LVM: Atlaisto valdes locekļu iecelšana direktoru amatos bija nepieciešama uzņēmuma darbības nepārtrauktībai 0
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) atlaisto valdes locekļu Māra Kuzmina un Dagņa Dubrovska iecelšana direktoru amatos bez konkursa bija nepieciešama uzņēmuma nepārtrauktas darbības nodrošināšanai, aģentūrai LETA pauda kompānijā.
Uzņēmumā skaidro, ka LVM padome, Zemkopības ministrijas (ZM) uzdevumā samazinot valdes locekļu skaitu, deva arī skaidru uzdevumu integrēt šo valdes locekļu pārstāvētās kompetences uzņēmumā un nodrošināt LVM darbības nepārtrauktību un stratēģisko mērķu sasniegšanu.
LVM uzsver, ka abi minētie valdes locekļi pildīja būtiskas lomas – valdes locekļa kā lēmumu pieņēmēja lomu un biznesa attīstības vadītāja lomu, turklāt LVM nozīmīgos attīstības virzienos.
Brīdī, kad LVM padome akcionāra uzdevumā pieņēma lēmumu samazināt valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim, valdē faktiski palika divi valdes locekļi, jo valdes priekšsēdētāja amats kopš 2025. gada novembra ir vakants. Lai vadītu riskus un nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, kā arī pildītu izvirzītos stratēģiskos mērķus, bija svarīgi saglabāt uzņēmumā zināšanas un kompetences. Pildot padomes uzdoto integrēt kompetences uzņēmumā, LVM izveidoja informācijas tehnoloģiju un attīstības direktora amatu un uzņēmuma ilgtspējas direktora amatu, uzrunājot abus ekspertus pieteikties un uzņemties vadīt šos LVM attīstības virzienus, klāstīja LVM.
LVM uzsver, ka šis lēmums bija loģisks gan no biznesa attīstības viedokļa, gan arī atbilstošs likumam, turklāt ne Kuzmins, ne Dubrovskis nepiedalījās šo lēmumu pieņemšanā.
Tāpat LVM atzīmē, ka Kuzmins uzņēmumā strādā 17 gadus. Pirms darba uzņēmuma valdē, aptuveni desmit gadus viņš veidoja un vadīja LVM informācijas tehnoloģiju biznesa virzienu “LVM GEO”, kas ir ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju produkts un risinājumu kopa, ar kuru palīdzību tiek vadīti visi ar mežsaimniecību saistīti procesi LVM. Patlaban šo produktu LVM eksportē arī uz Zviedriju, Dāniju, Lietuvu un Igauniju. Pēc darba pabeigšanas valdes sastāvā Kuzmins atgriezās uzņēmumā un turpina sāktās iniciatīvas, sniedzot ieguldījumu informācijas tehnoloģiju attīstībā uzņēmumā un biznesa virziena “LVM GEO” attīstībā.
Savukārt Dubrovskis ir asociētais profesors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un meža zinātņu fakultātē un eksperts vides, klimata un mežsaimniecības ilgtspējas jomās. Viņa zināšanas ir būtiskas uzņēmuma attīstībai, īpaši saistībā ar Eiropas Savienības iniciatīvām, oglekļa un dabas daudzveidības kredītiem, kā arī šo kompetenču integrēšanai uzņēmuma darbībā, norāda LVM.
Kompānijā informē, ka atbilstoši likumam LVM var izmantot dažādas personāla atlases metodes, lai piesaistītu amatam atbilstošāko speciālistu. Piemēram, var organizēt atlases konkursu, ja ir nepieciešams piesaistīt jaunus talantus vai zināšanas, vai arī attīstīt un izmantot uzņēmumā esošo darbinieku kompetences un pieredzi.
LVM izceļ, ka 2025. gadā, kad uzņēmumā notika strukturālās pārmaiņas, ir izdevies sasniegt augstus finanšu rādītājus, neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju rekordlielu nokrišņu dēļ, bet devums valsts un pašvaldību budžetos sasniedza 213 miljonus eiro.
LVM norāda, ka uzņēmums nevar palikt divu valdes locekļu vadībā, nenodrošinot pēctecību iesāktajās stratēģiskajās iniciatīvās. Uzņēmumam šādā situācijā ir svarīgi, ka sāktie darbi tiek turpināti no pirmās valdes sastāva izmaiņu dienas, tādēļ nav pamata atļauties pārtraukumu, kamēr tiktu sludināti konkursi, notiktu atlases process un jaunpienācēji apgūtu uzņēmuma specifiku.
Tāpat kompānijā min, ka neatkarīgā direktora pārvaldības un juridiskajos jautājumos Valda Lūka amatu LVM valde izveidoja, pamatojoties uz 2025. gada maija LVM padomes lēmumu. Atbilstoši amata pienākumiem Lūks ikdienā nodarbojas ar uzņēmuma darbības analīzi, nodrošinot komunikāciju starp akcionāru, padomi un valdi par stratēģiskajiem jautājumiem, tostarp analizē padomei un akcionāram iesniegtos dokumentus sapulču darba kārtības jautājumos, kā arī nodrošina izpēti ar uzņēmuma darbību saistītos jautājumos.
LETA jau ziņoja, ka ZM 2025. gada nogalē uzdeva pakāpeniski samazināt LVM valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim, lai nodrošinātu skaidrāku valdes locekļu individuālo atbildību, efektīvāku lēmumu pieņemšanu un racionālāku finanšu resursu izmantošanu. Vienlaikus portāls “LSM.lv” vēstīja, ka atlaistie LVM valdes locekļi bez konkursa iecelti direktoru amatos šajā uzņēmumā. Līdz ar to uzņēmumā tagad kopumā strādā 11 direktori.
Tāpat ziņots, ka 2026. gada februārī darbu LVM valdē atstāja Kuzmins un Dubrovskis. Tādējādi patlaban kompānijas valde strādā divu cilvēku sastāvā – LVM valdē strādā valdes loceklis Jānis Krūmiņš, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2029. gada 28. aprīlim, un valdes locekle Inga Vagele, kuras pilnvaru termiņš ir līdz 2029. gada 26. martam. LVM valdes locekļus amatā ievēlē uz pieciem gadiem.
LVM 2025. gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 604,564 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 36,1% – līdz 204,319 miljoniem eiro.
Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
