Viņu tur ir simtiem – Putina “ēnu flote” pārpludinājusi Baltijas jūru: krasta apsardze atklāj satraucošas detaļas 0
Zviedrijas krasta apsardze uzmanīgi seko līdzi Krievijas tā dēvētajai ēnu flotei, kas, par spīti sankcijām, turpina pārvadāt naftu. Novecojušie tankkuģi ir burtiski ir piepildījuši Baltijas jūru, radot nopietnus ekoloģiskas katastrofas draudus, raksta britu izdevums “Guardian”.
Ik dienu pa šaurajiem Baltijas jūras kuģošanas ceļiem kursē simtiem novecojušu tankkuģu dažādā tehniskajā stāvoklī, pārvadājot Krievijas naftu uz tādām valstīm kā Ķīna un Indija.
Akvatorija, kam pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei bija jākļūst par “NATO ezeru”, tā vietā ir pārvērtusies par hibrīdkara kaujas lauku.
Šeit aktīvi rosās “ēnu flote” – kuģi, kas regulāri maina nosaukumus un karogus, lai apietu Rietumu noteiktās ekonomiskās sankcijas, kuras Maskavai tika noteiktas pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Daļu šo kuģu pavada Krievijas kara kuģu, bet citus no augšas uzrauga lidmašīnas, lai nodrošinātu, ka tie sasniedz galamērķi.
“Kuģu satiksme Baltijā ir ievērojami pieaugusi ne tikai “ēnu flotes”, bet arī NATO kuģu, karakuģu un krasta apsardzes dēļ.
Tāpēc mēs cenšamies ieturēt distanci un vienlaikus parādīt savu klātbūtni,” stāsta Zviedrijas krasta apsardzes kuģa kapteinis Joakims Hākansons.
Viņš piebilst, ka Baltijas jūrā manīti tankkuģi, kādi šeit nekad agrāk nav redzēti.
Drošības situācija Baltijas jūrā ir radikāli mainījusies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Līdz ar “ēnu flotes” pieaugumu, arvien biežāk tiek novēroti arī satelītnavigācijas sistēmu, piemēram, GPS, darbības traucējumi, un Baltijas valstu iestādēm ir pastiprināti jāuzrauga zemūdens infrastruktūra.
Naftas noplūdes gadījumā tieši krasta apsardze būtu atbildīga par ārkārtas reaģēšanu un seku likvidēšanu.
Turklāt pieaug arī fizisks apdraudējums no Krievijas militāro spēku puses, jo to klātbūtne Baltijas jūrā ir pastiprinājusies.
Hākansons atzīst, ka dažkārt sastop kuģus, par kuriem viņam ir aizdomas, ka tie nodarbojas ar spiegošanu.
“Agrāk viņi spiegošanai izmantoja pētniecības kuģus. Pēdējā laikā šīm operācijām tiek izmantoti kravas kuģi,” viņš apgalvo.
Tomēr, ja nav pierādījumu par ekoloģiskiem noziegumiem, zvejniecības pārkāpumiem vai jūras kuģošanas noteikumu neievērošanu, Zviedrijas krasta apsardzes iespējas reaģēt uz šādiem draudiem ir ļoti ierobežotas.
“Saskaņā ar Starptautiskās Jūras organizācijas — ANO aģentūras, kas atbild par kuģošanas drošību, — noteikumiem, “ēnu flotei” ir tiesības brīvi pārvietoties visā Baltijas jūras akvatorijā,” skaidro Džonatans Tolins, Zviedrijas krasta apsardzes izmeklēšanas nodaļas vadītājs.
Valsts tiesību akti ir piemērojami tikai tās teritoriālajos ūdeņos. Savukārt plašākā ekonomiskajā zonā spēkā ir tās valsts likumi, ar kuras karogu kuģis kuģo.
