Degvielas kanna eksplodē pie degošām barikādēm, kuras uzstādījuši lojālisti uz Lanarkas ceļa Belfāstas rietumos 19. aprīlī, protestējot pret breksita Ziemeļīrijas protokolu.
Degvielas kanna eksplodē pie degošām barikādēm, kuras uzstādījuši lojālisti uz Lanarkas ceļa Belfāstas rietumos 19. aprīlī, protestējot pret breksita Ziemeļīrijas protokolu.
Foto: Peter Morrison/AP/SCANPIX/LETA

Nemieri uz “mīkstās” robežas. Vai Ziemeļīrijas grautiņos vainojams breksits? 1

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka 20
Kokteilis
“Tā ir visprastākā lielummānija un cinisms!” Grupas “Līvi” dibinātājs beidzot skaļi paudis savu viedokli par grupas pašreizējām darbībām
VIDEO. “Māja pašā jūras krastā!” Grevcova un Brēmanis atraduši Kariņa privātīpašumu un filmējas pie tā 80
Lasīt citas ziņas

Balsojums Eiropas Savienības (ES) Parlamentā par pēcbreksita tirdzniecības līgumu ar Apvienoto Karalisti (AK) beidzot pielicis punktu četrus mēnešus ilgajam cīniņam, kas radīja neskaidrību Lamanša šauruma abās pusēs, tas ir arī pēdējais solis piecus gadus ilgajā breksita procesā.

Būtisks izstāšanās līguma punkts bija “mīkstā” robeža starp Īriju un Ziemeļ­īriju, robežkontroli veicot uz jūras robežas starp Ziemeļ­īriju un AK, taču nu izrādījies, ka tas nav tik viegli paveicams, grautiņi Ziemeļīrijā pēc vairāk nekā 20 gadu nosacīta miera perioda atsākušies ar jaunu sparu.

PAR ar pamatīgu pārsvaru

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Lei­ena ar balsojumu (660 – par, pieci – pret, 32 – atturējās) bija visnotaļ apmierināta: “Lai arī šodienas balsojums acīmredzot ir beigas, tomēr tas arī ir jaunas nodaļas sākums.” Kopā ar gandarījumu gan tika izteikts arī brīdinājums britiem, atzīmējot, ka blokam ir “zobi”, ar ko kost pretī, ja līgums tiks no britu puses lauzts, vairākiem parlamenta deputātiem uzsverot, ka breksits bija milzīga kļūda.

Arī britu premjers Boriss Džonsons ar pozitīvo balsojumu ir apmierināts: “Šī nedēļa ir pēdējais garā ceļojuma solis, kas nodrošinās stabilitāti mūsu attiecībām ar ES kā svarīgiem tirdzniecības partneriem, tuviem sabiedrotajiem, paliekot līdzvērtīgiem un neatkarīgiem.” Lords Frosts, sarunvedējs no britu puses, arī ir apmierināts: “Mēs vienmēr cenšamies saglabāt pozitīvu skatu uz lietām, bet mēs arī vienmēr aizstāvēsim savas intereses, ja to vajadzēs kā neatkarīgai valstij, kas pilnībā kontrolē savu likteni.”

Ziemeļīrija – grautiņi breksita dēļ?

BBC raksta, ka nekārtībām Ziemeļīrijā iemeslu ir daudz, bet noteikti viens no tiem ir neapmierinātība ar pēcbreksita tirdzniecības noteikumiem. Breksita līguma sadaļa, dēvēta par protokolu, bija paredzēta, lai saglabātu mieru, izvairoties no robežkontroles starp abām Īrijām, taču tas nozīmē, ka vairāki ES likumi attiecas uz Ziemeļīriju, kas savukārt satrauc lojālistus, kuri jūtas tā, it kā būtu atdalīti no pārējās AK.

Jāatgādina, ka Boriss Džonsons priekšvēlēšanu kampaņā 2019. gada rudenī solīja, ka tirdzniecība notiks bez ierobežojumiem un lieku dokumentu pildīšanas. Par spīti brīdinājumiem no ES un AK amatpersonu puses, Džonsona teiktais tika saprasts tā, ka tirdzniecība starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju būs tikpat vienkārša kā starp abām Īrijām.

Nu izrādījies, ka, piemēram, ievedot sieru no AK uz Ziemeļ­īriju, nepieciešama kaudze dokumentu, tāpat vairākas kompānijas ir apturējušas pirkumu piegādi no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, pakas atzīmējot kā starptautiskus sūtījumus.

Vismaz divi cigarešu ražotāji paziņojuši, ka tiks ierobežots produktu klāsts, jo Ziemeļīrijā tagad ir spēkā ES noteikumi iepakojumam. Savukārt tiem, kuri ar pārvadātājkompāniju palīdzību pārceļas no AK uz Ziemeļīriju, jāpilda muitas deklarācijas visai iedzīvei. Dažas no šīm problēmām ir bijušas īslaicīgas, citas risinātas tiek joprojām.

Reklāma
Reklāma

Nedaudz no vēstures

Īrija no AK atdalījās apmēram pirms 100 gadiem, 26 no 32 apgabaliem, pārsvarā katoļu apdzīvotiem, kļūstot neatkarīgiem. Savukārt seši apgabali ziemeļos, pārsvarā protestantu apdzīvoti, palika britu pārvaldījumā.

Ziemeļīrijas katoļu minoritātei nācās saskarties ar diskrimināciju, 60. gados katoļu tiesību aizstāvji pieprasīja izmaiņas, taču neveiksmīgi. Gan protestantu, gan katoļu pusē izveidojās bruņotas grupas, kas sāka pierādīt savu taisnību savstarpējās apšaudēs, spridzinot un rīkojot grautiņus.

Sākotnēji miera uzturēšanā tika izmantota britu armija, taču situācija izvērtās par konfliktu starp īru republikāņu paramilitārajiem grupējumiem un armiju. Trīs desmitgažu laikā tika nogalināti vairāk nekā 3600 cilvēku, lielākoties civiliedzīvotāju. Īru republikāņu armija rīkoja spridzināšanas ne tikai Ziemeļīrijā, bet arī Londonā un citās Anglijas pilsētās.

Pateicoties Īrijas, AK un ASV pūlēm, 1998. gadā tika noslēgts miera līgums, dēvēts par Lielās Piektdienas vienošanos, tika nolikti ieroči un izveidota katoļu-protestantu valdība, nosakot, ka Ziemeļīrija paliek AK sastāvā tik ilgi, kamēr vien iedzīvotāju vairākums to vēlas.

Miera līgums lielākoties arī tika ievērots, taču ar varas dalīšanu neveicās tik labi, cik gribētos, britu lojālistiem un īru nacionālistiem joprojām strīdoties par kultūras un politiskiem jautājumiem, tajā skaitā arī par īru valodas statusu.

Daudzi Ziemeļīrijas iedzīvotāji kā nekārtību iemeslu min pērnvasar notikušās bijušā kaujinieku grupējuma “Īru republikāņu armija” komandiera bēres, varasiestādēm nesodot īru nacionālistu politiķus par strikto Covid-19 noteikumu neievērošanu. Savukārt citi vaino breksitu.

Kopš šī gada marta nemieri ir teju katru nakti, pagaidām nav skaidrs, vai tos organizē viena konkrēta grupa, taču vardarbība koncentrējas rajonos, kur atrodas kriminālie grupējumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.