Ilze Baranovska
Ilze Baranovska
Foto no personiskā arhīva

“Palaižam puķīti pa dambi!” Nodibina latviešu tautas deju kolektīvu Kijevā 0

Ilze Baranovska ar dzīvesbiedru Armandu kopš 2008. gada bija cītīgi dejotāji Briseles latviešu deju kolektīvā. Kad vēlāk Ilze ar ģimeni darba dēļ devās uz Ukrainu, kur viņa strādā Eiropas Savienības pārstāvniecībā, Kijevā latviešu deju kolektīva vēl nebija. “Sajutos mazliet sociāli vientuļa un sāku meklēt iespējas tikties ar vietējiem latviešiem,” atceras Ilze. “Savukārt mana Briseles deju kolektīva vadītāja Dagnija Martinsone iedrošināja: Ilze, tu taču vari dejot arī Ukrainā!”

VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
Lasīt citas ziņas

Kijevā aug daudz kastaņu

Pusotru gadu Ilzei brieda doma caur dažādām sociālām aktivitātēm atrast vietējos latviešus un uzrunāt, vai nevēlas dejot latviešu tautas dejas un izvirzīt mērķi piedalīties Latvijā lielajos Dziesmu un deju svētkos. Viņa ilgi motivēja arī tos, kam nebija iepriekšējās pieredzes, un pati uzņēmās vadīt jaunizveidoto kolektīvu “Kastaņi”. Tagad tam jau ir divi gadi un stabili astoņi dejotāju pāri. Pirmais sarīkojums, kurā “Kastaņi” uzdrošinājās uzstāties, bija 2016. gada Līgo svētki. Ilze stāsta: “Toreiz izveidojās ļoti jauka sadarbība ar Latvijas vēstniecību Ukrainā, kā arī brīnišķīgu deju kolektīvu no Babītes novada “Dārta”, kuru vada Lauris Siliņš. Vēstniecība uzrunāja mani kā sociāli aktīvu cilvēku, varbūt varu izveidot kultūras programmu vai uzaicināt kādus viesmāksliniekus no Latvijas Jāņu pasākuma rīkošanai zaļā pļavā Kijevas Brīvdabas muzejā.” “Dārta” piekrita ierasties un nodejot skaistu koncertu. Lauris Siliņš dalījās pieredzē un novadīja paraugtreniņstundas “Kastaņiem”. Pirmā deja, ko šis diasporas kolektīvs iemācījās, bija vienkāršā un lustīgā “Palaid puķīti pa dambi!”. Jautrā rakstura dēļ tā ukraiņu skatītājiem ļoti patika. Šī deja “Kastaņiem” jau kļuvusi par vienojošu rituālu: kopā sanākšanas reizēs itin bieži atskan: “Palaižam puķīti pa dambi!”, un seko brīva dejas improvizācija.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad vadītāja mudināja izteikt priekšlikumus kopas nosaukumam, no desmit cilvēkiem trīs ierosināja: “Kastaņi! Kijevā ir ļoti daudz kastaņu, pilsētas simbols ir kastaņas lapa. Kolektīva devīze ir īsa un skanīga: “”Kastaņos” – spēks!” Kastanis ir vērtīgs augs, to izmanto arī medicīnā. Turklāt rudeņos gatavie kastaņi “izlaužas” no čaulas – Ilze salīdzina, ka arī dejotāji var teikt: mums nav viegli, tomēr iznākam no savas čaulas ārā un dejojam, parādām labu priekšnesumu un esam ļoti gandarīti, ka sniedzam pozitīvas emocijas sev, saviem mīļajiem un skatītājiem.

Ukrainā mīlestības dēļ

Mēs Latvijā diezgan maz zinām par tautiešu diasporu Ukrainā. Ilzei izdevies sapulcināt kopā dažādu profesiju un ļoti inteliģentus cilvēkus. Viņa stāsta: “Ja runājam par Ukrainu, jāņem vērā, ka tā nav valsts, uz kuru cilvēki dodas labākas dzīves meklējumos. Te atrodas Latvijas cilvēki, kas šeit ieprecējušies vai kam te dzīvojuši radinieki. Mūsu deju kolektīvā ir vairāki puiši, kuri Ukrainā atraduši dzīvesbiedres. Viņi savulaik te atbraukuši darījumu nolūkos, palikuši un izveidojuši ģimenes. Tagad viņu otrās pusītes integrējas latviešu kultūrā.” Dažas ukraiņu meitenes, kuras kopā ar dzīvesdraugiem dejo “Kastaņos”, jau ļoti labi runā latviski. Viņas pieņem latviešu kultūru un mūsu tautastērpus uzskata par vērtīgu ieguvumu, ko tālāk nodot saviem bērniem mantojumā.

