“Mājās ēdīsiet, ko gribat, te jāēd tas, ko dod!” Joki par viesībām un ciemiņiem 0
Mājas saimnieks viesim: – Vai ieslēgt gaismu kāpnēs?
– Nē, paldies, es jau guļu lejā.
***
Īsts draugs ir cilvēks, kuram nav īpaši jālūdz, lai viņš tavās viesībās pateiktu: “Cienījamie viesi, vai jums nešķiet, ka saimnieki ir noguruši, un pienācis laiks posties mājās”.
***
Frāzes “Un tagad es jums parādīšu mūsu ģimenes albumu!” vai: “Paskatieties, kā mūsu dēls mācās!” ievērojami ietaupa ēdienus un dzērienus.
***
Labs viesis nekad negaida, kamēr saimnieki sāks dot mājienus, ka viņa ciemošanās ir ievilkusies un būtu jāprotas. Šis viesis ir pirmais, kurš saka:
– Kaut kā esmu aizsēdējies pie jums pārāk ilgi. Kur te pie jums varētu pagulēt līdz rītam?
***
Namamāte viesiem:
– Nekautrējieties, cienājieties!
Pēkšņi ierunājas mazā meita:
– Mammu, tu runā nepareizi. Jāsaka tāpat kā mūsu bērnudārzā: “Mājās ēdīsiet, ko gribat, te jāēd tas, ko dod!”
***
Atgriežoties no viesībām sieva rāj vīru:
– Tu ne tikai aizmigi, kad jubilāre dziedāja āriju, pamostoties no augšējā “si”, tu teici: “Izlaidiet taču kāds to suni laukā!”
***
– Ko man darīt? Daudziem draugiem un paziņām tā iepaticies viesoties pie manis. Vairs nav spēka.
– Ļoti vienkārši: trūcīgākajiem aizdod desmitnieku, bagātākajiem lūdz aizdot simts eiro. Tici man, gan vieni, gan otri pēc tam metīs līkumu tavai mājai.
***
Namamāti iepazīstina ar kārtējo viesi:
– Tas ir Dr. Bērziņš.
– Ļoti priecājos. Sakiet man, dakter, naktī es bieži pamostos…
– Atvainojiet, es neesmu ārsts, bet tiesību zinātņu doktors.
– Labi, tad sakāt, kāds sods pienāktos par laulātā noindēšanu?
***
Vīrs un sieva gaida viesus.
Sieva sapucējusies, uzkrāsojusies, ar frizūru, bet vīrs tāpat apakšbiksēs klīst pa dzīvokli.
Sieva: – Apģērbies taču, tūlīt nāks viesi.
Vīrs: – Nē, lai jau viņi redz, kā tu mani baro.
Sieva: – Nu tad novelc arī bikses, lai redz, par ko gan lai tevi barotu.
***
Zvans pie durvīm. Saimnieks atver, uz sliekšņa – viesi.
– Varējāt jau iepriekš pabrīdināt, – viņš pārmet.
– Gribējām tevi sastapt mājās…
***
– O, jūs esat cietuma priekšnieks!” – kāda dāma iesaucas, sarunājoties ar galda kaimiņu viesībās. – Cik interesanti! Jūs droši vien sākāt no pašas apakšas kā vienkāršs ieslodzītais un tad taisījāt karjeru?
***
Senā drūmā pilī ieradies viesis un īpašnieks ierāda viņam istabu.
– Pastāsti man, – viesis jautā: – Vai šajā istabā noticis kaut kas neparasts?
– Tas notika apmēram pirms desmit gadiem, – atbild īpašnieks.
– Cik interesanti! Un kas notika?
– No rīta viesis, kurš te nakšņoja, izrādījās dzīvs.
***
Namamāte, kura nesen rīkoja vakariņas, satiek uz ielas ārstu un uzsāk sarunu:
– Man ļoti žēl, ka vakar jūs nevarējāt ierasties pie mums uz vakariņām.
– Tas nekas. Šīs vakariņas jau tāpat man izrādījās ļoti patīkamas – mani apmeklējis jau trešais tajās pabijušais viesis.
***
Korporatīvā pasākumā darbinieka sieva pieiet pie cienījama izskata cilvēka un vaicā:
– Sakiet, lūdzu, vai jūs esat uzņēmuma izpilddirektors?
– Jā, bet kā jūs uzminējāt?
– Mans vīrs jūs tik smieklīgi atdarina, ka vienmēr smejamies līdz vēdergraizēm!
***
Ja pēkšņi ierodas viesi un dzīvoklī nekārtība, pirms durvju atvēršanas ātri noliec spaini ar lupatu un saslapini rokas. Un uzreiz nevis māja nav kārtībā, bet tīrīšana norit pilnā sparā.
***
– Tagad dzersim tēju! – teica namamāte.
– Labāk dzersim to, ko jau dzeram visu vakaru! – iebilda viesi.
***
Laulātie pošas doties viesos. Sieva jautā vīram: – Mīļais, vai tu drīz?
– Pēc piecām minūtēm.
– Tad labi.
– Pēc tavām piecām minūtēm, dārgā.
– Oi, tas ir par ilgu!
***
Ģimene vakariņo. Pēkšņi vienam no ēdājiem krīt nazis (kas ir “zīme” – nāks viesis). Ģimenes galva pasniedzas un viņam izdodas noķert nazi dažu centimetru attālumā no grīdas. Pēc vakariņām jaunākais dēls, izgājis pastaigāties, atgriežas un kliedz: – Mammu, tēti, tur Pēteronkulis iestrēdzis liftā!
***
Meitene pirmo reizi viesojas pie puiša: – Kur tu parasti pakarini savu mēteli?
– Mēs, vīrieši, parasti savas lietas pakarinām uz grīdas.
