Publicitātes foto

Pirmo reizi Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā uzziedējis jāņmaizītes koks jeb pāksteņa ceratonija Ceratonia siliqua. Tauriņziežu dzimtai piederīgais jāņmaizītes koks savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, Āfrikas ziemeļos, Vidusjūras salās, Kanāriju salās un Rietumāzijā. Plaši kultivēts arī ārpus tā dabiskā izplatības areāla ēdamo pākšu dēļ. Leģenda vēsta, ka no gardajām pākstīm pārticis Jānis Kristītājs, no kā arī radies auga nosaukums “jāņmaizītes koks”.

Lasītākie

Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8

TV24

“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu

Lasīt citas ziņas

Senajā Ēģiptē, pirms cilvēki bija atklājuši cukurniedres un cukurbietes, jāņmaizītes koka sēklas tika plaši lietotas kā cukura avots. Par to liecina tas, ka hieroglifos auga nosaukums lietots, lai apzīmētu vārdu “salds”. Mūsdienās jāņmaizītes koka pākstis bieži izmanto kā kakao pulvera aizstājējas un kā veselīgāku alternatīvu šokolādei.

Ceratonijas cietās sēklas reiz lietotas arī kā svara etalons zelta un dārgakmeņu svēršanai – 1 karāts atbilda 0,2 g sēklu. Senās Romas un Bizantijas tīra zelta monētas svars bija 24 karāti (4,5 g jāņmaizītes koka sēklu).

Naktī vietām Latvijas centrālajos un austrumu rajonos gaidāms īslaicīgs lietus

Receptes

Ko vērts ievērot, gatavojot mīklu, un kādas ir izplatītākās kļūdas? + Piecu pamatmīklu receptes

“Sapratu, ka tas numurs un kantoris ir jālikvidē!” Aktualizējas diskusija par ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa lietderību

Karlīna Engere

• jāņmaizītes koks