
“Mājas pārvaldniecei tas nepatika” – mājas čatā izveidojies konflikts par latviešu valodas lietošanu 0
Diskusijas par valodas lietošanu virtuālajos mājas čatos arvien biežāk izraisa strīdus un diskusijas. Vieni aicina izmantot valsts valodu, lai visi varētu piedalīties sarunā, citi tam pretojas vai reaģē nicinoši. Līdzīgā situācijā nonākusi arī Sarmīte, kuras aicinājums sarunāties latviski izraisīja ne tikai pretrunīgas reakcijas, bet arī noveda līdz mājas čata pamešanai.
Sarmīte sociālo mediju platformā “X” raksta: “Mani izmeta no mājas čata, jo palūdzu diskusijas par apkures pieslēgšanu risināt valsts valodā. Iedevu pat tulkošanas rīku. Mājas pārvaldniecei tas laikam nepatika. Kaut gan dalībniece diskusijas pēc brīža tomēr turpināja valsts valodā.”
Kāds lietotājs atzinīgi novērtē diskusijas autores nostāju: “Paldies, ka saucat lietas īstajos vārdos. Man kauns lasīt latviešu bezmugurkaulnieku vaimanas par to, ka agresīviem krieviem ierādījāt vietu.”
Maija raksta: “Kādi apsvērumi tev lika izvēlēties tieši tādus vārdus un formulējumu, kas izraisa automātisku pretreakciju? Ja mērķis ir panākt, lai krievu imigranti un to pēcteči paši grib runāt latviski, tad ir jāizvēlas tādas metodes, ar kurām to var panākt. Un konflikta eskalācija tāda nav”
Diskusijas autore turpina: “Jā, mums vēl jāmācās nereaģēt uz krievu augstprātību. Jāmācās bez emocijām palūgt izmantot latviešu valodu. Jāprot ignorēt apvainojumus, ka esam stulbi, jo nekomunicējam krieviski. Jāturpina klanīties vēl 30 gadus. Klusējot. Es pieklājīgi palūdzu, iedevu lielisku tulkošanas rīku.”
Diskusijas autore precizē: “Pārvaldniece komunicē latviski. Diskusija ir par to, ka kāda iedzīvotāja uz lūgumu izmantot latviešu valodu, lai visi var piedalīties diskusijā, pauda nicinošu nostāju, ka visi taču saprot krieviski. “Да у нас вроде таких тупых нет.””
Lai arī šajā gadījumā pārvaldniece nodrošina komunikāciju latviešu valodā, situācijā, ja tā nebūtu pēc likuma pienāktos sods. Valsts valodas lietošanas likumā teikts: par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, ja normatīvie akti paredz šo normu ievērošanu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Par formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā, ja līdztekus valsts valodai informācija tiek sniegta arī svešvalodā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no septiņām līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Attiecīgā situācija arī citiem sociālo mediju platformas “X” lietotājiem radīja vēlmi izteikt savu viedokli.
Ja esi dzīvokļa īpašniece, tad ierosini pārvaldnieka nomaiņu.
— Jānis Lazdāns (@Lazdans) October 6, 2025
Cepums par to, ka sarunā okupantu valodu atklāti nosauci par okupantu valodu. Nav ko liekuļot.
— Dāvis Viļums (@DavisVilums) October 5, 2025
Izturību! Visi zina, kur krievu kuģis aizgāja. Latvijā ir viena valoda un, ja kādam tas nepatīk, robežas joprojām pie mums ir vaļā.
— KKuznecovs (@KrisKuznecovs) October 5, 2025
ja mums būtu mājas čats, tad iznākums būtu līdzīgs tavam..labi, ka mums nav mājas čata 😜🫣😬
— TOFIKS (@tofikblogs) October 5, 2025
Latvieši paši vainīgi ka pāriet uz Krievu valodu. Šitie krieveļi nesaprot kur dzīvo.
— MiksLV (@MiksLV88) October 5, 2025