Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Karš Ukrainā. Ukraina gatavo spēcīgu pretuzbrukumu, kas pārsteigs pasauli 0
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 168 150 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 168 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 660 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3570 tankus, 6898 bruņutransportierus, 2608 lielgabalus, 511 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 273 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2203 bezpilota lidaparātus, 909 spārnotās raķetes, 5452 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 273 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
NATO jāatrunā Ķīna no palīdzības Krievijai
NATO vadītājs arī atzina, ka ir svarīgi atrunāt Ķīnu no ieroču piegādāšanas Krievijai. NATO valstis ir brīdinājušas Ķīnu par “sekām” gadījumā, ja tā piegādās Maskavai letālu militāro palīdzību.
Runājot par Ķīnas vēlmi darboties kā vidutājam Ukrainas konfliktā, Stoltenbergs atzīmēja, ka Pekinai vajadzētu mēģināt “saprast Ukrainas perspektīvas” un “tieši kontaktēties ar [Ukrainas] prezidentu [Volodimiru Zelenski]”. NATO vadītājs arī bija neapmierināts ar to, ka Pekina vēl nav nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Stoltenbergs pauda uzskatu, ka Rietumi ir piegādājuši pietiekami daudz militārā aprīkojuma, tostarp tankus, kaujas mašīnas un raķešu artilēriju, “lai dotu ukraiņiem iespēju atgūt teritoriju, atbrīvot arvien vairāk zemes”, kuru Krievija okupēja pēc pilna apjoma iebrukuma sākuma pērnā gada 24.februārī.
Stoltenberg: “China needs to begin to understand the Ukrainian side of the conflict and contact President Zelensky personally”
***
Who the hell are you Stoltenberg to tell China what to do?! Stay in your lane pic.twitter.com/mrF4i5xFrC— Angelina (@bythesfbay) March 22, 2023
Viņš uzsvēra, ka mērķis ir “dot ukraiņiem iespēju sākt ofensīvu un atgūt teritoriju”. Lai gan NATO nepiedalās šajā bruņotajā konfliktā, alianses valstis pieņem savus lēmumus par ieroču piegādēm.
NATO vadītājs neizslēdza iespējamību, ka alianses dalībvalstis var iet tālāk, nosūtot Ukrainai iznīcinātājus F-16 vai citas Rietumu reaktīvās lidmašīnas.
NATO ģenerālsekretārs aicina Rietumus gatavoties ilgstošai Ukrainas atbalstīšanai
Krievijas prezidents Vladimirs Putins neplāno mieru Ukrainā, tāpēc Rietumiem ir jāsagatavojas tam, lai ilgstoši piegādātu Ukrainai ieročus un munīciju, intervijā britu laikrakstam “The Guardian” paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš sacīja, ka Putins ir iesaistījies “novājināšanas karā” un ka sīvās kaujas par Bahmutu demonstrē to, ka Krievija ir gatava “sūtīt cīņā vēl tūkstošiem karavīru, lai ciestu smagus upurus par minimāliem panākumiem”.
2022 was a pivotal year for our security. In a more dangerous & contested world, #NATO is standing strong and united, & providing unprecedented support to #Ukraine. Read my Annual Report. https://t.co/yS05gdUG6t pic.twitter.com/chfgeDTLkv
— Jens Stoltenberg (@jensstoltenberg) March 21, 2023
“Prezidents Putins neplāno mieru, viņš plāno vairāk kara,” turpināja Stoltenbergs, piebilstot, ka Krievija palielina militāri rūpniecisko ražošanu un “vēršas pie tādiem autoritāriem režīmiem kā Irāna vai Ziemeļkoreja, mēģinot iegūt vairāk ieroču”.
Tādēļ ASV, Lielbritānijai, Francijai, Vācijai un citām Rietumu valstīm ir jābūt gatavām atbalstīt Ukrainu “ar ieročiem, munīciju un rezerves daļām ilgu laiku”, sacīja Stoltenbergs.
“Vajadzība pēc tā saglabāsies, jo šis ir novājināšanas karš; ir runa par rūpniecisku spēju uzturēt šo atbalstu,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
“Pašreizējais munīcijas izlietošanas temps ir ātrāks par pašreizējo ražošanas tempu,” viņš piebilda. Pašlaik kaujās Ukraina izlieto 4000 līdz 7000 artilērijas šāviņu dienā, bet Krievija – 20 tūkstošus, un Rietumvalstīs munīcijas ražošana notiek lēnākā tempā.
Ukrainas ģenerālprokurors aicina izveidot speciālu tribunālu 72 000 Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai
Ukrainas ģenerālprokurors Andrijs Kostins Londonas apmeklējuma laikā aicināja atbalstīt Speciāla agresijas nozieguma tribunāla izveidošanu, lai varētu izmeklēt 72 000 Krievijas kara noziegumu.
