Azerbaidžāna

Nepieciešama globāla sadarbība kājinieku mīnu draudu novēršanā 2

Kājnieku mīnas joprojām ir globāls drauds, jo tās ir viens no viltīgākajiem kara ieročiem, kas apdraud cilvēkus, tos nešķirojot. Kājnieku mīnas un citas sprādzienbīstamas kara paliekas ir smagi skārušas vairāk nekā 60 valstis, un to dēļ ik gadu ir tūkstošiem upuru un ievainoto. Tiek īstenoti kopīgi centieni, iesaistot dažādas organizācijas, valdības un starptautiskas struktūras, lai apkarotu šīs nāvējošās bumbas ar laika degli.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 28
Kokteilis
FOTO. Ziedu vainagi, ģimene un tradīcijas! Kā Jāņus nosvinēja mūsu slavenības? 28
Eiropas Savienība “piegriež skābekli” Putina režīmam! Krievijai gaidāmi lieli zaudējumi
Lasīt citas ziņas

Atmīnēšana Azerbaidžānā – viens no valsts ilgtspējīgas attīstības mērķiem

Lai risinātu šo problēmu, Azerbaidžānas Nacionālā mīnu apkarošanas aģentūra (ANAMA) kopīgi ar ANO no šā gada 24. līdz 26. maijam Baku un Aghdamā rīkoja 2. starptautisko konferenci “Mīnu apkarošana – ceļš uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu”, kuras mērķis bija veicināt globālo izpratni par sauszemes mīnu problēmas mērogu un tās sekām. Pasākumā piedalījās aptuveni 190 amatpersonu no 51 valsts, tostarp bijušie valstu un valdību vadītāji, arī vairāku valstu, tostarp Latvijas, parlamentu deputāti, augsta līmeņa ANO darbinieki un ietekmīgas atmīnēšanas organizācijas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzrunājot konferences dalībniekus, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņoja, ka Azerbaidžāna uzskata atmīnēšanas darbus par tieši saistītiem ar ilgtspējīgu un ilgstošu attīstību, ņemot vērā atmīnēto teritoriju milzīgo ietekmi uz Azerbaidžānas iedzīvotāju labklājību un progresu, kā arī to nozīmi plašākā valsts attīstības perspektīvā. Tāpēc tā dēvētā humānā atmīnēšana Azerbaidžānā ir oficiāli pasludināta par 18. valsts ilgtspējīgas attīstības mērķi. Risinot atmīnēšanas problēmu, Azerbaidžāna sniedz globālu ieguldījumu humānās atmīnēšanas procesā. Karu un mīnu radītās sekas visā pasaulē pieaug, tāpēc Azerbaidžāna ir ierosinājusi noteikt humāno atmīnēšanu kā ANO 18. ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Atmīnēšanas process varētu ilgt līdz pat 30 gadiem

Azerbaidžāna ir to 10 valstu vidū, kurās ir visvairāk mīnu un nesprāgušu munīciju piesārņojuma pasaulē, jo Armēnija gandrīz trīs desmitgades īstenoja šādu apzinātu politiku Azerbaidžānas teritoriju brutālas militārās okupācijas laikā. Azerbaidžānas okupēto teritoriju atbrīvošana 2020. gadā bija nozīmīgs notikums azerbaidžāņiem, jo īpaši vairāk nekā 700 000 no iekšzemes pārvietotajiem iedzīvotājiem, kuri tika padzīti no savām dzimtajām mājām 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Tomēr šo priecīgo notikumu ir aptraipījusi sauszemes mīnu un sprādzienbīstamo ieroču plašā izplatība Azerbaidžānas teritorijās.

Diemžēl Armēnija turpināja pārvietot un uzstādīt kājnieku mīnas Azerbaidžānas Karabahas reģiona daļā, tādējādi pārkāpjot 2020. gada 10. novembra trīspusējo vienošanos. Kopš 2022. gada augusta Azerbaidžānā ir atklātas un neitralizētas 3166 jau pēc Otrā Karabahas kara beigām 2021. gadā Armēnijā saražotās kājnieku mīnas.

Pēc sākotnējām aplēsēm, okupācijas laikā tika uzstādīts vairāk nekā 1,5 miljoni mīnu. Kopš Otrā Karabahas kara beigām mīnu sprādzienos ir cietuši 302 Azerbaidžānas pilsoņi, no kuriem 57 gāja bojā, tostarp 3 žurnālisti, un 245 tika smagi ievainoti. Saskaņā ar oficiālajiem vērtējumiem, lai atrisinātu ar atmīnēšanu saistītos jautājumus, ir nepieciešami aptuveni 25 miljardi ASV dolāru, un šis process varētu ilgt līdz pat 30 gadiem.

