“Lūk, kādēļ Latvijā pārtikas preces ir daudz dārgākas nekā kaimiņvalstīs!” Trons norāda uz galveno problēmu 0
Pārtikas cenas veikalos ar ātrāk nekā sēnes pēc lietus. Ir konkrētas pārtikas grupas, ko iegādāties šķiet varam atļauties tikai svētku dienās, pirms pāris gadiem šādu problēmu mums vēl nebija. Nē, tas nav tikai inflācijas un kara rezultāts, iemesls tam ir pavisam cits, kāpēc tas, kas citviet maksā pieņemami, Latvijā ir divreiz dārgāks.
“Pārtikas cenas ietekmēs inflācija un otrādi, nevaram aizmirst par gāzes, elektrības cenām, algu kāpumu, bet mums svarīgi, lai šī cena tiek maksimāli godīgi noteikti. Skaidrs, ka šajā ķēdītē ir jāpelna gan lauksaimniekam, gan pārstrādātājam, gan veikalniekam, kā arī pārtikai ir jābūt pieejamai iedzīvotājiem. Mēs redzam arvien vairāk arī sociālajos tīklos, ka iedzīvotāji pauž neizpratni par pārtikas produktu cenu kāpumu. Tāpat cilvēki cenas salīdzina ar citu valstu veikalu cenām – kāpēc tur ir lētāk, ne vienmēr pie vainas ir PVN attiecība. Tur ir lielāka konkurence un tādēļ arī patērētājam draudzīgākas cenas, Latvijas lielākā problēma ir tā, ka mums ir trīs vadošās veikalu tīklu ķēdes, kas savā starpā nepietiekami konkurē un rezultātā ļaunprātīgi tiek izmantota tirgus situācija, uzcenojumi ir lielāki nekā tiem vajadzētu būt!” TV24 raidījumā “Dienas personība” izsakās Mārtiņš Trons, biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis, lauksaimniecības politikas eksperts.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija strādās, lai pārtikas cenu salīdzināšanas rīkā datus iesniegtu ne tikai trīs lielākie mazumtirgotāji, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Viņš norādīja, ka šobrīd pārtikas cenu salīdzināšanas rīkā ir pieejama informācija no trim lielākajiem mazumtirgotājiem un nākamais solis ir strādāt ar visām pārējām pārtikas mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, lai arī tās iekļautos.
“Jautājums ir tikai par vēlmi – ja būs vēlme nodot šos datus un parādīt cenu caurskatāmību, mēs šos datus varēsim iekļaut rīkā,” sacīja ministrs, piebilstot, ka ir atrasts modelis, kādā veidā paņemt arī pārējo veikalu tīklu datus, ja, protams, pati veikalu ķēde gribēs tos dot.
Vienlaikus Valainis pauda, ka pastāv iespēja arī paplašināt tvērumu regulējumā. “Mēs varam arī paplašināt regulējumu, mainot Ministru kabineta noteikumus un paverot plašāku šo lauku,” sacīja ministrs.
LETA jau vēstīja, ka šogad 12. augustā valdība nolēma, ka atsevišķiem mazumtirgotājiem jāiesniedz informācija Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču monitoringam.
Regulējums paredz pienākumu, pēc CSP pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniegt datus CSP. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas nav noteikts kā pienākums.
“Firmas.lv” dati liecina, ka pagājušajā finanšu gadā vairāk nekā 400 miljonu eiro apgrozījums bija “Rimi Latvia” – 1,126 miljardi eiro, “Maxima Latvija” – 1,102 miljardi eiro un “Lidl Latvija” – 460,87 miljoni eiro.
Pārtikas cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji no 1. decembra saņem datus no CSP. Šobrīd CSP ir saņēmusi pieteikumus no “Lēta pārtika” un “Cenu depo”, taču Ekonomikas ministrijā decembra sākumā informēja, ka top vēl viens salīdzināšanas rīks.
CSP no mazumtirdzniecības tīkliem saņem divu veidu datus. Operatīvos datus par pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm, ko veikalu tīkli sniedz CSP katru dienu līdz plkst. 8, izmantojot drošu datu apmaiņas kanālu, kā arī ne retāk kā reizi nedēļā CSP no mazumtirgotājiem saņem datus par iepriekšējās nedēļas elektroniskajiem darījumiem jeb skeneru datiem.
Dati katru dienu mazumtirgotājiem jāsniedz par baltmaizi, rupjmaizi, saldskābmaizi, pasterizēto pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, kefīru, paniņām, sīpoliem, burkāniem, ķiplokiem, bietēm, tomātiem, gurķiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, lapu salātiem, ķirbjiem, kabačiem, kartupeļiem, āboliem, bumbieriem, zemenēm, dzērvenēm, brūklenēm, krūmmellenēm, jāņogām, upenēm, avenēm, cūkgaļu, malto cūkgaļu, mājputnu gaļu, malto mājputnu gaļu, liellopu gaļu, teļa gaļu, aitu gaļu, svaigām un atdzesētām jūras un saldūdens zivīm, kviešu miltiem, pilngraudu miltiem, griķiem, vistu olām, olīveļļu, rapšu eļļu, kā arī par saulespuķu eļļu.
Šogad 27. maijā Valainis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa un citi partneri parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.
Ekonomikas ministrijas izvirzītais mērķis bija panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos.
Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.
Tostarp zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā jānodrošina vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti jāmaina pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas. Zemo cenu pārtikas grozus lielākie tirgotāji ieviesa šogad jūnijā.
