Latvijā
Izglītība

LIZDA: Jaunais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgā procesā0


Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgā procesā, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Kā aģentūrai LETA atklāja arodbiedrības pārstāvis Guntis Meisters, LIZDA ir nosūtījusi vēstuli IZM, Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu kādā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis.

Tāpat LIZDA sagatavojusi priekšlikumus un iebildumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai, kuri ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.

Meisters uzsvēra, ka LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, kas virzītas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, kā arī tādas augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas ieviešanu, kas efektivizē augstāko izglītību un zinātni, veicinot studiju un zinātnisko izcilību ne tikai lokāli, bet arī starptautiski.

Vienlaikus LIZDA nosoda, ka augstākās izglītības politikas veidotāju darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa pilnveides līdz šim nav nodrošinājis pietiekošu procesa caurspīdīgumu, kas, savukārt, nav atbilstoši labas pārvaldības prakses pamatprincipiem.

Arodbiedrības ieskatā, minētais radījis augstākajā izglītībā un zinātnē strādājošo satraukumu un neizpratni.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka nav skaidrs, ko ar šo reformu iegūst un ko zaudē augstskolās strādājošie – mācībspēki, administrācija, zinātnieki un tehniskie darbinieki. “Mums kā nozares arodbiedrībai tas ir ļoti svarīgi, bet par to nav ne vārda dokumenta projektā,” uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja un piebilda, ka politikas veidotāju idejas par pārmaiņām ir apspriežamas, bet tas jāveic daudz caurspīdīgāk un profesionālāk.

“Nav pieļaujama vēl lielāka augstskolās strādājošo profesionālās nedrošības, neziņas sajūta, kā arī augstākās izglītības iestāžu prestiža graušana, īpaši reģionālo augstskolu,” uzsvēra Vanaga.

Turklāt LIZDA ieskatā augstskolu pārvaldības modelī iekļautajam augstskolu iedalījumam jābalstās uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem kritērijiem. Arodbiedrība arī nav sadzirdējusi pamatojumu, kāpēc tieši 4000 ir studentu skaita kritērijs universitātes tipa iedalījumā.

LIZDA arī norāda, ka turpmākajā sarunu gaitā būtu nepieciešams uzklausīt mākslas, mūzikas un aizsardzības jomu augstskolu profesionāļus.

Vienlaikus LIZDA lūdz skaidrojumu, kādā veidā, un cik lielā apmērā tiks nodrošināts valsts finansējums pēc augstskolu tipoloģijas izmaiņām, kā arī – pēc kādiem principiem un kritērijiem tiks piešķirts finansējums universitātēm un augstskolām, kādas būs atšķirības šī finansējuma piešķiršanā.

Kā ziņots, augstākās izglītības pārvaldes reformai iecerēti četri virzieni – pārvaldībā, tipoloģijā, resursos un personālā, decembrī uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Gada nogalē notikušajā diskusijā par augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu, darba grupas konceptuāli atbalstīja ministrijas izstrādāto ziņojumu, tomēr atzina, ka vēl nepieciešams diskutēt par mākslas augstskolām, kuras sevi nesaskata izveidotās tipoloģijas kritērijos.

Liela daļa diskusiju darba grupās notika tieši par ministrijas rosinātajām Padomēm un lielākā daļa atbalstīja šo institūciju izveidi, tomēr viena no darba grupām ļoti uzstāja, ka šajā Padomē jābūt arī ekspertam no kādas citas valsts.

Šuplinska toreiz norādīja, ka jaunajā modelī vēlētos, lai augstākās izglītības iestādes izpildvara un lēmējvara tiktu šķirtas un, lai ne tikai rektors atbild par kardināliem budžeta stratēģijas jautājumiem, bet ir noteikta atbildība arī ekspertu veidotā komandā, kas veidotu Padomi. Padome piedalītos budžeta izskatīšanā, stratēģisku jautājumu izskatīšanā un rektoru atlasē.

Tikmēr IZM izstrādātā koncepcija par augstskolu tipoloģijas ieviešanu paredz dalīt augstākās izglītības institūcijas universitātēs un augstskolās, kuras savukārt tiktu iedalītas vēl četrās apakšgrupās – nozaru augstskolas, reģionālās augstskolas, mākslu augstskolas un drošības un militārās jomas augstskolas.

Lai saņemtu universitātes statusu, rosināts noteikt, ka augstākās izglītības iestādē jābūt vismaz 4000 studentiem, regulāri tiek piešķirti doktora grādi, zinātniskā darbība aprobēta ar starptautiski atzītām zinātniskajām publikācijām un vismaz 65% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds.

Saistītie raksti

Plānots, ka universitātes statusa saņemšanai atbilstoši jaunajām prasībām kvalificētos četras augstākās izglītības iestādes – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Savukārt, lai pretendētu uz augstskolas statusu, augstākās izglītības iestādē jābūt attīstītai zinātnei un studijām vismaz vienas studiju programmas tematiskajā grupā un zinātņu nozarē, doktora studiju programmas tiek īstenotas tikai tajās zinātnes jomās, kurās augstskola spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas atbilst starptautiska līmeņa prasībām un vismaz 50% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam, paredz koncepcija.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Aptauja: Latvijā 59% iedzīvotāju neierobežoti plaša televīzijas kanālu izvēle ir būtiska
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
VIDEO. Levits plāno tālāko darbību Misānes lietā
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Uz Latvijas skaļāko korupcijas lietu nodaļas virsprokurora amatu pieteikušies vien divi pretendenti
8 stundas

Lasītākie raksti

LA
LA.LV
Latvijā
Kādiem jābūt novadiem? Saeimā no likuma svītro to veidošanas kritērijus, vēsta raidījums
2 stundas
LE
LETA
Kokteilis
VIDEO. Emocionāli kadri! Eltons Džons zaudē balsi un pārtrauc koncertu Jaunzēlandē
5 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Politiski nepieskaramie
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ķuzis saņēmis iespaidīgu atvaļināšanās pabalstu un kompensāciju 1
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Sākts kriminālprocess par daudzdzīvokļu nama uzcelšanu dzelzceļa aizsargjoslā Rīgā
1 stunda