Ņujorkā apsver iespēju iekārtot pagaidu masu kapus lielā Covid-19 upura skaita dēļ 1
Ņujorkas pašvaldība sakarā ar milzīgo Covid-19 upuru skaitu apsver iespēju iekārtot pagaidu masu apbedījumu vietas, atsaucoties uz pilsētas mēra Bila de Blasio izteikumiem, raksta “The New York Times”.
Pie masu kapiem nāksies ķerties tad, ja ASV metropoles morgi būs pārpildīti, bet mirušo skaits turpinās augt un vairs nebūs saldētavu, kur tos uzglabāt.
“Tas būs ļoti smagi, taču mūsu [morgiem] ir ietilpības robežas. Ja mums vajadzēs iekārtot pagaidu apbedīšanas vietas, lai pārlaistu krīzi, un pēc tam mēs varēsim vienoties ar katru ģimeni par tai atbilstošu risinājumu, tad mēs to darīsim,” pirmdien preses konferencē atzina de Blasio.
Mērs bija spiests nākt klajā ar skaidrojumu pēc tam, kad Ņujorkas pilsētas domes Veselības aizsardzības komitejas galva Marks Levins savā “Twitter” kontā ierakstīja, ka nav izslēdzama pagaidu masu kapu ierīkošana kādā pilsētas parkā: “Tranšejās, pa desmit zārkiem rindā.” Ņujorka šobrīd ASV mērogos ir koronavīrusa epidēmijas centrs, slimnīcas ir pārpildītas, iedzīvotāji un mediķi ārkārtīgi norūpējušies, tādēļ šāda vēstījuma parādīšanās, saprotams, izraisīja vēl lielāku satraukumu.
Tomēr mērs de Blasio kategoriski noliedzis masu kapu rīkošanu publiskos parkos.
Viņa preses sekretārs norādīja, ka nepieciešamības gadījumā varētu būt runa par pagaidu apbedījumiem Hārtailendā, Longailendas šauruma rietumu galā, Ņujorkas Bronksas daļā. Šī ap 1,6 km garā un puskilometru platā sala jau ir slavena ar to, ka reiz tur atradies cietums, karaspēka kazarmas, bezpajumtnieku patversme, psihiatriskā klīnika un tuberkulozes slimnīca.
19. gadsimtā tur sāka apbedīt ASV Pilsoņu karā kritušos, pēc tam pilsētas nabagus un mirušos bez piederīgajiem.
Arī šobrīd tur izvietojas valsts uzturēta kapsēta, kurā uz valsts rēķina apglabā dažādus dzīves pabērnus. Kopējais apglabāto skaits minētajā zemes gabaliņā ir ap miljonu. Pagaidu apbedījums nozīmē, ka pēc krīzes beigām mirušos ekshumēs un atdos radiniekiem pārapbedīšanai citur. 2008. gadā Ņujorkā pieņemtā norma ārkārtas gadījumos paredz šādu risinājumu, ja mirušo ir tik daudz, ka morgos nepietiek vietas.
Taču pagaidām vajadzības pēc masu kapiem nav un “morgiem ir pienācīga kapacitāte”. Arī Ņujorkas gubernators Endrū Kuomo paudis, ka runas par mirušo glabāšanu parkos esot vien baumas. Tajā pašā laikā Kuomo pagarinājis īpašo režīmu pilsētā līdz 29. aprīlim. Tas nozīmē, ka Ņujorkā arī turpmāk būs slēgtas skolas, uzņēmumi un struktūras, kuru darbība nav vitāli nepieciešama, bet par sociālās distancēšanās neievērošanu pienāksies sods 1000 dolāru apmērā.
Līdz pirmdienai ASV diennakts laikā tika reģistrēti 1150 jauni nāves gadījumi no Covid-19. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes pārskatiem tajā pašā laikā valstī apstiprināja vairāk nekā 30 000 jaunu saslimšanas gadījumu, kas nozīmē, ka koronavīruss inficējis jau ap 370 000 cilvēku un mirušo skaits ASV pieaudzis līdz 11 tūkstošiem. Līdz ar to upuru skaita ziņā ASV ir trešajā vietā pasaulē aiz Itālijas un Spānijas. Vašingtona universitātes Medicīnas koledžas eksperti prognozē, ka epidēmijas maksimums ASV varētu iestāties ap 16. aprīli, kad mirušo skaits valstī draud paaugstināties vairāk nekā līdz 3000 diennaktī.
Ņujorkā, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, slimības paņemto cilvēku skaits dienā trīskāršojies un pirmdienas rītā jau sasniedza 2475 pie saslimušo skaita 67 820. Turklāt daudzi nomirst mājās, ne slimnīcās.
Saskaņā ar Ņujorkas veselības dienesta pārstāves Adžas Vortijas Deivisas presei sniegtajām ziņām agrāk pilsētā mājās nomira 20–25 cilvēki dienā, taču tagad šis skaits ir ap 200.
Augošā mirušo skaita dēļ pagājušajā nedēļā pie Ņujorkas slimnīcām papildus uzstādīja 45 refrižeratorfurgonus un pilsētas Veselības aizsardzības komitejas vadītājs Levins brīdināja, ka no tradicionālās apbedīšanas sistēmas un paradumiem uz laiku būs jāatsakās. Tostarp Manhetenas Dievišķās Sv. Jāņa baznīcas vadība paziņojusi, ka dievnama jomi un pazemes kripta tiks pārvērsti par ārkārtas hospitāli ar 200 pacientu vietām. Šī katedrāle ir lielākā gotiskā stila baznīca pasaulē.
“Agrākajos gadsimtos katedrāles vienmēr izmantotas šādiem mērķiem, arī mēra laikā. Tāpēc tas nav nekas tāds, kas būtu ārpus katedrāles pieredzes, tikai mums tas ir kaut kas jauns,” paskaidroja katedrāles dekāns Kliftons Daniels.
Līdzās Ņujorkai kā galvenie slimības epicentri ASV tiek minēta Čikāga, Detroita, Milvoki un Ņūorleāna.
Čikāgas varasiestādes vērš uzmanību uz apstākli, ka Covid-19 pilsētā īpaši pļauj melnādainos čikāgiešus. Piemēram, svētdien Čikāgā reģistrētas 98 nāves un 72% mirušo bija melnādainie. Līdzīga tendence novērota arī citos ASV reģionos.
Tā Mičiganas štatā ir 14% afroamerikāņu, taču starp koronavīrusa slimniekiem štatā viņu ir 33%, bet starp mirušajiem – 41%. Eksperti šo situāciju skaidro ar to, ka melnādaino ASV iedzīvotāju vidū biežāk sastopamas saslimšanas ar diabētu, sirds un elpceļu slimībām. Turklāt melnādainie bieži vien uzturas pārapdzīvotos mājokļos un kvartālos, kur nav pat iespēju pastaigāties pa ielu, ievērojot sociālo distanci.
