Foto – AFP/LETA

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par draudiem 1

Lietuva iesniegusi Krievijai protesta notu, reaģējot uz draudiem, kas izteikti Lietuvas vēstniecības darbiniekiem Maskavā un viņu ģimenes locekļiem saistībā ar Lietuvas tiesas spriedumu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā, paziņojusi Ārlietu ministrija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Katram cilvēkam ir sava piemērotākā un veiksmi nesošākā krāsa, ko var noteikt pēc dzimšanas datuma. Noskaidro savējo!
RAKSTA REDAKTORS
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
Lasīt citas ziņas

Nota piektdien nodota Krievijas vēstniecības pārstāvim Viļņā.

Viļņas apgabaltiesa 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, atzīstot par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības “Alfa” komandieri Mihailu Golovatovu.

CITI ŠOBRĪD LASA

31.martā Lietuvas vēstniecība Maskavā saņēma draudu vēstuli, kurā vēstniecības darbinieki tika aicināti mēneša laikā atstāt Maskavu, jo pretējā gadījumā tikšot apdraudēta viņu un viņu ģimeņu brīvība un drošība.

Kā norāda ministrija, vēstuli parakstījusi organizācija “Krievijas veterāni”, kas apvieno Krievijas specdienestu veterānus.

1.aprīlī Lietuvas vēstniecība vērsās pie Krievijas Ārlietu ministrijas, lūdzot izmeklēt notikušo un “garantēt vēstniecības darbinieku un viņu ģimenes locekļu fizisko drošību”, taču līdz pat šim laikam nekāda oficiāla reakcija ne no Krievijas ārlietu resora, ne arī no citām institūcijām nav saņemta, tādēļ piektdien izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis un šis lūgums atkārtots viņam.

“Ārlietu ministrija spērusi iekšējos tiesību aktos paredzēto soļus, lai stiprinātu diplomātiskās pārstāvniecības Maskavā, tās darbinieku un viņu ģimenes locekļu aizsardzību,” teikts paziņojumā.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.