Kultūra
Literatūra

“Savādi, ka ap šo jautājumu joprojām diskusijas iraid.” Latvijas krievu dzejnieks Vasilijs Karasjovs0


Vasilijs Karasjovs: “Ja man izdodas godīgi izraxtīt kondensātu, tad viss kārtībā. Galvenais: [godīgums-skaņa-i-elpa].”
Vasilijs Karasjovs: “Ja man izdodas godīgi izraxtīt kondensātu, tad viss kārtībā. Galvenais: [godīgums-skaņa-i-elpa].”
Foto: Oskars Upenieks

Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Vasilijs Karasjovs (2001) dēvē sevi arī citos vārdos jeb ir plaša spektra heteronīmu un alonīmu īpašnieks: Василий Карасёв, Vasīlijs Karasjovs, Vasilij Karasjov, kormak, Kor Mak, Reinis Sirmābols, Feliks Porica, Николай Кашин, Элий Нитин, Korm?kur J?hannesarjurtsson, ΝΙΚΆΝΩΡ utt.

Viņš ir jaunākās paaudzes Latvijas krievu dzejnieks un mākslinieks. Dzimis rīdzinieks, Rīgā arī dzīvo. Publicējies dažādos medijos, to skaitā “Двоеточие”, “Textonly”, “Helikopter”, “Текстъ”, “Иностранная литература”, “konTEKSTS”, “Punctum” u. c. Ir atdzejots latviešu un poļu valodā.

Dzejo kopš 2013.–2014. gada. Savukārt 2017. un 2019. gadā nominēts Arkādija Dragomoščenko prēmijai, ko Krievijā piešķir talantīgiem, savdabīgiem un oriģināliem krievu dzejniekiem vecumā līdz 27 gadiem.

Šajā sakarā par Vasiliju rakstīja viņu nominējusī dzejniece Gaļidana Zingere: “Atbilst dzejai, kura savas konceptuālās sarežģītības dēļ reti kad iegūs citu prēmiju un pat žurnālu uzmanību. Turklāt spēj pārsteigt.”

Dzejnieks un atdzejotājs Lauris Veips, publicējot Vasilija dzeju portālā “lsm.lv”, rakstīja: “Nepārspīlējot var teikt, ka Vasilijs jau ir paspējis izlasīt kādu pusotru bibliotēku un literārā erudīcija ir skaidri nolasāma arī viņa tekstos.”

2019. gadā iznāca Vasilija krājums latviešu valodā – “Iekavas un komentāri”. Šobrīd autors gatavo otro dzejas krājumu “Три Книги”. Piedalās dzejas festivālos, studē krievu filoloģiju.

– Intervijā Laurim Veipam tu teici, ka viens dzejolis ir tikpat nopietns teksts kā, piemēram, Džeimsa Džoisa “Uliss”. Vai tu tiecies katru dzejoli sarakstīt kā monumentālu romānu?

V. Karasjovs: – “Tiecies” tomēr nevaid īstais vārds. Ja man izdodas godīgi izraxtīt kondensātu, tad viss kārtībā. Galvenais: [godīgums-skaņa-i-elpa].

– Vai tu jau esi gatavs atklāt, kāpēc tev ir tik daudz literāro pseidonīmu un vārdu?

– Nevaid jau tik daudz. Savādi, ka ap šo jautājumu joprojām diskusijas iraid. Bet lasītājs, esmu pārliecināts, sapratīs vēlāk, ja viņam to vajadzēs. Galvenais šobrīd ir texts, precīzāk, textu grupas <sic!>.

– Piemēram, pastāsti, kas ir Reinis Sirmābols, no kurienes viņš nāk?

– Stāsts bija tāds: karstā dienā gāju pa Rīgu, iz- un uz- domāju, ka, starp citu, vēl nav bijis tāds Sirmābols. Jo sirmbārdis ir sarkanābols. Piezvanīju Valteram Dakšam, liku viņam pārbaudīt, vai tāds ir. Nē, nekad nav bijis. Vēl pieliku, ka Reinis Sirmābols, jo vajadzēja vārdu.

– Un kas ir Vasilijs Karasjovs pirmdzimtajā veidolā, vēl pirms dzejas?

– Jautāsim to lasītājam.

– Cik daudz grāmatu mēnesī tu izlasi, un kuras pēdējā laikā tās bija?

– Ļoti sarežģīts jautājums, pēdējā laikā vairāk pārlasu. Tāds noskaņojums. Gan latviešu dzeju (Kunnoss, Saliņš, Majevskis, Cedriņš, Čaklais, Vācietis, Ķempe, Neibarts, Mūks, Bērziņš, Rokpelnis, Mierkalns, Nollendorfs, Eipurs un daudzi, daudzi citi). Gan latviešu prozu (Zelmenis, Spāre, Ķiķauka, Birznieks-Upītis, Deglavs). Gan krievu dzeju un prozu, pārsvarā 18. līdz 20. gadsimta (Dragomoščenko, Mandelštamu, Beliju, Maļeviču, Oļešu, Platonovu, Uļitinu, Rudņevu, Mesjacu, Zavjalovu, Dragiļevu, Kurajevu, Remizovu, Fiļipovu, Stratanovski, Ivlevu, Zolotovu, Hļebnikovu, Neļdihenu utt). Gan amerikāņus (Paundu, Olsonu, Enslinu, Taggartu, Samperi, Kelliju, Hollo, Berijmanu, Kūlidžu, Zukofski, Vālenu utt.). Antīko un viduslaiku literatūru, vācu, itāliešu autorus. Valzeru, Džoisu, Mūzilu, Prustu. Filozofus, muzikologus, lingvistus, par dialektoloģiju, etimoloģiju utt. Daudz.

