Valsts prezidents Egils Levits

“Ļoti labi jūtos – es neko nejūtu!” Par 2021.gada spārnoto teicienu atzīsts Valsts prezidenta Egila Levita komentārs 95

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) par 2021.gada vārdu ir izraudzījusies “kvadrātkods”, savukārt par gada nevārdu atzīts “sadarbspējīgs”, bet par 2021. gada spārnoto teicienu atzīsts Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos – es neko nejūtu!”

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Lasīt citas ziņas
Kategorijai “Gada vārds” tika iesūtīts daudz jaunu vārdu, kādus iepriekš konkursa rīkotāji nebija saņēmuši.


Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) par 2021.gada vārdu ir izraudzījusies

CITI ŠOBRĪD LASA

Žurnālists un publicists Egils Zirnis norādīja, ka 2021.gada vārda finālisti bija “balstpote”, “kvadrātkods”, “līdzestība”, “ribjosla”, “staķīši” un “tīkšķis.” Viņš skaidroja, ka ar “līdzestību” saprasta abpusēja ārstu un pacientu uzticība, “ribjosla” apzīmē “grubuļainās joslas uz ceļiem, lai braucēju ribas nebūtu uz ceļiem”, “staķīši” – Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa (PP) gādātie stabiņi uz ceļiem, savukārt ar “tīkšķi” apzīmē patikšanas pogu sociālajos tīklos, bet “kvadrātkodu” – ātrās atbildes kodu, ko veido kvadrātveida laukumā izkārtoti mazāki kvadrāti.

Savukārt 2021.gada nevārda finālisti bija “iekļaujoša valoda”, kas apzīmē neaizspriedumains valodas lietojumu, “lokalizē” – ugunsgrēka dzēšanu vai tā ierobežošanu teritorijā, “murālis” – sienas gleznojumu, “posts” – ierakstu. Šajā kategorijā uzvarēja nevārds “sadarbspējīgs”, kas apzīmē digitālo Covid-19, tostarp pārslimošanas, sertifikātu.

Sociolingviste Vineta Poriņa norādīja, ka starp nevārdiem, kas neiekļuva finālā, bija arī tādi kā “kontaktpersona”, kam Covid-19 pandēmijas laikā parādījās negatīva konotācija, “pielemt”, ko var aizstāt ar vārdu “lemt”, kā arī “pamest amatu”.

Viņa skaidroja, ka viens no aspektiem, kas atspoguļo latviešu valodas lietojumu, ir izglītības sistēma.

“Skola ieliek pamatus latviešu valodas prasmei, un, ja šie pamati būs spēcīgi, tad arī oficiāli lietotā valoda kļūs tīrāka,” uzskata Poriņa.

Par gada savārstījumu žūrijas locekļi atzinuši virsrakstu “Honda līdz 2050.gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem.” Tāpat starp finālistiem bijuši arī “Bitkoina maininga pūlu hešre[i]ts”, “Ceļa ziemas uzturēšanas darbi” un “Testu var neveikt persona, kura ir bijusi pozitīva ar vīrusu Covid-19 mazāk kā 90 dienas iepriekš no inficēšanās brīža vai ir potēta pret šo vīrusu 21 dienu atpakaļ, no otrās puses skaitot”.

2021.gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) “Draugi, nav labi!”, Zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša “Govij štepseli izraut nav iespējams!”, Gaita Lazdāna jaunajā dziesmā “Mirdzēt vai dzist” aptaujas kandidātu iesūtītāju saklausītie piedziedājuma vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies!” un Roberta Priekuļa ieraksts “Tevi noķers pie mājas durvīm un nopotēs kā traku suņuku”, bet par uzvarētāju atzīts Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos – es neko nejūtu!”.

Reklāma
Reklāma

Savukārt Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2021.gada spārnotais teiciens ir epidemiologa Ugas Dumpja izteiciens “Sapinušies sociālajos tīklos,” preses konferencē pauda Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.