“Pasaules gals nepienāks šodien.” Amerikāņu literāts Džeids Vils 0
Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Džeids Vils ir amerikāņu literāts, raksta dzeju un prozu, tulko Baltijas valstu literatūru angļu valodā un darbojas kā viens no literārajiem aģentiem un tulkotājiem platformā “Latvian Literature”.
Dzimis 1978. gadā kādā mazpilsētā ASV vidusrietumos, 90. gados studiju apmaiņas programma aizveda viņu uz Tartu Universitāti, kur viņš apguva somugru valodniecību. Baltijas reģions Džeidam iepatikās tik ļoti, ka viņš ir strādājis par žurnālistu un tulkotāju arī Viļņā. Tagad apmeties Rīgā, un bieži ir sastopams dzejas lasījumos, ja tādi notiek.
Viņa tulkojumi no igauņu, latviešu un lietuviešu valodas publicēti žurnālos “Poetry Review”, “Trafika” un “Mantis”, kā arī antoloģijās “The Dedalus Book of Lithuanian Literature” un “Best European Fiction”. Nesen angļu valodā iznāca, piemēram, Alberta Bela romāna “Bezmiegs” tulkojums Džeida izpildījumā.
– Kas vēl jauns tulkošanas jomā? Pirms pandēmijas stāstīji, ka gadījās grūts darbs, kas bija jāpārceļ no lietuviešu valodas uz angļu.
Dž. Vils: – Es to darbu pabeidzu vēl vasarā, bet pirms dažām dienam pabeidzu sastādīt un tulkot latgaliešu dzejas antoloģiju, kurā būs gan Ligijas Purinašas, gan Ingrīdas Tāraudas, gan Raibā (Oskars Orlovs. – red. piez.) dzejoļi. Jāiznāk līdz oktobrim. Bija tiešām prieks strādāt ar visiem dzejniekiem un izdevēju “Clive Boutle”, un priecājos par rezultātu. Ceru, ka varēsim rīkot arī atklāšanu Latvijā, ja situācija ļaus.
– Kuri amerikāņu dzejnieki tev ir sevišķi tuvi?
– Nesen izlasīju Ketrīnas Noirnbergeras jauno krājumu, un viņas grāmata mani iedvesmoja vairāk rakstīt dzeju. Vēl labs ir Niks Lancs. Man patīk garāki dzejoļi ar kādu naratīvu vai stāstu. Tas nenozīmē, ka man nepatīk īsi dzejoļi, bet īsus dzejoļus ir grūtāk rakstīt.
– Vai ir kaut kas, pēc kā tu dzejā tiecies? Forma? Saturs? Labsajūta?
– Forma man nav vissvarīgākā. Šobrīd baigi neeksperimentēju ar formu, gribas izstāstīt par dzīves ainavām. Visticamāk, tur svarīga loma ir arī sajūtām, bet grūti precizēt, kāda tā ir.
– Vai ir bijuši piedāvājumi tulkot arī Latvijas krievu dzejniekus?
– Senāk kopā ar kādu draudzeni iztulkojām dažus Latvijas krievu dzejnieku tekstus uz angļu valodu. Šobrīd vēl neprotu krievu valodu pietiekami labi, lai varētu ķerties pie tā viens pats. Lai tulkotu, tomēr vajadzīgs krietni augstāks avota valodas prasmes līmenis.
Dzejas ABC
Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Man patīk, kā Džeids vēro apkārtni, ko nu dala kopā ar mums. Dzejā ieskanas gan sociālas, gan personiskas asociācijas, kas paradoksālā kārtā ļauj identificēties ar sajūtām un tajā pašā laikā pastāsta daudz, noklusējot lieko.”
“Kultūrzīmju Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam ieskatīties Džeida Vila dzejas kopā, ko atdzejojis Arvis Viguls
Manitovoka, 1992
mums bija ekskursija
pa zemūdeni
kas tur novietota
kopš Aukstā kara beigām
tās tērauds bija vēss un durvis
uzgriežņi un skrūves klaudzēja
kad gājām
caur reiz dzīvas elpojušas
kara mašīnas
nebeidzamajām zarnām
kas nu piestājusi uz mūžu
savā pēdējā ostā
mūs aizveda uz telpu
noklausīties pēdējo lekciju
un nosēdināja kārtīgās militārās rindās
kad lekcija sākās
zemūdene nodrebēja un
ierēcās
atgriezdamās pie dzīvības
ieskanējās sirēnas
un aizgājušo gadu rēgi
kas izskatījās pārlieku īsti
aizsteidzās mums garām
glābt pasauli
viss kas mums atlika
bija noskatīties
un cerēt
ka pasaules gals
nepienāks šodien
Atriebība
Es zinu, ka tajā gadalaikā jūs esat kuplā skaitā, meža zvēri,
bet nekad neiedomājos, ka sastapšu vienu no jums aci pret sņukuru
tai ziemas vakarā uz ceļa uz Kuresāri.
Kad starmeši tev trāpīja, tavu acu spožums,
tavi sari un kuplie ilkņi iemirdzējās,
un uz mirkli tu biji lielākās briesmas manā dzīvē.
Mēs parāvām sānis un apturējām mašīnu, un mūsu sirdis
apmeta pāris kūleņus krūtīs. “Limp Bizkit” spēlēja un kliedza
“Take a Look Around”, kamēr mēs neticīgi raudzījāmies viens otrā.
Atlikušo ceļu mēs bijām klusi kā pelītes,
un mūsu prātos malās uz riņķi viena vienīga doma —
šovakar ēdienkartē noteikti būs mežacūkas gaļa.
Nāves deja
Vai atceries
Kā mēs nolēmām stopēt
Uz Obinitsu uz kapu svētkiem
Ceļā
Daudzi mums palīdzēja
Sasniegt mūsu galamērķi
Divi policisti kas devās mājup pusdienot
Ģimene ar trijiem bērniem
Un kinorežisors karjeras sākumā
Ar vecu 50. gadu sedanu
Kurš cerēja tvert skatus
Ar dzīvajiem kas izrāda cieņu mirušajiem
Mēs ieradāmies kad mācītājs vadīja
Ļaudis apkārt baznīcai
Nāves dejā
Tavi radi jau bija sanākuši ap tavu senču
Kapakmeņiem novietojuši saliekamo galdu tieši
Virs kapiem un sāka stāstīt stāstus:
Par tavu vecvecmammu kas kādu dienu devās
Lejup pie upes un nekad nepārnāca
Un tavu tēvoci kas nomira Viļņā
Dienēdams padomju armijā
Varbūt viņš bija sagājis ar seržanta meitu
Vai saķildojies ar kādu no dienesta biedriem
Tad viņi palūkojās uz mani tā kā cilvēki raugās
Kad ir pateikts viss
Kas sakāms
Man nebija daudz ko piebilst
Un tā mēs pacēlām glāzes
Un izdzērām tās līdz kapa dibenam
