![Vasilijs Karasjovs: “Ja man izdodas godīgi izraxtīt kondensātu, tad viss kārtībā. Galvenais: [godīgums-skaņa-i-elpa].”](https://lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com/2020/09/Karjasovs_Oskars_Upenieks_5-800x534.jpg)
“Savādi, ka ap šo jautājumu joprojām diskusijas iraid.” Latvijas krievu dzejnieks Vasilijs Karasjovs 0
Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Vasilijs Karasjovs (2001) dēvē sevi arī citos vārdos jeb ir plaša spektra heteronīmu un alonīmu īpašnieks: Василий Карасёв, Vasīlijs Karasjovs, Vasilij Karasjov, kormak, Kor Mak, Reinis Sirmābols, Feliks Porica, Николай Кашин, Элий Нитин, Korm?kur J?hannesarjurtsson, ΝΙΚΆΝΩΡ utt.
Viņš ir jaunākās paaudzes Latvijas krievu dzejnieks un mākslinieks. Dzimis rīdzinieks, Rīgā arī dzīvo. Publicējies dažādos medijos, to skaitā “Двоеточие”, “Textonly”, “Helikopter”, “Текстъ”, “Иностранная литература”, “konTEKSTS”, “Punctum” u. c. Ir atdzejots latviešu un poļu valodā.
Dzejo kopš 2013.–2014. gada. Savukārt 2017. un 2019. gadā nominēts Arkādija Dragomoščenko prēmijai, ko Krievijā piešķir talantīgiem, savdabīgiem un oriģināliem krievu dzejniekiem vecumā līdz 27 gadiem.
Šajā sakarā par Vasiliju rakstīja viņu nominējusī dzejniece Gaļidana Zingere: “Atbilst dzejai, kura savas konceptuālās sarežģītības dēļ reti kad iegūs citu prēmiju un pat žurnālu uzmanību. Turklāt spēj pārsteigt.”
Dzejnieks un atdzejotājs Lauris Veips, publicējot Vasilija dzeju portālā “lsm.lv”, rakstīja: “Nepārspīlējot var teikt, ka Vasilijs jau ir paspējis izlasīt kādu pusotru bibliotēku un literārā erudīcija ir skaidri nolasāma arī viņa tekstos.”
2019. gadā iznāca Vasilija krājums latviešu valodā – “Iekavas un komentāri”. Šobrīd autors gatavo otro dzejas krājumu “Три Книги”. Piedalās dzejas festivālos, studē krievu filoloģiju.
– Intervijā Laurim Veipam tu teici, ka viens dzejolis ir tikpat nopietns teksts kā, piemēram, Džeimsa Džoisa “Uliss”. Vai tu tiecies katru dzejoli sarakstīt kā monumentālu romānu?
V. Karasjovs: – “Tiecies” tomēr nevaid īstais vārds. Ja man izdodas godīgi izraxtīt kondensātu, tad viss kārtībā. Galvenais: [godīgums-skaņa-i-elpa].
– Vai tu jau esi gatavs atklāt, kāpēc tev ir tik daudz literāro pseidonīmu un vārdu?
– Nevaid jau tik daudz. Savādi, ka ap šo jautājumu joprojām diskusijas iraid. Bet lasītājs, esmu pārliecināts, sapratīs vēlāk, ja viņam to vajadzēs. Galvenais šobrīd ir texts, precīzāk, textu grupas <sic!>.
– Piemēram, pastāsti, kas ir Reinis Sirmābols, no kurienes viņš nāk?
– Stāsts bija tāds: karstā dienā gāju pa Rīgu, iz- un uz- domāju, ka, starp citu, vēl nav bijis tāds Sirmābols. Jo sirmbārdis ir sarkanābols. Piezvanīju Valteram Dakšam, liku viņam pārbaudīt, vai tāds ir. Nē, nekad nav bijis. Vēl pieliku, ka Reinis Sirmābols, jo vajadzēja vārdu.
– Un kas ir Vasilijs Karasjovs pirmdzimtajā veidolā, vēl pirms dzejas?
– Jautāsim to lasītājam.
– Cik daudz grāmatu mēnesī tu izlasi, un kuras pēdējā laikā tās bija?
– Ļoti sarežģīts jautājums, pēdējā laikā vairāk pārlasu. Tāds noskaņojums. Gan latviešu dzeju (Kunnoss, Saliņš, Majevskis, Cedriņš, Čaklais, Vācietis, Ķempe, Neibarts, Mūks, Bērziņš, Rokpelnis, Mierkalns, Nollendorfs, Eipurs un daudzi, daudzi citi). Gan latviešu prozu (Zelmenis, Spāre, Ķiķauka, Birznieks-Upītis, Deglavs). Gan krievu dzeju un prozu, pārsvarā 18. līdz 20. gadsimta (Dragomoščenko, Mandelštamu, Beliju, Maļeviču, Oļešu, Platonovu, Uļitinu, Rudņevu, Mesjacu, Zavjalovu, Dragiļevu, Kurajevu, Remizovu, Fiļipovu, Stratanovski, Ivlevu, Zolotovu, Hļebnikovu, Neļdihenu utt). Gan amerikāņus (Paundu, Olsonu, Enslinu, Taggartu, Samperi, Kelliju, Hollo, Berijmanu, Kūlidžu, Zukofski, Vālenu utt.). Antīko un viduslaiku literatūru, vācu, itāliešu autorus. Valzeru, Džoisu, Mūzilu, Prustu. Filozofus, muzikologus, lingvistus, par dialektoloģiju, etimoloģiju utt. Daudz.