Kostins atzīmēja, ka ukraiņu bērnu masveida deportācija ir daļa no Krievijas noziedzīgās stratēģijas.
Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā ir fiksēti vairāk nekā 72 000 Krievijas kara noziegumu. ANO neatkarīgā starptautiskā komisija pārkāpumu izmeklēšanai Ukrainā savā nesen publicētā atskaitē apstiprināja šo noziegumu sistēmiskumu un aicināja atbalstīt Speciāla agresijas nozieguma tribunāla izveidošanu.
CIT: Krievija uz fronti sūta 50.gadu tankus
Krievijas armija noņēmusi no glabāšanas un sākusi sūtīt no Tālajiem Austrumiem vidējos tankus T-55 un T-54, kas tika ražoti 40.gadu beigās un 50.gados, konstatējusi neatkarīgā analītiskā organizācija “Conflict Intelligence Team” (CIT), kuras rīcībā nonākušas fotogrāfijas ar šīs militārās tehnikas ešelonu.
“Pat novecojis tanks var būt noderīgāks par šāda tanka neesamību, bet mēs uzskatām, ka šo modeļu galvenie mīnusi ir tas, ka tiem nav attāluma mērītāju un ballistiskās aprēķināšanas iekārtu (nerunājot par uguns vadības sistēmu), primitīvi tēmekļi un (T-54 gadījumā) nepilnvērtīga ieroča stabilizācija,” skaidroja CIT.
Tanku T-62 sūtīšana uz Ukrainas fronti konstatēta kopš vasaras, bet šī ir pirmā reize, kad tiek fiksēta tanku T-54 un T-55 noņemšana no glabāšanas režīma.
Polijā atklāts pirmais ASV pastāvīgais garnizons
Polijā atklāts pirmais ASV pastāvīgais garnizons, Savienotajām Valstīm šādi pastiprinot militāro klātbūtni NATO austrumu flanga valstī.
“Mēs pēc tā esam tiekušies gadiem, pēc šī vārda “pastāvīgs”, un tagad tas ir noticis,” otrdien atklāšanas ceremonijā sacīja Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks.
“Šis ir vēsturisks brīdis, zīme, ka Savienotās Valstis ir saistījušas sevi ar Poliju un NATO un ka mēs esam vienoti Krievijas agresijas priekšā,” sacīja ministrs.
Poznaņas vienības uzdevums būs nodrošināt infrastruktūras atbalstu visiem Polijā izvietotajiem ASV karavīriem, trešdien pavēstīja Polijas Aizsardzības ministrija.
Dziś odbyło się oficjalne powołanie U.S. Army Garrison Poland, który będzie pierwszym stałym garnizonem armii USA w 🇵🇱. Ambasador Brzezinski w swoim przemówieniu zaznaczył, że USA są oddane Polsce i sojuszowi NATO, oraz że jesteśmy zjednoczeni w obliczu rosyjskiej agresji. pic.twitter.com/9trx0cSeVo
— US Embassy Warsaw (@USEmbassyWarsaw) March 21, 2023
Pagājušajā nedēļā ASV Aizsardzības ministrija paziņoja, ka garnizonā būs aptuveni 13 karavīri un 140 civilie darbinieki.
Polijā patlaban ir izvietoti aptuveni 11 000 ASV karavīru, liecina Pentagona dati. To vairums regulāri rotē starp vairākām ASV armijas bāzēm.
Blinkens: Ķīna nav sniegusi Krievijai būtisku militāro palīdzību
Ķīna pagaidām nav sniegusi Krievijai būtisku militāro palīdzību, neraugoties uz diplomātiskā atbalsta palielināšanu, kas ir saistīts ar Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīti Maskavā, pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
“Patlaban mēs neredzam, ka viņi būtu šķērsojuši šo līniju,” sacīja Blinkens, atbildot uz Senāta komitejas jautājumiem par Ķīnas uzvedību.
“Es domāju, ka viņu (Ķīnas) diplomātiskais atbalsts, viņu politiskais atbalsts un noteikts materiālais atbalsts Krievijai nesaskan ar mūsu vēlmēm izbeigt šo karu,” norādīja Blinkens.
ASV iepriekš pauda bažas, ka Ķīna var sākt piegādāt Krievijai munīciju un ieročus. Sji viesojoties Maskavā, jautājums par bruņojuma piegādēm publiski netika apspriests un komentēts.
Atbildot uz senatora Lindsija Greiema jautājumu, vai ASV centīsies panākt Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizturēšanu atbilstoši Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) orderim, Blinkens sacīja, ka Valsts departaments aicinās citas valstis, kas atzīst SKT jurisdikciju, ievērot savas saistības.
Vakardienas Teksta tiešraides arhīvu lasi ŠEIT!
