš tiktu jau ierakstīts zemesgrāmatā. Teica, ka puse mājas pieder viņam, tikai jautājums – vai es to ļaušu. Nesaprotu, kāpēc jāraksta mazdēls zemesgrāmatā, ja esmu vēl dzīva. Kad lasīja testamentu, vēl biju rīcībspējīga, bet mazdēls – iedvesmots, ka viņam pieder puse mājas. Pēc nedēļas bāriņtiesā jau bija no viņa iesniegts dokuments par manu rīcībnespēju. Kā šajā situācijā man jārīkojas? Vai varu mazdēlam atteikt mantojumu un novēlēt to citai personai? L. Bērziņa Rīgā
Var atsaukt, kamēr abi laulātie dzīvi
“Cik noprotams, šajā gadījumā ticis noslēgts korrespektīvais testaments, kas ir savstarpējā testamenta paveids. Saskaņā ar Civillikumu šādā testamentā ietvertu gribu var atsaukt jebkurš no laulātajiem, kamēr abi dzīvi. Šajā gadījumā tas vairs nav iespējams, jo pārdzīvojušais laulātais jau ir pieņēmis mantojumu,” pauž zvērinātas advokātes Maijas Andersones palīgs Andris Nurenbergs un atgādina – rakstot jebkuru testamentu (arī savstarpējo testamentu), var brīvi noteikt par visu savu mantu ar to ierobežojumu, ka testatora neatņemamās daļas tiesīgajiem (iepriekš sauktiem par neatraidāmiem mantiniekiem) atstājamas viņu neatņemamās daļas. Šis noteikums jāievēro, arī ieceļot pēcmantinieku. Mazdēls šajā gadījumā ir ne tikai pēcmantinieks, bet arī neatņemamās daļas tiesīgais. Pēc laulātā nāves mazdēlam bija tiesība izprasīt savu likumā noteikto neatņemamo daļu – pusi no mantojuma daļas vērtības, kas pienāktos, ja testamenta nebūtu. Tomēr Civillikumā noteikts, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā.
Uzliek stingrus pienākumus
“Nav īsti skaidrs, vai zemesgrāmatā mazdēls ierakstīts kā mantotā nekustamā īpašuma kopīpašnieks līdzās L. Bērziņas kundzei vai arī ierakstīta tiesība par labu mazdēlam. Jebkurā gadījumā savstarpējais korrespektīvais testamenta veids uzliek stingrus pienākumus, proti, pārdzīvojušajam laulātajam mantojums jāsaglabā pēcmantiniekam, šajā gadījumā – mazdēlam, līdz ar to pārdzīvojušais laulātais nevar brīvi rīkoties ar šādā testamentā noradīto mantu – gan savu, gan mirušā laulātā,” skaidro Andris Nurenbergs un vienlaikus piebilst, ka testatoram (šajā gadījumā L. Bērziņas kundzei) ir tiesība neatņemamās daļas tiesīgo atstumt no mantojuma, kā arī prasīt paša testamenta atcelšanu, ievērojot Civillikumā noteiktās prasības, piemēram, rupjas nepateicības dēļ.
Konkrētā situācija ir gana sarežģīta, kas prasa rūpīgu iepazīšanos ar lietas materiāliem, tāpēc ieteicams vērsties pie zvērināta advokāta pēc juridiskas palīdzības.
