Kakao, sulas, biezpiens un citi produkti paliek lētāki! Vai beidzot Latvijā krīt pārtikas cenas?
0
Pārtikas cenas aug – pie tā jau esam teju pieraduši. Kafija, eļļa, šokolāde – tikai daži no produktiem, ko var atļauties vien bagāti, ja vēlamies dramatizēt situāciju. Bet labi, ka mums ir ekonomisti, kuri nedodas emocijām, bet analizē ciparus, kā vēsta patēriņa cenu izmaiņas 2025. gada novembrī, pārtika patiesībā paliek lētā. Vairāk par izmaiņām veikalu plauktos stāsta ekonomists Pēteris Strautiņš.
Nezinātniski neizmērāmas sajūtas pārtikas veikalu apmeklējumos novembrī vēstīja, ka cenu akciju ir īpaši daudz. Savukārt šodien sajūtas jau balstās datos, jo statistiķi sniedz savu izvērsti mērīto vēstījumu – pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas novembrī tiešām samazinājušās par 0,5%. Tas noticis “galvenokārt akciju ietekmē”, nosaucot virkni svarīgu produktu kategoriju –
tādas kā piens (-2,8%), siers un biezpiens (-2,5%), sviests (-2,0%), sulas (-6,8%), brokastu pārslas (-6,0%), arī vairākas citas. Iespējams, ka akcijas dažos gadījumos būs sākums pastāvīgam cenu samazinājumam.
Tas ir īpaši ticami attiecībā uz sulām, jo apelsīnu sulas koncentrāta cena biržās novembrī bija mazāk nekā trešdaļa no pērnā gada novembra vidējā līmeņa. Šis produkts bija viena no spilgtākajām “eksotiskās” pārtikas izejvielu cenu neprāta izpausmēm. Tā kā par trešdaļu zemāka gada laikā ir kļuvusi arī sviesta globālā cena un tā ietekmē arī citus piena produktus, jo svaigpienu vajag visiem, tad arī to palētinājums varētu būt paliekošs. Pastāvīgi cenu samazinājumi veikalos mēdz sākties kā akcijas – kāpēc gan neizmantot šādu iespēju uzrunāt pircējus!
Pārtikas cenu kritums novembrim nav tipisks, parasti tās šajā laikā par pusprocentu pat pieaug. Tas ir veicinājis novembrim ne visai tipisku mēneša deflāciju, kopējam cenu indeksam samazinoties par 0,3%. Ar līdzīgu spēku cenu līmeni lejup vilka transporta izmaksas, par spīti degvielas cenu kāpumam. Tas noticis, pateicoties pakalpojumam, ko reti piemin saistībā ar dzīves dārdzību – tie ir pasažieru aviopārvadājumi. Acīmredzot ir runa par Eiropas mēroga parādību, tādā no tūrisma izteikti atkarīgā zemē kā Malta mēneša laikā patēriņa grozs palētinājās pat par 3,3% bet Kiprā par 1,0%.
Pārtikas tirgus šogad saņēmis lielu politiķu uzmanību, iespējams, ka tādiem pasākumiem kā zemo cenu produktu grozs un citiem ir bijusi ietekme uz pircēju labklājību.
Taču to pamatā nosaka un noteiks divi citi faktori – izejvielu cenas un ienākumi. Līdzās jau minēto produktu tirgiem, pircējiem patīkamas pārmaiņas notiek arī kakao tirgū, tā cena salīdzinot ar decembri samazinājusies vairāk nekā uz pusi.
Pakāpeniskāk, bet ilgāku laiku samazinājusies kviešu cena, tā novembrī (190 eiro) vairs bija tikai nedaudz virs 2019. gada vidējā līmeņa (180 eiro). Graudi savukārt ilgākā laikā lielā mērā nosaka visdažādāko dzīvnieku izcelsmes produktu cenas.
Izejvielu cenu kritums nenovedīs pie nozīmīga vidējo pārtikas patēriņa cenu krituma, to palīdz saprast vēsturisks precedents. 2015. gadā S&P GSCI pārtikas izejvielu cenu indekss bija par 22% zemāks nekā 2013. gadā.
Pārtikas cenas Latvijā 2015. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās par 1,7%.
Tātad patērētāju tūlītējais ieguvums no notikumiem biržās bija niecīgs. Taču tas bija sākums ilgstošai pārtikas patēriņa cenu stabilitātei, kas samazināja pārtikas iegādes finansiālo slogu jeb cenu attiecību pret ienākumiem. 2019. gadā vidējās pārtikas cenas bija tikai par 6,2% augstākas nekā 2013. gadā, savukārt vidējās bruto algas šajā laika nogrieznī auga par 50,4%. Tātad ražotāji un tirgotāji sākotnējo izmaksu kritumu spēja izmantot sev par labu, bet ar laiku konkurence piespieda viņus papildu peļņu atdot patērētājiem.
Ilgākā laikā biržu cenu svārstību, kā arī politikas nianšu ietekmi uz pirktspēju labā nozīmē “noslīcina” algu pieaugums. Vidējā bruto alga nākamgad vairāk nekā trīskārt pārsniegs 2010. gada līmeni, kas bija 632 eiro.
