Foto: Uva Kalniņa

Mūzika dzejas ritmā 0

Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Jaunā komponiste MADARA PĒTERSONE jau paguvusi pieteikt savi gan Latvijas jaunās mūzikas laukā, gan arī uzmirdzēt starptautiski – 2019. gadā skaņrade ieguvusi pirmo vietu prestižajā Karla Orfa Starptautiskajā kompozīcijas konkursā Minhenē, radot skaņdarbu ērģelēm solo “Time stays, we go”. Lai arī plašāku ievērību viņa guvusi kā instrumentālu skaņdarbu autore, pēdējā laikā komponiste pievērsusies dziesmas žanram – Madaras Pētersones jaunākais veikums – trīs jaunas solodziesmas ar Jāņa Baltvilka dzejas vārdiem – piedzīvos pirmatskaņojumu 24. jūlijā Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas pasniegšanas ceremonijā.

Jaunā komponiste stāsta – šī vasara un arī iepriekšējais gads bijuši radoši bagāti, lai arī ne visi darba augļi kovidlaikā piedzīvojuši atskaņojumus. Tomēr šo to arī slēgto koncertzāļu laikā esam varējuši novērtēt. Piemēram, februārī programmā “Doms iedvesmo” Rīgas Domā izskanēja speciāli rakstīts skaņdarbs ērģelēm četrrocīgi, ko izpildīja ērģelnieki Aigars Reinis un Ilze Reine, savukārt martā festivālā “Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2021” tiešsaistes koncertā pirmatskaņojumu piedzīvoja komponistes skaņdarbs “Serendipitāte” saksofonu kvartetam. Madara atzīst: “Viss pārējais šobrīd ir liels darbs neklātienē. Šajā laikā esmu sarakstījusi gan kora dziesmu “Ar dziesmu būt” ar manis pašas tekstu Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas korim jubilejā – ceru, to dzirdēsim rudenī, gan tapis skaņdarbs arī trio “Metamorfoze”, tāpat Mūzikas akadēmijas mācību repertuāram radīts saksofonu kvartets. Jauna sadarbība izveidojās ar mecosoprānu Zani Rozenfeldi un akordeonistu Māri Rozenfeldu – ir tapis dziesmu cikls “Sieviete un…” ar sieviešu autoru – Ingas Pizānes, Tamāras Grīnas, Andritas Grīnbergas, Ārijas Elksnes – dzeju. Tie ir sieviešu stāsti, vērojumi, skatiens – savā ziņā muzikāla monoizrāde. Tas viss vēl gaida savu pirmatskaņojumu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad jaunajai komponistei negaidīti piedāvāts sacerēt dziesmas šā gada Baltvilka balvas ceremonijai, viņa no sirds nopriecājusies. “Nesen biju sākusi strādāt ar dzejas tekstiem, sākusi rakstīt dziesmas un biju sapratusi, ka patiesībā man tas ļoti patīk, varbūt arī izdodas. Tā kā autors jau bija dots, tad atkrita sarežģītais dzejnieka meklējumu posms, atlika tikai atlasīt tekstus. Jau agrāk esmu gribējusi strādāt ar bērnu repertuāru, taču tas nav tik viegli, tāpēc šis bija pozitīvs izaicinājums. Iepriekš šajā virzienā biju darbojusies tikai sadarbībā ar pianisti Diānu Bergmani, komponēju divus skaņdarbus jūnijā klajā nākušajam klaviermūzikas krājumam “Parafrāzes par latviešu tautasdziesmām klavierēm II”,” stāsta Madara.

Foto: Uva Kalniņa

Jaunā komponiste atzīst – Baltvilka dzeja esot ļoti labs materiāls, no kura raisās arī muzikālas idejas: “Man ļoti patīk Baltvilka dzejas nestandarta formas – tajās nav daudz simetrijas, dzejoļiem ir atvērta forma, turklāt pats dzejoļu ritms rosina atrast jaunus muzikālus risinājumus. Tā kā teksts ir būtisks, dziesmas veidoju tā, lai teksts un stāsts tiktu iznests no dzejoļa primāri, tomēr arī lai muzikāli katram skaņdarbam ir savs stāsts. Domājot par izpildītājiem un instrumentāciju, sapratu, ka man ļoti patīk Zanes Rozenfeldes mecosoprāna tembrs, un, tā kā sadarbība ar viņu un akordeonistu Māri Rozenfeldu jau bija izveidojusies un roka šajā sastāvā jau bija ierakstījusies, lēmums par viņiem kā izpildītājiem Baltvilka balvas ceremonijā nāca diezgan viegli.”

Jāņa Baltvilka balvas ceremonijai Madara izraudzījusies dzejoļus “Atradenis”, “Nāk nakts” un “Trīs kukaiņi”. “Daudz rakņājos Baltvilka dzejā, līdz atradu tos, kas mani patiesi uzrunā, tekstus, kur ir savs pārsteigums un risinājums, svarīgi tikai atļaut tekstam šo stāstu izstāstīt tā, lai to viegli varētu uztvert arī bērns. Un Baltvilka dzejoļos allaž ir šis pārsteiguma moments. Ir patīkama rotaļība un vieglums, un, protams, humors. Tā ir viegla, patīkama un gaiša dzeja, taču ne vienkāršā nozīmē. Piemēram, dzejolis “Nāk nakts”, ko izvēlējos lēnajai dziesmai, saturiski ir gana nopietns, bet skaists. Bērniem nevajag tikai dziesmas par saulītēm un mēnestiņiem – viņiem ir arī ļoti nopietni jautājumi un ļoti nopietnas domas galvā, un, domāju, viņiem arī patīk un ir vajadzīgs nopietns repertuārs.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.