Lai gan šobrīd apģērbu šūšanas uzņēmumi aizņemti ar sejas masku šūšanu, eksporta bremzēšana sola problēmas modes industrijas uzņēmumiem rudenī.
Lai gan šobrīd apģērbu šūšanas uzņēmumi aizņemti ar sejas masku šūšanu, eksporta bremzēšana sola problēmas modes industrijas uzņēmumiem rudenī.
Foto: Timurs Subhankulovs

Modes industriju negaida vieglas dienas 0

Autori: Sandra Dieziņa, Raivis Šveicars

Lai arī Latvijas uzņēmumi naski pilda pasūtījumus, iesaistoties sejas masku ražošanā, apģērbu industrijā strādājošiem var rasties lielas problēmas. Pie šāda secinājuma nonāca “Latvijas Bizness”, aptaujājot nozares spēlētājus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

“Gatavo apģērbu tirgus ir nobremzējies, klienti turas, bet grib maksāt vēlāk. Tagad pasūtījumus pildām, jo klienti ir pasūtījuši audumus un mēs preci piegādāsim, bet atsitiens būs rudenī,” stāsta šūšanas uzņēmuma “Nemo” vadītāja Inga Zemdega-Grāpe.

“Nemo” šobrīd šuj sejas maskas un pasūtījumu ir tik daudz, ka uzņēmumu “gāž riņķī”, taču rudenī aina varot strauji mainīties.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pavisam citādi ir veļas ražošanas uzņēmumam “Lauma Lingerie”, kam jau martā apgrozījums ir samazinājies uz pusi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu, bet aprīlī kritums būšot vēl lielāks. “Lauma Lingerie” valdes priekšsēdētāja Linda Matisone stāsta, ka uzņēmums ap 90% no saražotā eksportē un, apstājoties eksporta tirgiem, uzņēmumam jau aprīlī nāksies daļēji pāriet uz dīkstāves režīmu.

“Lauma Lingerie” produkciju eksportēja uz 15 valstīm, to skaitā Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Albāniju, Dāniju un citām. Pašlaik gan Krievijā, gan Lietuvā un Igaunijā ir karantīnas pagarinājums un nav iespējams prognozēt, kad tirdzniecība atsāksies, līdz ar to grūti paredzēt situācijas attīstību. Linda Matisone sacīja, ka uzņēmums noteikti izskatīs valdības piedāvāto dīkstāves pabalstu darbiniekiem, cerot, ka izdosies tam kvalificēties, jo pretējā gadījumā darbiniekus var nākties atlaist.

“Dīkstāves pabalsts palīdzētu mums noturēt savus darbiniekus un pārvarēt krīzi,” sacīja “Lauma Lingerie” vadītāja.

Uzņēmums nodarbina ap 200 strādājošo. “LB” rīcībā esošā informācija liecina – arī citiem nozares uzņēmumiem strauji sarukuši ieņēmumi un var nākties atlaist darbiniekus. Tiesa, vēl ir cerība uz dīkstāves pabalstiem, kas būtu daļējs risinājums šajā sarežģītajā situācijā.

Tikmēr pasaulē vadības konsultāciju kompānija “McKinsey” un modes biznesa žurnāls “The Business of Fashion” prognozē, ka, ja veikalu durvis paliks slēgtas turpmākos divus mēnešus, 80% Eiropas un Ziemeļamerikas modes uzņēmumu radīsies lielas finansiālas problēmas, bet nākamo 18 mēnešu laikā bankrotēs ievērojams skaits uzņēmumu, kuru kopējā vērtība šobrīd ir 2,5 triljoni dolāru. Visā pasaulē nozarē nodarbināti vairāk nekā 300 miljoni cilvēku, no kuriem lielai daļai arī pēc pandēmijas beigām var nākties meklēt jaunas darba vietas.

Jau šobrīd krīzes dēļ trīs mēnešu laikā par 30% samazinājies pārdoto preču klāsts salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn. Turklāt dārgā gala modes zīmolu pārdošanas rādītāji ir vēl dramatiskāki, samazinājumam tuvojoties 40%. Tas viss novedis pie tā, ka potenciālie investori modes uzņēmumus uzlūko kā pārāk augsta riska investīcijas, tam ievērojami samazinot arī kompāniju vērtību – nozares uzņēmumu vidējā vērtība trīs mēnešu laikā kritusies par gandrīz 40%.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.