– Cēsu mērs Rozenbergs ierunājās, ka partija buksējot. Vajagot atgriezties pie dibināšanas pirmsākumiem, kad no svara bija tiesiskums un vēstījums, ka “Vienotība” ir partija ar tīrām rokām. Tādas pārmaiņas gribētu pietiekami liels skaits biedru? 23
– Man pirmais ir, ka “Vienotība” nav mirusi. Tas jau ir pozitīvs fakts. Otrs, ka “Vienotībā” ir potenciāls, lai tā būtu pievilcīga noteiktai vēlētāju daļai. Trešais – manā skatījumā “Vienotības” esamība Latvijas politikā dod labu valstij. Tas, ko šobrīd daru, – mēģinu atbalstīt, lai partija kaut cik saliedētos. Es neesmu partijas līderis un šobrīd nepretendēju uz līderību. Kad būs tuvāk priekšsēdētāja pārvēlēšana, paudīšu, kas, pēc manām domām, būtu jāmaina. Pašlaik man nav tādu ambīciju.
– Pirms nedēļas pieņemta partijas darba programma – 15 punkti. Jums liekas, ka tur ne ko pielikt, ne ko atņemt?
– Kā nonācām līdz programmai? “Vienotība” arvien vēl ir fāzē, ka cilvēkus vienīgi interesē, kas kuru un ar ko “pārmet”. Arī pašā partijā izveidojies diezgan personīgu attiecību kopums. Lai no tā tiktu vaļā, jāliek priekšā fiksēta apņemšanās, ko politisks spēks grib sasniegt attiecīgā laika periodā. Mērķis ir iziet ārā no iekšējiem kašķiem. Pieņemtā programma bāzējas uz to, kas radās valdes un paplašinātākās diskusijās. Tas nav tas, ko es mats matā gribētu, bet vidējā temperatūra, kāda ir pašreizējā valdē. Programmā ir punkti, kurus atbalstu, ir punkti, ko mazāk atbalstu. Bet ir pareizi, ka šāda programma ir – lai arī kompromisa formā pieņemta un nav perfekta. Ja ir rakstiska apņemšanās, tad ir atbildība par plānotā īstenošanu. Man neliekas pareizi, ka, esot valdībā (un tas raksturīgi arī citām partijām), visu veikumu gaida no ministrijām. Nē, partijām ir jābūt idejām, ieteikumiem, kas un kā praktiski īstenojams. Tikai tā var profilēties vēlētāju vidū. Aiz šiem 15 plāna punktiem ir jābūt skaidrojumam, kā sasniegsim mērķus.
– Kas jūsu skatījumā palika ārpus, ko vajadzēja akcentēt vairāk?
– Es būtu vairāk ielicis nodarbinātības jautājumu. Mani neatbalstīja vairākums.
– Kāpēc ne?
– Tāpēc, ka Šlesers savā laikā esot solījis darba vietas un izgāzies, tāpēc mēs nevarot tā atkārtoties. Man šķiet, nodarbinātība ir ļoti svarīga lieta, par ko tikpat kā nerunā. Proti, gribēju, ka mēs solām, cik darba vietas varētu radīt triju gadu laikā, ar pamatotiem un loģiskiem argumentiem. Tas nozīmētu aktīvu valdības rīcību, lai cilvēkiem šeit būtu darbs, lai viņi pelnītu, jo no tā veidojas nodokļu slodze. Man liekas, nodarbinātība ir galvenā lieta šobrīd, bet raudāt jau neraudu, ka netiktu atbalstīts. Ir pieņemts darbu saraksts – man pat liekas, ļoti riskants dokuments. Kad nāks vēlēšanas, cilvēki pajautās – ko esat paveikuši no tā, ko apņēmāties, un konkurenti vilks ar pirkstu līdzi…
– … pārbaudīs, vai minimālā alga ir 450 eiro un vidējā 1000 eiro.
– Jā, to noteikti atcerēsies un ne tikai to. Ja es būtu bijis viens simtgades programmas rakstītājs – būtu piesardzīgāks, minot skaitļus, plašus formulējumus, ko var interpretēt. Ja tomēr valde apņēmās, dome atbalstīja, tad plānoto jāmēģina realizēt.