– Kas vēl notiek Latvijas krievu dzejā, par ko mums vajadzētu uzzināt?
– Manuprāt, vēl jāzina par Dragiļovu, Varjažcevu un jāseko tam, ko dara Moreino.
Dzejas ABC
Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Lasot pavisam nepazīstamu dzejnieku, protams, rodas vēlme saskatīt viņa dzejas skolotāju un iedvesmas avotu sekas.
Šoreiz no vietējiem Vasilija dzejā pirmais nāk prātā ne tikai pieredzējušais konceptuālās dzejas “tēvs” Einārs Pelšs, kas Karasjovu atdzejojis, bet arī, piemēram, ne mazāk par pašu autoru jaunībā esošais Raimonds Ķirķis.
Pirmajā gadījumā tā noteikti ir atzīšanās pasaules dzejas līmeņa apgūšanā. Otrajā gadījumā – vienas paaudzes komplicētās dzejas tendences. Un vēl ir trešais gadījums – Vasilijs pat ikdienas saraksti veido verlibram līdzīgās rindās, un tāpēc pats ir absolūta dzeja.”
“Kultūrzīmju Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam dzejoļus no Vasilija topošās grāmatas “26 dzejoļi” Eināra Pelša atdzejojumā.
mark annij man tik žēl ka man ir kur dzīvot
un atzīsties ir tik baisi ka mēness vientuļš vienmēr
mums nāktos peldēt tā gaismā kā piķim un lāpai plīvot
nez cik laivā laika vēl būs baidīt un kaitināt mūs
ja tā tad kāpēc pēc mēneša dzīvoklī viņa dzīvos viena
atdūrusies pret gaismu nožēlojot ka man ir kur dzīvot
vai centīšos paguris no pauzēm laivām drupām izzināt
kam viņa dreb un bēg kā rītausma prātojot o kaut
vējš mums kopā dzīvot un peldēt varētu ļaut
nervu tārpam zem perona tūkt gredzena dzelmē maut
sadzīt aiz rūsainā kāša viss tiecas no sudraba atbrīvot
sacīt caur falangas sāpēm mums žēl ka tev ir kur dzīvot
un atceroties lumbago ar adatu mēlē granīta drausmas
uz perona tecinās spalvu trīcot no likteņa jausmas
vai tik tev šausmās vienai nakts klepū nenāksies dzert ēst
zinot ka naktī pie lieveņa vilna ap akaci blēs
vēstot ka neatjauš kālabad dzīvo un snauž
kā murskulī pavediens garš laupa rītsvīdu
savu perlamutra aproci raidot acs dzintarā man
smiltsērkšķu sula līdakas zvīņas pagaidi brīdi
kad izklīdīs visi atklāšu ka man ir kur dzīvot diemžēl
bet mums taču mūžus deldēt kopā peldēt tik ilgi vēl
V(01-02)MM҃XI a.u.c.
҂зє҃вз
*
y?o upes
vecs bruģēts tilts
un saulē slēptas
lupīnas
makšķerauklas arvo mets
cietsēkle raksta nekrologu
uz ozolzīļu micītēm
enlila veltes tak hokusai tāles
pie tilta ogles
divmetrīgs mēms džeda stabs
redz tālēs sastumtos
jumtus dūmeņus bet
priekšā tam halo un baltais
troksnis un dažādas citas floras
skaņas
ημέρα ηλίου, 23-MM҃XII a.u.c.
҂зє҃вз
Kerijai
māju izliekumus rēdzes
uz nomestā ielas pakava
redz migla un
čaulītes
spāru niķelim un čūskām
vienaldzīgi kā nezāles
sniegvilksnis aizraus
itin kā kaulus bangās
grauzīsies
vārgajā iezī
un ar bortu integrāļiem
laks plosīs rindstarpas
pievilks žņaugs sadzīs apmalē
kamēr ar briljanta drumslām
tiks nosēts viss lauks
neiesim ar lietussargu un
mugursomām
un koferis ar
kartēm un māju plāniem
ļaužu un sadzīves akvareļiem
nenoslīks dubļos
un ķīļraksts nenosvilinās
pili
VII-04,12-MM҃XII a.u.c.
҂зє҃вз
Toronto