– Kas vēl notiek Latvijas krievu dzejā, par ko mums vajadzētu uzzināt?

– Manuprāt, vēl jāzina par Dragiļovu, Varjažcevu un jāseko tam, ko dara Moreino.

Dzejas ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Lasot pavisam nepazīstamu dzejnieku, protams, rodas vēlme saskatīt viņa dzejas skolotāju un iedvesmas avotu sekas.

Šoreiz no vietējiem Vasilija dzejā pirmais nāk prātā ne tikai pieredzējušais konceptuālās dzejas “tēvs” Einārs Pelšs, kas Karasjovu atdzejojis, bet arī, piemēram, ne mazāk par pašu autoru jaunībā esošais Raimonds Ķirķis.

Saistītie raksti

Pirmajā gadījumā tā noteikti ir atzīšanās pasaules dzejas līmeņa apgūšanā. Otrajā gadījumā – vienas paaudzes komplicētās dzejas tendences. Un vēl ir trešais gadījums – Vasilijs pat ikdienas saraksti veido verlibram līdzīgās rindās, un tāpēc pats ir absolūta dzeja.”

“Kultūrzīmju Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam dzejoļus no Vasilija topošās grāmatas “26 dzejoļi” Eināra Pelša atdzejojumā.

mark annij man tik žēl ka man ir kur dzīvot

un atzīsties ir tik baisi ka mēness vientuļš vienmēr

mums nāktos peldēt tā gaismā kā piķim un lāpai plīvot

nez cik laivā laika vēl būs baidīt un kaitināt mūs

ja tā tad kāpēc pēc mēneša dzīvoklī viņa dzīvos viena

atdūrusies pret gaismu nožēlojot ka man ir kur dzīvot

 

vai centīšos paguris no pauzēm laivām drupām izzināt

kam viņa dreb un bēg kā rītausma prātojot o kaut

vējš mums kopā dzīvot un peldēt varētu ļaut

nervu tārpam zem perona tūkt gredzena dzelmē maut

sadzīt aiz rūsainā kāša viss tiecas no sudraba atbrīvot

sacīt caur falangas sāpēm mums žēl ka tev ir kur dzīvot

 

un atceroties lumbago ar adatu mēlē granīta drausmas

uz perona tecinās spalvu trīcot no likteņa jausmas

vai tik tev šausmās vienai nakts klepū nenāksies dzert ēst

 

zinot ka naktī pie lieveņa vilna ap akaci blēs

vēstot ka neatjauš kālabad dzīvo un snauž

 

kā murskulī pavediens garš laupa rītsvīdu

savu perlamutra aproci raidot acs dzintarā man

smiltsērkšķu sula līdakas zvīņas pagaidi brīdi

kad izklīdīs visi atklāšu ka man ir kur dzīvot diemžēl

 

bet mums taču mūžus deldēt kopā peldēt tik ilgi vēl

V(01-02)MM҃XI a.u.c.

҂зє҃вз

*

y?o upes

vecs bruģēts tilts

un saulē slēptas

lupīnas

 

makšķerauklas arvo mets

cietsēkle raksta nekrologu

uz ozolzīļu micītēm

 

enlila veltes tak hokusai tāles

pie tilta ogles

divmetrīgs mēms džeda stabs

 

redz tālēs sastumtos

jumtus dūmeņus bet

priekšā tam halo un baltais

 

troksnis un dažādas citas floras

skaņas

ημέρα ηλίου, 23-MM҃XII a.u.c.

҂зє҃вз

 

 

Kerijai

māju izliekumus rēdzes

uz nomestā ielas pakava

redz migla un

čaulītes

spāru niķelim un čūskām

vienaldzīgi kā nezāles

sniegvilksnis aizraus

itin kā kaulus bangās

grauzīsies

vārgajā iezī

un ar bortu integrāļiem

laks plosīs rindstarpas

pievilks žņaugs sadzīs apmalē

kamēr ar briljanta drumslām

tiks nosēts viss lauks

 

neiesim ar lietussargu un

mugursomām

 

un koferis ar

kartēm un māju plāniem

ļaužu un sadzīves akvareļiem

nenoslīks dubļos

un ķīļraksts nenosvilinās

pili

VII-04,12-MM҃XII a.u.c.

҂зє҃вз

Toronto

 

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Veselam
“Jā, Covid-19 ir bīstams, bet tas ir pārspīlēts,” uzskata Apinis 34
9 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Pasaulē
“Tas ir rets notikums!” Otrdien Latvijā ieradīsies Francijas prezidents Makrons kopā ar kundzi Brižitu
3 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
“Uhaņā saražotais draņķis ir izrādījies no aplam izturīga materiāla taisīts.” Egila Līcīša feļetons 2
2 stundas
LA
LA.LV
Pasaulē
Nepamodās no narkozes: zobārsta krēslā nomirst deviņus gadus veca meitenīte 2
6 stundas
LA
LA.LV
Laukos
“Šis ir liels zaudējums.” Nelikumīgi nozāģēts pie kāda latviešu strēlnieka kapa augušais dižkoks
25 minūtes