Lauzt netikumus, nevis kaulus – par velosipēdista drošību uz ceļa 0
Cilvēka kājas apakšstilba liela kauls ir īsts “supervaronis” – tas spēj izturēt spiedienu, kas līdzvērtīgs 1300 kilogramiem uz kvadrātmetru.
Taču neviena kaula pretestības spējas nav bezgalīgas, un agri vai vēlu trieciena vai spiediena rezultātā cilvēks gūs kaulu lūzumus.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) velodrošības kampaņas “Tuvāk NĒ!” ietvaros aicina izmēģināt īpašu digitālo risinājumu, kas ļauj virtuāli novērtēt spēcīga trieciena sekas uz kaulu.
Tādējādi mēģinot motivēt satiksmes dalībniekus satiksmē lauzt savus netikumus, nevis kaulus, informē apdrošināšanas sabiedrība BALTA.
“Cilvēka rokās, pirkstos un delnās atrodas vairāk nekā ceturtā daļa no visiem skeleta kauliem – pavisam 54, kas nodrošina spēju rakstīt, zīmēt, spēlēt klavieres, darboties ar viedtālruni un veikt citas darbības, taču vienlaikus tas nozīmē plašas traumatisma iespējas. Lauztu kaulu var salīdzināt ar sasistu vāzi – bieži vien to ir iespējams salīmēt, tomēr pēc plīšanas tā nekad vairs nebūs tāda, kāda bija iepriekš. Virtuālā kaulu prese nebūt nav tas patīkamākais skats, bet spēcīgi rosina empātiju, emocionāli mudinot aizdomāties, ka labāk izvēlēties lauzt savus braukšanas paradumus, nevis kaulus,” uzsver Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka tieši augšējās ekstremitātes velonegadījumos cieš visbiežāk, jo cilvēki krītot mēģina balstīties uz rokām. 2017. gadā fiksētas pavisam 460 dažādas velonegadījumos gūtas traumas – gandrīz puse no visām uz ceļa braucamās daļas gūtajām traumām. No tām visbiežāk – 132 gadījumos – konstatētas augšējo ekstremitāšu traumas, kam seko apakšējo ekstremitāšu (119) un galvas (114) traumas.
“Līdzīgi kā viss cilvēka organisms, arī kauls ir īsts dabas brīnums un meistardarbs. Kauls ir dzīvs, tas nepārtraukti atjaunojas. Kauls ir uzbūvēts tā, lai spētu izturēt lielas slodzes, tomēr kaula izturībai ir robežas – nepārbaudīsim tās uz ceļa!” aicina Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Radioloģijas katedras asociētais profesors Kārlis Kupčs.
Šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti jau 124 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti.
No tiem 71 negadījumā ievainojumus guvuši 70, bet bojā gājuši 2 velobraucēji.
“Trīs gadu laikā velonegadījumu atlīdzībās kopā izmaksāti ap 65 000 eiro. Šogad līdz maija vidum esam saņēmuši jau teju 30 atlīdzību pieteikumus. Cilvēki traumas gūst dažādi – ne tikai sadursmēs ar autotransportu, bet arī iebraucot bedrēs un krītot, paslīdot, saduroties ar gājējiem vai citiem velosipēdistiem, bērni nenotur līdzsvaru. Nereti velobraucēji nav nodrošinājušies ar ķiverēm un citu drošības aprīkojumu. Ja cilvēkam pašam nav pieredzes ar kaulu lūzumiem, tas var šķist kaut kas abstrakts, bet kaulu preses digitālais risinājums parāda, cik ievainojami patiesībā esam,” skaidro Sandra Pietkēviča.
Riteņbraucējiem drošībai jābūt pirmā vietā, atgādina profesors Kārlis Kupčs, jo, braucot bez aizsargķiveres, cilvēki nevajadzīgi riskē ar savu veselību un arī dzīvību. “Ikdienā mēs bieži neapzināmies, cik smagas un paliekošas sekas var būt galvas vai muguras traumām. Riskējot mēs varam kļūt par nekustīgu un aprūpējamu personu bez spožām izredzēm nākotnē,” uzsver Kārlis Kupčs.
Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu, BALTA atbalsta (CSDD) īstenoto kampaņu velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!”. Viens no biežākajiem automašīnu un velobraucēju sadursmes iemesliem ir nepareizi izvēlēts intervāls. Tādēļ CSDD aicina autovadītājus un velobraucējus, apbraucot vienam otru, ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu – pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, bet ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metri.
