Eksotiskais koks pāksteņa ceratonija ziedus vēris apmeklētājiem parasti nepieejamā eksperimentālā siltumnīcā, taču par godu īpašajam notikumam tas nedēļu būs aplūkojams Botāniskā dārza Acāliju mājā.
Eksotiskais koks pāksteņa ceratonija ziedus vēris apmeklētājiem parasti nepieejamā eksperimentālā siltumnīcā, taču par godu īpašajam notikumam tas nedēļu būs aplūkojams Botāniskā dārza Acāliju mājā.
Publicitātes foto

Neparasts notikums: Botāniskajā dārzā uzziedējis jāņmaizītes koks 0

Pievieno LA.LV

Pirmo reizi Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā uzziedējis jāņmaizītes koks jeb pāksteņa ceratonija Ceratonia siliqua. Tauriņziežu dzimtai piederīgais jāņmaizītes koks savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, Āfrikas ziemeļos, Vidusjūras salās, Kanāriju salās un Rietumāzijā. Plaši kultivēts arī ārpus tā dabiskā izplatības areāla ēdamo pākšu dēļ. Leģenda vēsta, ka no gardajām pākstīm pārticis Jānis Kristītājs, no kā arī radies auga nosaukums “jāņmaizītes koks”.

90. gadu principi, kas toreiz šķita pašsaprotami un ko ievēroja katrā mājā – pie vairākiem no tiem sākam atgriezties
Mīklainos apstākļos pazudusi lidmašīna ar vairākiem cilvēkiem uz klāja – publiskoti pilota pēdējie vārdi
Gribi, lai darba devējs tevi dievina? Ir piecas frāzes, kas jebkura vadītāja ausīm būs kā medus
Lasīt citas ziņas

Senajā Ēģiptē, pirms cilvēki bija atklājuši cukurniedres un cukurbietes, jāņmaizītes koka sēklas tika plaši lietotas kā cukura avots. Par to liecina tas, ka hieroglifos auga nosaukums lietots, lai apzīmētu vārdu “salds”. Mūsdienās jāņmaizītes koka pākstis bieži izmanto kā kakao pulvera aizstājējas un kā veselīgāku alternatīvu šokolādei.

Ceratonijas cietās sēklas reiz lietotas arī kā svara etalons zelta un dārgakmeņu svēršanai – 1 karāts atbilda 0,2 g sēklu. Senās Romas un Bizantijas tīra zelta monētas svars bija 24 karāti (4,5 g jāņmaizītes koka sēklu).

CITI ŠOBRĪD LASA

Karlīna Engere

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.