Acālijas Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
Acālijas Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
Foto: LETA

LU Botāniskā dārza un Latvijas Dabas muzeja vadība vēl nav informēta par institūciju apvienošanas ieceri 0

Ne Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza, ne Latvijas Dabas muzeja vadība vēl nav informēta par savu institūciju apvienošanas ieceri, aģentūrai LETA apstiprināja abu iestāžu vadītāji.

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka
“Izgāju cauri ellei!” Divu bērnu mamma atvadās no bērniem un tikai pēc ķīmijterapijas uzzina, ka nekad nav bijusi slima 4
Raksturs un liktenis pēc dzimšanas datuma: pārsteidzoši precīzs raksturojums 6
Lasīt citas ziņas

Kā ziņots, jaunais Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ģenerāldirektors Andrejs Svilāns pirmajā darba dienā Latvijas Radio vēstīja, ka atbalstītu Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī, LU Botāniskā dārza un Dabas muzeja zināma veida apvienošanu, lai Latvijā stiprinātu sabiedrības izglītošanu par vides jautājumiem.

Latvijas Dabas muzeja direktores Skaidrīte Ruskule norādīja, ka Latvijas Radio intervijā paustais viedoklis par Dabas muzeja pievienošanu DAP nav apspriests un muzejam par to nav plašākas informācijas, tāpēc pēc būtības komentēt šo faktu nav iespējams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Muzeja direktore atgādināja, ka Latvijas Dabas muzejs ir viens no vecākajiem daudznozaru dabaszinātņu muzejiem Baltijā un lielākā sabiedrībai pieejamā dabas bagātību krātuve Latvijā. 2020.gadā muzejs atzīmēs savas pastāvēšanas 175.gadadienu.

“Latvijas Dabas muzejs, kā vienīgais valsts daudznozaru dabas vēstures muzejs, kopš 1999.gada atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā un visu šo laiku ir baudījis sapratni, saņēmis būtisku atbalstu muzeja attīstībai, īpaši ekspozīciju modernizēšanas un vides izglītības darba jomā.

Dabas muzejs ir kļuvis par apmeklētāju iecienītu mācību un brīvā laika pavadīšanas vietu ģimenēm un skolēniem.

Muzeju ik gadu apmeklē vairāk nekā 100 000 interesentu,” teica Ruskule.

Muzeja direktore skaidroja, ka savu darbību muzejs veic atbilstoši Muzeju likumam un Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu. Paralēli vides izglītības darbam, muzejs veic unikālu muzejisku funkciju, saglabājot Latvijā senākās dabaszinātniskās kolekcijas no 18.gadsimta un mērķtiecīgi komplektējot etalonkolekcijas, kas raksturo Latvijas floru un faunu.

Krājuma pieejamība sabiedrībai tiek nodrošināta ar daudzveidīgām, muzejam raksturīgām izglītojošā darba metodēm, veidojot izpratni par dabā notiekošajiem procesiem, cilvēka vietu un lomu tajos, tādējādi sekmējot pozitīvas vides apziņas veidošanos, piebilda Ruskule.

“Vides izglītības jomā, līdz šim sekmīgi esam sadarbojušies ar VARAM pārraudzības iestādēm, tai skaitā, arī ar DAP un šo sadarbību esam gatavi arī pilnveidot,” solīja Ruskule.

Direktore uzsvēra, ka Latvijas Dabas muzejs ir Nacionālas nozīmes muzejs, kas sekmīgi veic savus uzdevumus un attīstās, un pauda cerību, ka par iespējamajām pārmaiņām notiks konstruktīvas diskusijas un tas nekādā veidā negatīvi neietekmēs muzeja tālāko darbību un nepazeminās muzeja statusu.

LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs atzina, ka viņš par apvienošanas ieceri ir neizpratnē,

jo līdz šim nav bijusi neviena saruna par botānisko dārzu apvienošanu, jo katrs no botāniskajiem dārziem atrodas cita resora pakļautībā, proti, Valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona “Nacionālais botāniskais dārzs” ir VARAM padotībā, savukārt LU Botāniskais dārzs ir LU struktūrvienība.

Reklāma
Reklāma

“Pieļauju, ka ir noticis misēklis informācijas pārnesē, jo cik es saprotu, tad Svilāns ir runājis par DAP, Nacionālā botāniskā dārza Salaspilī un Latvijas Dabas muzeja apvienošanu, akcentējot sadarbības nepieciešamību starp LU Botānisko dārzu un Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī,” teica Kondratovičs un piebilda, ka jau patlaban starp abiem botāniskajiem dārziem ir noslēgts sadarbības līgums un notiek profesionāla kolēģu sadarbība.

Kondratovičs uzsvēra, ka katram botāniskajam dārzam ir ne tikai sava ģeogrāfiskā atrašanās vieta, bet arī sava specifika, savas stiprās un vājās puses.

LU Botāniskā dārza direktors uzsvēra, ka abu botānisko dārzu apvienošana nozīmētu izmaiņas pārvaldības struktūrā, jo ģeogrāfiski šīs institūcijas apvienot nav iespējams.

Kā ziņots, Svilāns pieļāva, ka no iesaistītajām pusēm vismaz sākotnēji pret šādu ieceri varētu būt pretestība, tomēr viņš domā, ka pusēm ir iespējams atrast sadarbības formas, lai veiksmīgi strādātu kopā un nodrošinātu katram arī zināmu neatkarību.

Kā ziņots, līdzšinējais Salaspils botāniskā dārza direktors Svilāns no 1.novembra ir iecelts DAP ģenerāldirektora amatā. Līdz šim Svilāns bija gan Salaspils botāniskā dārza direktors, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktora vietnieks.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.