Eksperti: Putins veido karavīru rezerves un, iespējams, plāno uzbrukt NATO 13
Krievija sākusi veidot līgumkaravīru stratēģisko rezervi, un analītiķi brīdina – tas varētu liecināt par Kremļa gatavošanos uzbrukumam NATO, vēsta “Dialog.UA”.
Pilna mēroga kara apstākļos Krievijas Federācija sākusi veidot stratēģisko rezervi no līgumkaravīeriem. Par to vēsta Krievijas “Z” kanāls “Arbatas bērni”, kas apstiprina Maskavas gatavošanos agresijai pret NATO. Uz to norādījis arī Kara izpētes institūts (ISW).
“Arbatas bērni” tiek uzskatīts par vienu no vislabāk informētajiem “Z” kanāliem, jo iepriekš vairākkārt publiskojis uzticamu informāciju par maiņām Krievijas militārajā vadībā. Pēc viņu teiktā, no 292 tūkstošiem līgumkaravīru, kas 2025. gadā pievienojās Krievijas okupācijas armijai, daļa tiek ieskaitīti stratēģiskajā rezervē. Tās formēšana sākusies jūlijā. ISW šo informāciju vērtē kā satraucošu.
Eksperti uzskata, ka šādas rezerves parādīšanās varētu būt saistīta ar Kremļa plāniem īstenot militāru agresiju pret NATO valstīm.
Nav zināms precīzs karavīru sadalījums starp tiem, kas tiek nosūtīti uz Ukrainas fronti, un tiem, kuri paliek rezervē. Vidēji līgumus noslēdz apmēram 7,9 tūkstoši cilvēku nedēļā jeb vairāk nekā 31 tūkstotis mēnesī. ISW skaidro, ka rezerves veidošana kļuvusi iespējama, jo vasarā Krievijas armijas zaudējumi samazinājās. Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs lēš, ka no janvāra līdz jūlijam Krievija ik mēnesi zaudēja 32–48 tūkstošus karavīru, kas pārsniedza jauno rekrutēto karavīru skaitu.
Augustā zaudējumi samazinājās līdz 29 tūkstošiem, bet septembra pirmajā pusē – līdz aptuveni 13 tūkstošiem.
Tas pirmoreiz ļāvis jaunpiesauktajiem skaitliski pārsniegt kritušo un ievainoto apjomu.
Turklāt no maija līdz augustam Krievija, ieņemot Ukrainas teritorijas, cieta mazāk zaudējumu nekā iepriekšējos mēnešos. Tas varēja pārliecināt vadību, ka daļu no jaunajiem spēkiem iespējams paturēt rezervē, nesamazinot spiedienu frontē. Par vienu no zaudējumu samazināšanās faktoriem eksperti min taktikas maiņu – Krievijas armija arvien biežāk izmanto mazākas triecienvienības un slepenas ielaušanās metodes, koncentrējoties uz Ukrainas aizsardzības vājākajām vietām.
Šāda stratēģija Maskavai ļauj saglabāt pašreizējo virzības tempu, vienlaikus mazāk izmantojot dzīvo spēku.
ISW uzsver: ziņas par stratēģiskās rezerves formēšanu norāda, ka Kremlis negrasās izbeigt karu pret Ukrainu, bet gluži pretēji – palielina savus centienus. Turklāt analītiķi pieļauj, ka rezervju uzkrāšana varētu būt daļa no gatavošanās iespējamai konfrontācijai ar NATO.
Vienlaikus šai informācijai nav oficiāla apstiprinājuma. Vairāki eksperti pauž šaubas, vai Maskava patiešām novirza karavīrus rezervē, kamēr tās ofensīva Ukrainā nesasniedz cerētos rezultātus.
