– OECD jūs bijāt vecākais padomnieks stratēģijas, reformu un politikas veidošanas jautājumos. Ko no tās pieredzes, ko guvāt, strādājot Parīzē, esat paņēmis līdzi uz Latviju? 0
– Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija izdarīja ļoti lielu izņēmumu, pieņemot darbā latvieti, kurš nenāk no šīs organizācijas dalībvalsts. Par to man jāpateicas bijušajam Igaunijas kolēģim, kurš arī nupat ir nolēmis atgriezties Igaunijas valsts pārvaldē. Viņš aktīvi lobēja, lai tieku pieņemts OECD.
Šī organizācija ir kā liela domnīca, kas mēģina apkopot visas labākās idejas, ko katra dalībvalsts dara, diskutēt par tām un mēģina radīt principus, kuriem var sekot. Līdz ar pieredzi esmu ieguvis arī labus personīgos kontaktus, kuri man ļauj no saviem bijušajiem kolēģiem saņemt atbildes uz būtiskiem jautājumiem. Kaut vai to, kurā valstī, piemēram, ir labākie rezultatīvie rādītāji.
– Cik tālu Latvija ir līdz OECD dalībvalsts statusam?
– Ja mēs pārvarēsim divus ļoti būtiskus problēmjautājumus – valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un KNAB neatkarības nodrošināšanu –, tad OECD varētu pieņemt lēmumu uzaicināt Latviju iestāties organizācijā vai nu maija beigās, vai jūnija sākumā. Piederība šai domnīcai vairāk ir prestiža jautājums. Ja runājam par Latvijas iestāšanos OECD, man ir bažas, vai Latvija spēs izmantot tās iespējas, ko organizācija dod. Paskatoties uz mūsu kaimiņiem, Igaunija pēc iestāšanās OECD vairs aktīvi nebrauc uz šīs organizācijas rīkotajām sanāksmēm, nedalās tik aktīvi ar savu pieredzi, nedod to pienesumu, ko no valsts gaida. Te ir jautājums par mūsu valsts pārvaldes kvalitāti – vai mēs spēsim izmantot tos ritentiņus, zobratiņus un idejas, ko piedāvā OECD.
– Vai šīs organizācijas prasības Latvijā netiek pārprastas, piemēram, jautājumā par valsts kapitālsabiedrībām un padomēm, kuras jāatjauno?
– Valsts kapitālsabiedrību jautājums daudzās valstīs ir sarežģīts. Uzņēmumu politiskās padomes ir visās valstīs. Man negribas lietot vārdu “barotnes”, jo tas nav īsti korekts. Latvijā problēma bija ne jau padomēs, bet gan tajā, kā tās tika izmantotas un piemērotas. Jebkurā teorētiskajā kursā par korporatīvo pārvaldību ir norādīts, ka padome ir ļoti svarīgs instruments, īpaši vidējam un lielam uzņēmumam, jo tām jākontrolē tas, ko dara valde. Pastāv jautājums, kādā veidā mēs atlasām tos cilvēkus, kas nonāk padomēs. Man absolūti nav problēmu ar to, ka padomēs strādā vai nu esošie, vai bijušie politiķi, bet viņiem ir jāatbilst izvirzītajiem kritērijiem.
