“Līdz pensijai vēl 13 gadi, bet cilvēks jau slims!” Profesors par Latvijas dramatisko statistiku 0
Par Latvijas iedzīvotāju veselīgo mūža ilgumu un tā bīstami zemo rādītāju TV24 raidījumā “Dr. Apinis” stāstīja profesors, Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta eksperts Edvīns Karnītis.
Šī ir bilde, kura parāda, kā ir audzis veselīgais mūža dzīves ilgums Baltijas valstīs un Eiropas vidējais līmenis pēdējos 20 gados, tas, ka mums viņš ir zemākais šogad visā Eiropas Savienībā, to mēs dzirdējām. Tas, ka mūs no priekšpēdējās vietas šķir apmēram desmit procenti no šī mūža ilguma, to mēs nedzirdējām un vēl viena lieta, ko mēs lāga nedzirdējām – ja mēs paskatāmies uz Lietuvu un Igauniju, tad šis veselīgā mūža ilgums 20 gados ir paaudzies par astoņiem gadiem, mums viņš nav audzis nemaz, skaidro Edvīns Karnītis.
Pēc absolūtās vērtības, ja mums šis veselīgā mūža ilgums ir 52 gadi, tad ko nozīmē veselīgais mūža ilgums? Pēc smagas definīcijas, tā ir tā robeža, kur sākas invaliditāte jeb līdzīgas problēmas, norāda Karnītis.
“Tās nav iesnas, lauzta kāja vai augsts asinsspiediens tādā līmenī, ka tas faktiski traucē strādāt, respektīvi, mēs pie 52 gadiem, vidējais Latvijas iedzīvotājs, ir ticis tāds, ka ir jau nopietni slims. Bet pensiju maksā no 65 gadiem, tas nozīmē, ka viņam, nabagam, ir 13 gadus kaut kādā veidā jāklunkurē pa dzīvi uz priekšu,” uzsver Edvīns Karnītis.
“Tie ir tie divi aspekti – ka mums nav viņš pieaudzis un ka viņš ir tik zems, ka mums līdz pensijas līmenim ir daudz. Šeit ir tas, par ko ir jādomā veselības sistēmai, kāpēc viņš tik ātri ir nevesels,” akcentē Karnītis.
