– Kad atstājāt Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amatu, tad godīgi paziņojāt, ka ierēdņu atalgojums, salīdzinot ar privāto sektoru, ir neadekvāti mazs. Vai līdz ar jūsu atgriešanos ierēdņu algas kļūs lielākas? 0
– Ministru kabinets aizvadītā gada nogalē iedeva mums zaļo gaismu izmantot 2015. gadā neiztērēto naudu šogad un beidzot izpētīt, cik lielu algu līdzīgās pozīcijās saņem privātajā sektorā, salīdzinot ar valsts pārvaldi. Tādā veidā varēsim skaidri un gaiši pamatot, kuras ir tās algu grupas un pozīcijas, kurās alga ir jāpaaugstina. Esmu pārliecināts, ka ir pietiekami daudz ierēdņu, kuri saņem adekvāti lielu algu. Taču ir problēmas, piemēram, ar finanšu analītiķiem, labiem ekonomistiem… Finanšu ministrija ik pa brīdim lej gaužas asaras par to, ka ministrijas labākos darbiniekus ar lielu pieredzi pārvilina privātais sektors – gan bankas, gan konsultāciju kompānijas…
– Vai jums nešķiet, ka valsts pārvaldē pietrūkst ne tikai dinamikas, bet arī erudīcijas, zināšanu?
– Tas patiešām tā ir, ka daudzi gudri ierēdņi ir aizgājuši no valsts pārvaldes. Valsts kanceleja arvien biežāk pārliecinās, ka no ministrijām nenormāli liels jautājumu skaits Ministru kabinetā (MK) tiek virzīts steidzamības kārtā. Tas nozīmē, ka šie jautājumi nav izdiskutēti un izanalizēti. Redzam, ka vienā valdības sēdē steidzamības kārtā labo vai pieņem noteikumus, un, raugi, pēc nedēļas vai divām tie paši MK noteikumi jau tiek atkal grozīti. Par to valsts pārvaldi pamatoti kritizē arī sociālie partneri. Un šeit mēs atkal nonākam pie jautājuma par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu, reputāciju un augsto kadru mainību. Kamēr tas netiks atrisināts, šis apburtais loks turpināsies – pārvaldē netiks nodrošināta institucionālās atmiņas saglabāšana, pieredzes uzkrāšana un tās normāla nodošana kolēģiem, kā arī augsti profesionālu cilvēku piesaiste.
– Tā ir neiznīdējama sērga, jo visi Ministru prezidenti par to runājuši, bet rezultāta kā nav, tā nav. Kāpēc tad Valsts kanceleja pieņem tādus neizstrādātus dokumentu projektus?
– Mēs esam samērā bieži brīdinājuši un joprojām stāstām, ka tas nav pieļaujams, katram Ministru prezidentam skaidrojam steigas radītās sekas. Straujumas kundze ir mēģinājusi cīnīties, taču jāsaprot, ka daļēji pastāv politiskais spiediens, – sak, tomēr vajag pieņemt, jo kavējam termiņus. Ja nokavēs nedēļu vai divas, vai kaut kas mainīsies? Nemainīsies. Labāk apstiprināt kvalitatīvi izstrādātus noteikumus nekā nepārdomātu, steigā pieņemtu dokumentu.
Valsts sekretāru sanāksmē nesen tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, kur vēl vairāk sašaurinām iespējas virzīt steidzamos jautājumus. Strādāsim ar nākamo valdības vadītāju un viņa biroju, lai šādi jautājumi parādītos pēc iespējas mazāk.
– Valsts kancelejā jūs strādājat no 2004. gada. Kurš valdības vadītājs jums licies visprasīgākais pret saviem padotajiem?
– Es ļoti īsi pieredzēju Induļa Emša valdību, tad nāca Aigara Kalvīša valdības, Ivara Godmaņa valdība, Valda Dombrovska valdības, mazliet strādāju arī ar Laimdotas Straujumas otro valdību… Atbilde, manuprāt, ir viennozīmīga – visstingrākais, visprasīgākais gan pret sevi, gan arī Valsts kanceleju bija Ivars Godmanis. Viņš strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram, un vairs neizbrīnīja tas, ka Godmaņa kungs uzaicina uz savu kabinetu ierēdni, rāda viņam ekseļa tabulu un pieprasa šo grafiku tādā un tādā griezumā, turklāt piebilst, ka tas jāizdara pusstundas laikā. Tas tiešām bija ļoti interesants laiks, kaut grūts valstij, bet bija liels gods strādāt kopā ar Ministru prezidentu Godmani.