Reklāma
Reklāma

No mīnām attīrīti vairāk nekā 64 000 hektāru Azerbaidžānas

Mīnu draudi ļoti kavē kara laikā pārvietoto personu atgriešanos iekšzemē. Tāpēc Azerbaidžānas valdība uzskata atmīnēšanu par vienu no galvenajām valsts prioritātēm. Pirmajā posmā tā koncentrējas uz kritisko zonu, piemēram, galveno pievedceļu, svarīgākās infrastruktūras un plānoto dzīvojamo rajonu atmīnēšanu, nodrošinot pārvietoto personu drošu, brīvprātīgu un cieņpilnu atgriešanos iekšzemē.

Azerbaidžānas Nacionālā mīnu apkarošanas aģentūra (ANAMA) un ANO Attīstības programma (UNDP) strādā, lai atbrīvotās teritorijas attīrītu no mīnām un citiem sprādzienbīstamiem ieročiem. Kopš 2020. gada novembra no mīnām ir attīrīti vairāk nekā 64 000 hektāru (158 000 akru) atbrīvoto teritoriju.

ANAMA gūst vērtīgu pieredzi, darbojoties sarežģītā vidē un izmantojot inovatīvas pieejas un risinājumus. Šī pieredze ne tikai risina Azerbaidžānas tūlītējās vajadzības, bet arī sniedz vērtīgas atziņas, kas piemērojamas humānās atmīnēšanas operācijām visā pasaulē.

Tomēr problēmas mērogs ievērojami pārsniedz pieejamos pretmīnu pasākumiem paredzētos resursus, tāpēc ir nepieciešama koordinēta pieeja, iesaistot valstu aģentūras un starptautiskos partnerus humānās pretmīnu darbības jomā. ANAMA cenšas paplašināt savas starptautiskās partnerības un sadarbību, lai mobilizētu resursus un uzlabotu savas pretmīnu pasākumu spējas. Neraugoties uz to, ka daļu atbalsta saņem no starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO Attīstības programmas, kas palīdz ANAMA apmācīt, aprīkot un izvietot ārkārtas reaģēšanas vienības, tomēr vairāk nekā 90 % Azerbaidžānas pretmīnu pasākumu ir atkarīgi no tās iekšējiem resursiem.

Latvijas un Azerbaidžānas sadarbība humānās atmīnēšanas jomā

Arī Latvijā pēc diviem pasaules kariem bija palikušas kājnieku mīnas un citas sprāgstvielas, tādēļ radās nopietnas problēmas, kad lielas lauksaimniecības zemes platības tika slēgtas civilām vajadzībām. Turklāt Baltijas jūrā ir daudz nesprāgušās munīcijas atlieku, kas liek Latvijas valdībai rīkot misijas to iznīcināšanai, tāpēc abām valstīm ir potenciāls sadarboties un apmainīties ar pieredzi humānās pretmīnu darbības jomā.

Iesaistīšanās šajā jautājumā jau notiek abu valstu daudzpusējās sadarbības ietvaros. Labs piemērs tam ir Latvijas Saeimas sekretāra Armanda Krauzes un Saeimas deputāta Mārtiņa Daģa dalība minētajā konferencē, kur viņi iepazinās ar Azerbaidžānas pieredzi humānās atmīnēšanas jomā, kā arī iesaistījās diskusijās par izaicinājumiem un iespējām saistībā ar mīnu problēmām globālajā dienaskārtībā.

2022.gadā Azerbaidžānas apmeklējuma laikā toreizējam Latvijas Republikas aizsardzības ministram Artim Pabrikam bija tikšanās ANAMA galvenajā mītnē. Aģentūras valdes priekšsēdētājs Vugars Sulejmanovs viņu informēja par to, kā norit darbs pie prioritārajiem projektiem un apmācībām, kas tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajiem pretmīnu darbības standartiem, kā arī par mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu. Tikšanās laikā abu valstu pārstāvji apmainījās viedokļiem par sadarbības iespējām atmīnēšanas operāciju jomā. Artis Pabriks atzinīgi novērtēja aģentūras veikto atjaunošanas darbu apjomu un pauda Latvijas gatavību piedalīties Azerbaidžānas atbrīvoto teritoriju atmīnēšanas procesā.

Nav šaubu, ka stratēģiskās partnerības līmenis un draudzīgās saites starp Azerbaidžānu un Latviju rada auglīgu augsni turpmākai kopīgu centienu mobilizēšanai atmīnēšanas jomā un jaunu iniciatīvu formulēšanai, lai glābtu cilvēku dzīvības un nākamajām paaudzēm atstātu mantojumu – pasauli bez mīnām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.