Neredzīgie, iespējams, atkal varēs redzēt! Zinātnieki atklāj “super redzi” 0
Pētnieku komanda no Šanhajas Fudanas Universitātes ir izstrādājusi inovatīvu tīklenes protēzi, izmantojot jauna veida opto-elektronisko materiālu, sniedzot cerību atjaunot redzi neredzīgiem cilvēkiem pēc implantēšanas acī, ziņo “China Daily“.
Mazais implants jau veiksmīgi pārbaudīts uz neredzīgām pelēm un necilvēku būtnēm, un tas ir pierādījis savu efektivitāti, norādīja pētnieki.
Šui Juans Vans, viens no vadošajiem pētniekiem, skaidroja, ka protēze aizstāj daļu šūnas tīklenē. Saskarē ar gaismu tā ģenerē nelielu elektrisko strāvu, kas aktivizē atlikušās nervu šūnas.
“Šī metode ir piemērota iegūta akluma gadījumiem,” sacīja Vans, kurš strādā Fudanas Universitātes Integrēto shēmu un mikro-nano elektronikas koledžā.Pētnieki norādīja, ka implants neprasa ārēju strāvas avotu un to var ievietot, izmantojot minimāli invazīvu ķirurģiju.
“Īpaši nozīmīgi, ka šī sistēma novērš nepieciešamību pēc ārējiem strāvas avotiem, ļaujot minimāli invazīvi ievietot subretinālu implantu bez lielgabarīta palīgiekārtām,” norādīts pētījuma recenzijā. Ar lāzertehnoloģijas palīdzību implants tiek sadalīts gabalos, kas ir aptuveni viena divdesmitā daļa no naga lieluma, un to skaits tiek pielāgots katra pacienta vajadzībām.
Žaņa Dzjaiji (Zhang Jiayi), pētniece no Smadzeņu zinātņu institūta, sacīja, ka laboratorijas testi uzrādījuši, ka agrāk neredzīgas peles, kuras paļāvās uz tausti un ožu, pēc implanta ievietošanas kļuva jutīgas pret gaismu.
“Mūsu veidotajos eksperimentos peles spēja identificēt trīsstūra formas signālus, par kuriem tika apbalvotas, salīdzinājumā ar apļveida formām,” sacīja Žaņa. Pētnieki arī ziņoja, ka sešus mēnešus pēc implantēšanas necilvēku būtnēm netika novērotas negatīvas reakcijas, tādējādi radot pamatu nākotnes klīniskajām pielietojuma iespējām.
Tāpat tika atzīmēts, ka šai ierīcei ir līdz šim augstākā optiskās strāvas blīvuma jauda un plašs spektra pārklājums redzes rekonstrukcijai un uzlabošanai.
Protēze paplašina lietotāja redzes uztveri līdz infrasarkanajam spektram — pie 940 un 1 550 nanometriem. Tā aptver viļņu garumu diapazonu no 470 līdz 1 550 nanometriem, kas ievērojami pārsniedz cilvēka dabiskās redzes spektru — 380 līdz 780 nanometrus.
“Tas nozīmē, ka šī nākamās paaudzes ‘super-redzes’ protēzes tehnoloģija potenciāli varētu paplašināt cilvēka redzes dabiskās robežas,” sacīja Vans.
Komanda norādīja, ka testi apliecinājuši — dzīvnieki ar šo ierīci iegūst “super redzi”, ļaujot tiem uztvert infrasarkano gaismu un atpazīt tās radītus modeļus.
Žaņa piebilda, ka nākotnē plānots turpināt pētījumus, lai uzlabotu vizuālās informācijas apstrādes ātrumu un precizitāti dzīvos organismos.
