Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA/ELTA

No savas zemes kopējiem par sarkano muižu kalpiem. Valmierā notiks seminārs par kolektivizācijas sekām 0

24. aprīlī Valmieras muzejs un Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuve un novadpētniecības platforma “Historia.lv” rīko novadpētniekiem, vēsturniekiem, skolotājiem, studentiem un citiem interesentiem paredzētu semināru “No savas zemes kopējiem par sarkano muižu kalpiem – kolektivizācija Latvijas laukos PSRS otrā okupācijas perioda sākuma posmā 1944-1955”, informē rīkotājs Valters Grīviņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Kolektivizācijas mērķis, to nosaucot ar okupantu dokumentos izteiktajiem vārdiem, bija “Latvijas lauksaimniecības pāreja uz sociālistisku ceļu”.

Praksē tas nozīmēja individuālās saimniekošanas, zemes un ražošanas līdzekļu privātīpašuma represīvu likvidēšanu un pāreju uz kopīgu saimniekošanu, vienlaikus sistemātiski likvidējot arī dzimtas mājvietas viensētās un ar tām saistīto kultūru – kultūrainavu, pasaules uzskatu, vērtību sistēmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viensētas aizvietoja ar jaunuzceltiem kolhozu centru ciematiem vai vienkārši lauka vidū uzceltu daudzstāvu blokmāju, bet nacionālas latviskas kultūras vietā tika likta tā sauktā “padomju kultūra” un “sociālistiskās vērtības”, kas nebija nekas cits kā dažu ārēju nacionālās kultūras formu saglabāšana, tās piepildot ar marksistiska kosmopolītisma un lielkrievu impēriskā šovinisma ideoloģiju, vēsta pasākuma rīkotāji.

Kolektivizācijas graujošās ekonomiskās un garīgās sekas, lai arī bieži to neapzināmies, joprojām, gandrīz 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, turpina negatīvi ietekmēt visas Latvijas dzīves jomas – tautsaimniecību, demogrāfiju, kultūru.

Tāpēc, lai spētu tās pārvarēt, kolektivizācijas norišu un to seku apzināšanās, izpēte un analīze būtu uzlūkojama kā nozīmīga novadpētniecības un lokālās vēstures izpētes, kā arī skolu izglītības procesa daļa, uzskat semināra rīkotāji.

Programmā paredzētās uzstāšanās:

Valters Grīviņš (Historia.lv).Ievadvārdi.

Māra Stabrovska (Valmieras ZVA vecākā eksperte). LNA Valmieras zonālā valsts arhīva dokumenti – kolektivizācijas vēstures izpētes avots (1944-1950)

Ingrīda Zīriņa (Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja). Kolektivizācijas norises Kocēnu pagastā. Pirmo arteļu un kolhozu dibināšana (1945-1949).

Zane Nemme (A.Pumpura Lielvārdes muzeja galvenā krājuma glabātāja). Kolektivizācijas laikmeta (1948-1955) dokumenti muzeja krājumā. Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja piemērs.

Māra Grāvele (Valmieras pagasta novadpētniece). Kolektīvo saimniecību sākums Valmieras pagastā (1945-1949).

Zinta Gmizo (Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta novadpētniece). Ziņas par Jaunburtnieku pagasta lauksaimniecības arteļa “Bērzaine” izveidošanu un pirmajiem darbības gadiem (1949 -1951).

Uģis Niedra (vēsturnieks, etnogrāfs). Pieredzējumi cenšoties pētīt kolhoza “Alauksts” tapšanu un virzību.

Reklāma
Reklāma

Semināra norises vieta – Valmieras muzeja izstāžu zāle. Dalība – brīva. Iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.