Lasītājs jautā: “Kādos gadījumos tiesu izpildītājs no mantojuma var ieturēt parādus?” 0
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Kādā gadījumā tiesu izpildītājs no mantojuma var ieturēt parādus?” – jautā Anita Cēsīs.
Civillikuma 701. un 702. pants nosaka – pieņemot mantojumu, uz mantojuma ieguvēju pāriet visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) pārstāve Līna Lontone skaidro, ka mantinieks iegūst tās pašas tiesības, kas bijušas mantojuma atstājējam, tātad mantinieks būtībā kļūst par jauno īpašnieku mantotajai masai (piemēram, naudas līdzekļi, nekustamais īpašums, kustamā manta u.c.).
Ņemot vērā minēto, jārēķinās – ja personai ir aktīva izpildu lieta tiesu izpildītāja lietvedībā un piespiedu izpildes procesa laikā ir mantota manta, piemēram, nekustamais īpašums, uz to drīkst vērst piedziņu tādā pašā kārtībā kā citos gadījumos, ja personai pieder nekustamais īpašums.
Būtiski arī ņemt vērā Civillikuma 707. pantā noteikto, ka mantojuma atstājēja kreditoriem jāvēršas ar saviem prasījumiem pie mantinieka, kuram, ja no mantojuma nepietiek, jāsamaksā parādi no savas paša mantas. Citādā ziņā, šos parādus samaksājot, jāievēro mantojuma atstājēja noteikumi, kā arī Civillikuma 705. panta otrā daļa, proti, mantojuma uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu.
LZTIP vērš uzmanību – gadījumā ja persona nevēlas, lai piedziņa tiek vērsta uz mantoto mantu, ir svarīgi, tāpat kā jebkurā citā gadījumā, sazināties un komunicēt ar savu tiesu izpildītāju, lai atrastu samērīgāko un efektīvāko nolēmuma izpildes risinājumu.
