“Ilgu laiku no vizītes ārsts nemaz nedomā par manu veselību…” Linda vērš uzmanību uz vēl vienu problēmu veselības aprūpē
0
Ņemot vērā ļoti garās rindas, mūsdienās varētu pat teikt, ka tikt pie ārsta ir zelta vērtē. Tāpat šis “prieks” nereti ir dārgs. Vienlaikus mēdz būt situācijas, kad šīs ilgi gaidītās, dārgās vizītes laikā ārsts lielu daļu no tās pavada, rakstot medicīniskos dokumentus par konkrēto pacientu. Par šo lietu ir aizdomājusies arī kāda mūsu lasītāja.
“Nezinu, vai pamanāt, bet pie lielākās daļas ārstu ejot, ārsts noteiktu laiku no vizītes (lielu) raksta ar roku papīrus. Ļoti retais dara to e-pastā. Esmu mediķiem jautājusi, kāpēc tā, ja reiz ir E-veselība. Viņi atbild, ka tādi ir noteikumi + arhīvos tas viss jāglabā,” ar savu novērojumu dalās Linda.
Lai noskaidrotu kāda ārsta reālo pieredzi šajā jautājumā, sazinājos ar Veselības un Skaistuma centra “Adoria” ģimenes ārsti un arodārsti Āriju Lāci.
Rakstīšana aizņem apmēram pusi no vizītes laika
Lāce stāsta, ka viņa ikdienā strādā ar datoru. Ar roku ārste raksta nosūtījumus, jo, ja tie ir tikai elektroniskā formātā, tad pacientam “uz rokām” nekā nepaliek.
“Pacients tajā mirklī ir apjucis, jo viņš ne vienmēr var atcerēties visu, kas viņam ir jāizdara,” stāsta Lāce.
Tādējādi viņa papildus elektroniskajam nosūtījumam E-veselībā izraksta arī papīra formāta nosūtījumu. “Arī ne visi pacienti spēj ieiet E-veselībā un apskatīties,” pauž Lāce.
Runājot par tā sauktajām “medicīnas kartiņām” jeb pacienta medicīnisko dokumentāciju, ārste norāda, ka tur viņa parasti saglabā analīzes un kaut kādus galvenos izmeklējumus papīra formātā. “Ne vienmēr mēs tiekam tai sistēmā, ne vienmēr tā sistēma strādā, un, ja nav nekādu dokumentu “uz rokām”, es neko neredzu, un tad ir ļoti grūti ar pacientu strādāt,” teic Lāce.
Ārstei rakstīt datorā problēmas nesagādā, viņa to dara jau kopš tā bija obligāta prasība, sākot apmēram no 2010. gada. Lāce pauž, ka no 30 minūšu vizītes, kas tiek atvēlēta vienam pacientam, apmēram 10 līdz 15 minūtes aizņem rakstīšana.
Jautāta par citiem iespējamiem apgrūtinājumiem vai “nejēdzībām”, Lāce piemin faktu, ka pacienti savā E-veselībā neredz izrakstītās receptes. “Pacients iet uz aptieku principā “uz dullo” – būs vai nebūs nepieciešamā recepte,” teic ārste.
“Veselības centrā 4” lielākā daļa dokumentācijas ir digitāla
Vienlaikus vēlējāmies noskaidrot arī to, kā medicīnas iestādes tiek galā ar šķietami lielo fizisko dokumentu apjomu. Šī sakarā ar pieredzi lūdzu dalīties “Veselības centram 4” un Rīgas 1. slimnīcai.
Kā norāda “Veselības centrs 4” administratīvā direktore Kristīne Ozoliņa-Kaļetova, “Veselības centrs 4” medicīniskās dokumentācijas apriti un uzglabāšanu nodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”.
“Ņemot vērā, ka šobrīd visām ārstniecības iestādēm ir saistoši Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumi Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, tikai ar atsevišķiem izņēmumiem, kāda no medicīniskās dokumentācijas formām tiek aizpildīta fiziskā veidā, jau šobrīd varam apgalvot, ka lielākā daļa “Veselības centrs 4″ personāla medicīnisko dokumentāciju pilda digitāli pacientu datu sistēmā Smart Medical, DataMed un E-veselība.
Turklāt arī Ārstniecības likuma 52. pants nosaka, ka medicīniskā dokumentācija tiek noformēta un glabāta ārstniecības iestādē, un ārstniecības iestāde ir atbildīga par medicīnisko dokumentu glabāšanu. Medicīniskā dokumentācija, kas aizpildīta fiziskā veidā, tiek uzglabāta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.265, 19. punktu un 35.8. punktu, kas paredz noteiktu grupu dokumentu uzglabāt 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves,” skaidro Ozoliņa-Kaļetova.
Digitalizācija veicina aprūpes nepārtrauktību, efektivitāti un kvalitāti
Rīgas 1. slimnīca ambulatorajā veselības aprūpē elektroniskās pacientu kartes izmanto jau vairāk nekā piecus gadus. Līdz ar to ambulatoro pacientu medicīniskā dokumentācija tiek uzturēta digitālā formātā, kas šajā aprūpes posmā ievērojami mazina papīra dokumentu izmantošanu un apriti, informē Iekšējās un ārējās komunikācijas vadītāja Vivita Leismane.
