Foto – Timurs Subhankulovs

“Es gribētu, lai arī krievu žurnālisti stāsta, ko viņi šeit redz. ” Pilna saruna ar LTV vadītāju Ivaru Belti 26

Piecas stundas un septiņas minūtes – tas ir laiks, ko vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji ik dienu “nozog” televizors. Kā liecina jaunākais “Kantar TNS” mērījums, vislielāko skatītāju uzmanības daļu janvārī izdevies iegūt Latvijas Televīzijas 1. kanālam (LTV1), tikmēr otru nodokļu maksātāju uzturēto kanālu – LTV7 – hroniski moka skatītāju uzmanības deficīts. Sabiedriskajai TV joprojām aktuāls arī jautājums par jaunās paaudzes skatītāju piesaistīšanu. Kā stiprināt sabiedriskās TV pozīcijas, kā vairot tās ietekmi un celt satura kvalitāti, – sarunā ar LTV valdes priekšsēdētāju IVARU BELTI, kurš šo amatu ieņem kopš 2013. gada.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Ja atskatāmies uz LTV pagājušā gada veikumu, ko vēlaties īpaši izcelt?

I. Belte: Aizvadītā gada sākums bija diezgan sarežģīts no vadības viedokļa, jo 2016. gadā naudas mums bija mazāk nekā 2015. gadā, tāpēc mums pašiem iekšienē nācās pārskatīt budžetu. Tā nav vienkārša situācija ražošanas uzņēmumam. Tas nozīmē, ka ir jāatbrīvo cilvēki no darba, jāpārplāno ražošanas grafiki un citas lietas. Tomēr kopumā 2016. gadu esam to izvilkuši pat ļoti labā līmenī. LTV1 stabili saglabājis otra skatītākā TV kanāla pozīciju Latvijā. Mums izdevies saglabāt skatītāju uzticību un esam spējuši radīt konkurētspējīgu programmu. Prieks par to, ka šajā mājā ir mainījies klimats. Te ienākusi jauna paaudze, kura vairs neskaita savas darba stundas un nāk ar iniciatīvām, idejām un jauniem piedāvājumiem. Tieši tas mums ir ļāvis paveikt daudz vairāk, nekā mēs to būtu spējuši iepriekšējos gados.

Un kurš nopelnījis Beltes balvu?

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā tika piešķirta par iniciatīvu, par ļoti nopietnu attieksmi pret lietu, kura mums iepriekš bija vissliktākajā stāvoklī. Balvu saņēma Ervīns Zgirskis, mūsu galvenais gaismu meistars. Viņš ir Latvijā pazīstams augstas raudzes profesionālis, kurš ir radījis inteliģentāko gaismas vadības sistēmu visā televīzijā. Otra balva bija par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sāgu, kuru uzsāka LTV Ziņu dienests un kas izvērtās raidījumu sērijā ar plašu rezonansi. Kā vēlāk atzina pats VID, tas radījis 20 miljonu nodokļu ieņēmumu palielinājumu, kas iekasēti pēc šo raidījumu parādīšanas ēterā. Tā bija šī mūsu radītā ažiotāža un kontrole, tas bija mūsu analītiskais darbs, kas piespieda uz lietām skatīties citādi, kontrolēt lietas un, visticamāk, kādam vienkārši sametās bail un bija jāsāk maksāt nodokļi.

Pirms trīs gadiem publiskā paziņojumā vērsāties pie sabiedrības, sakot, ka uz LTV tiek izdarīts masīvs spiediens. Vai nu tas ir norimis?

Jāatzīst, ka joprojām to izjūtam. Iespējams, pa šiem gadiem mums pret to ir norūdīta imūnsistēma. Bet spiediens ir gan uz žurnālistiem par informācijas avotu atklāšanu, gan uz valdi par satura jautājumiem. Piemēram, esam tikuši kaunināti Saeimā par vienu vai otru lēmumu. Bijuši arī draudi žurnālistiem un konkrēti fiziski draudi valdei. Bet būtībā pamatjautājums ir viens – kas tad ir vajadzīgs, lai mēs varētu normāli strādāt? Un tās ir trīs pamatlietas – finansiāla neatkarība, fiziska drošība, kā arī žurnālistu juridiska aizsardzība. Mans kā LTV vadītāja pienākums ir gādāt, lai žurnālisti aiz manas muguras var justies pasargāti. Uzskatu, ka šobrīd juridiski esam pietiekami labi aizsargāti. Budžets, kas paredzēts juridiskam atbal­stam, ar katru gadu pieaug. Tātad esam uz pareizās takas, atrodamies uzmanības centrā, un ar mums ļoti grib tiesāties.

Līdzšinējā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Aija Cālīte-Dulevska intervijā “LA” minēja politiskas vēsmas par neapmierinātību ar LTV valdi un vēlmi to nomainīt. Cik stabili jūtaties savā krēslā?

Mēs nestrādājam tāpēc, lai apmierinātu politiķus. Tas tiešām nav mūsu uzdevums. Protams, mums ir svarīga komunikācija ar politiķiem, bet tai jābūt konstruktīvai. Varbūt tas nemaz nav tas ļaunākais, ja politiskajās aprindās ir zināma neapmierinātība ar sabiedriskajiem medijiem. Tādas nu ir mediju un politiķu attiecības. Nekad neesmu centies ērtāk iesēsties kādā krēslā un apzinos, ka visam ir sākums un gals. Gribas vienkārši paveikt to, ko esmu iesācis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.