“Digitālās ambulatorās kartes ļauj ārstniecības personām operatīvi un pārskatāmi piekļūt pacienta ārstēšanās vēsturei Rīgas 1. slimnīcā, tādējādi veicinot aprūpes nepārtrauktību, efektivitāti un kvalitāti. Vienlaikus tiek optimizēti resursi, samazinot papīra patēriņu, dokumentu fizisko apriti un arhivēšanas nepieciešamību ambulatorajā segmentā.
Dienas stacionāra pacientu aprūpē šobrīd vēl tiek izmantotas arī papīra formāta pacientu kartes. Vienlaikus slimnīca plāno arī šajā aprūpes posmā pakāpeniski pāriet uz digitālu dokumentāciju, lai nodrošinātu vienotu un mūsdienīgu dokumentu aprites pieeju, lai gan konkrēts pārejas termiņš šobrīd vēl nav noteikts.
Tie medicīniskie dokumenti un dati, kuru uzkrāšanu E-veselības sistēmā nosaka normatīvie akti, no Rīgas 1. slimnīcas informācijas sistēmas tiek nodoti E-veselības sistēmai atbilstoši noteiktajām prasībām.
Vienlaikus dokumentu aprites digitalizācija ir saistīta arī ar izaicinājumiem – tai nepieciešama atbilstoša un droša IT infrastruktūra, regulāra sistēmu uzturēšana, kā arī personāla apmācība un augsta digitālās pratības līmeņa nodrošināšana.
Rīgas 1. slimnīca konsekventi attīsta digitālos risinājumus kā būtisku ieguldījumu ilgtspējīgā, drošā un pacientam draudzīgā veselības aprūpē,” skaidro Leismane.
Ko nosaka likums, kad un kādi medicīniskie dokumenti ārstam jāraksta ar roku?
“No Veselības inspekcijas puses skaidrojam, ka medicīnisko dokumentāciju var gatavot gan elektroniski, gan rakstveidā. Pacientu tiesību likuma 1. panta otrās daļas 4. punkts nosaka, ka medicīniskie dokumenti ir jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem. Tomēr
rakstveidā gatavotajai medicīniskajai dokumentācijai jābūt pilnīgai un salasāmai, jo Latvijas Republikas Senāts 2023.gada 14.jūnija spriedumā lietā Nr. A420149921, SKA-478/2023 uzsver, ka: “…medicīniskā dokumentācija ir primārais un galvenais informācijas avots pacienta veselības stāvokļa un piemērotās ārstēšanas gaitas noskaidrošanai,”
informē Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Gints Georgs Muraševs.
Savu komentāru sniedz arī Latvijas Digitālā veselības centra komunikācijas vadītāja Zane Gorškova: “Visām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no pakalpojuma sniegšanas veida (valsts apmaksāts vai maksas) ir pienākums sniegt noteiktus datus E-veselības sistēmā, piemēram, datus par e-receptēm, e-nosūtījumiem, darbnespējas lapām un citu. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”.
Noteikumi nosaka, ka ārstniecības personām E-veselības sistēmā ir jāuzkrāj pacienta veselības pamatdati, piemēram, dati par konstatētajām alerģijām, veiktajām ķirurģiskajām operācijām, diagnosticētajām hroniskajām slimībām, jāizraksta e-receptes, e-nosūtījumi, darbnespējas lapas, jāievada vakcinācijas dati par valsts apmaksātajām un komercvakcīnām, jāaizpilda ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra kartes.
Tāpat ārstniecības persona E-veselības portālā var apskatīt pacientam veiktos izmeklējumus, piemēram, analīžu rezultātu pārskatus, slimnīcu izrakstus jeb epikrīzes, sniegto ambulatoro pakalpojumu aprakstus un vizuālās diagnostikas izmeklējumu rezultātus un aprakstus.
Taču normatīvais regulējums neparedz ārstniecības personām obligātu pienākumu iepriekš minēto dokumentu vēsturisko informāciju, kas iekļauta pacienta medicīniskajā kartītē, ievadīt E-veselībā, tāpēc nereti rodas situācija, ka E-veselībā trūkst visaptverošas informācijas par pacienta veselību.
Pašlaik SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” aktīvi strādā, lai iedzīvotājiem gada otrajā pusē piedāvātu jaunu, ērtu un modernu E-veselības portālu, ko plānots attīstīt kā vienotu vietu, kur iedzīvotāji varēs redzēt savus medicīniskos datus, ērti apskatīt sev izrakstītās e-receptes, e-nosūtījumus un citus medicīniskos dokumentus. Taču, lai E-veselības sistēma būtu centrālais elements, kur pacients un ārstniecības personas iegūst visu nepieciešamo informāciju par pacienta veselību, ir būtiska ārstniecības iestāžu iesaiste, gan ievadot medicīniskos datus E-veselībā, gan integrējot savu ārstniecības iestāžu lokālās informācijas sistēmas ar E-veselību, lai lokālajās informācijas sistēmās apstrādātie dati un dokumenti tiktu automātiski attēloti arī E-veselībā.
Arī paši iedzīvotāji var veicināt medicīnisko datu uzkrāšanu digitālā formātā, lūdzot ārstniecības personām izrakstīt e-nosūtījumu, ievadīt sistēmā diagnozes, alerģijas, tāpat paši iedzīvotāji ir aicināti E-veselībā aktualizēt savu kontaktinformāciju, pievienot kontaktpersonas, ar kurām sazināties nelaimes gadījumā vai norādīt savu gribu par orgānu ziedošanu transplantācijai pēc nāves.”