Iepazīstinot ar dejotājiem, Ilze stāsta, ka Aleksis Babuškins ir arhitekts; Rojs Piziks savulaik Latvijā ļoti pazīstams vieglatlēts, bijušais olimpietis, Ukrainā ieradies biznesa un ekonomisko sakaru uzturēšanai un iedzīvojies šajā zemē. Ansis Freimantāls nodarbojas ar unikālas treniņu metodes popularizēšanu. Jānis Neverovskis ir prasmīgs mēbeļu meistars, viņa brālis Juris bija viens no pirmajiem “Dzintara” kosmētikas izplatītājiem Ukrainā. Renārs Volks ir LR vēstniecības Ukrainā diplomāts, kurš kolektīvam sniedz lielu administratīvi tehnisko atbalstu, lai visi varētu gatavoties deju skatei un lielajiem Deju svētkiem Latvijā

Sākumā puiši sacījuši, ka “jāvelk sievas dejot”, bet vēlāk viņām tā iepaticies, ka vairs nav mudināmas. “Kastaņos” piedalās arī ukraiņu pāris, kam iepriekš nav bijis nekāda sakara ar Latviju, taču abi dejotāji mācās latviešu valodu. Viņi zina, ka tā ir viena no Eiropas Savienības valodām; varbūt kādreiz braukšot uz Latviju strādāt, un tad valodas zināšanas noderēs.

Mēģinājumu telpas un “bērnudārzs”

Ukraina nav pārticīga valsts, un militārā konflikta iespaidā tajā vēl arvien ir ekonomiskā krīze. Norit spēcīgs politisko un ekonomisko reformu process, tas iespaido cilvēku ikdienu. Ir liela inflācija. “Es redzu, ka ekonomiski smagā situācija valstī atspoguļojas arī manu dejotāju dzīvē – gan viņu biznesa darījumos, gan sadzīvē,” teic Ilze. Nevar prasīt dejotājiem, lai maksātu par kāda kultūras nama īri, kur mēģinājumi notiktu plašās telpās vai uz skatuves. Tāpēc divus vakarus nedēļā Ilzes ģimenes apdzīvotās mājas trešais stāvs pārvēršas par mēģinājumu telpu. Tad šīs divas stundas Baranovsku vecākais dēls – desmitgadīgais Matīss – pieskata gan savus jaunākos brāļus Gustavu un Rūdolfu, gan citu dejotāju bērnus.

Ukrainā vidējā alga ir tikai 150 eiro. Turklāt tradicionāli ukraiņu ģimenē galvenais pelnītājs ir vīrs, bet sieva audzina bērnus. Vismaz “Kastaņu” dejotāju gadījumā ir tieši šāda situācija. Apmēram piecsimt eiro, kas bija jāatlicina tautastērpu iegādei, pārim jeb vīram un sievai kopā, ir liela nauda. Tāpēc dejotāji tērpus sāka gādāt jau pirms pusotra gada, maksājot nevis visu summu uzreiz, bet pa daļām. “Es dažkārt vispirms iemaksāju no saviem līdzekļiem, lai process ritētu uz priekšu, jo Latvijā meistariem arī vajag naudu tūliņ,” saka Ilze.

Pirms izraudzīties, kāda novada tērpus pasūtīt, kolektīva vadītāja parādīja to daudzveidību no Latvijas atvestajās grāmatās. “Tikai ne pelēkus vai brūnus!” kategoriski sacīja ukraiņu meitenes, jo viņu mentalitātei raksturīgi, ka cilvēkam jābūt košam un spilgtam, pamanāmam. Izvēlējās Platones galdainos brunčus, kur ir dzeltena, zaļa, zila un sarkana krāsa, un koši sarkanas vestes.

Gatavojoties lielajiem simtgades svētkiem, “Kastaņi” mācās gan diasporas kopām paredzēto deju kolāžu, gan pieteikuši dalību E grupā. “Pirms tam mums bija diskusija par to, kādā līmenī vēlamies svētkos dejot,” atceras Ilze. “Dejotāju vidējais vecums ir 35 gadi. Tas nozīmē, ka ir spēks izturēt ilgas stundas gan laukumā, gan treniņos. Teicu – izvēlieties: varam dejot tikai vienu deju un būt svētkos vai apgūt vairāk, piedalīties konkursā un dejot vairākas. Visi kā viens teica: protams, gribam pilnvērtīgi piedalīties! Mēs taču maksājam lielu naudu par biļetēm uz Latviju, meklējam, kur dzīvot un kam prombūtnes laikā atstāt pieskatīšanai bērnus.” Ukraiņu mentalitātei tuvas jestras dejas. Visiem ļoti patīk E grupas repertuāra deja “Es meitiņa kā rozīte”, kaut tā ir tehniski sarežģīta un apguvē jāiegulda liels darbs.

“Kastaņi” jau divus gadus pārstāv Latviju lielākajā Ukrainas Ziemassvētku labdarības gadatirgū, ko rīko starptautiskās organizācijas un diplomātiskās pārstāvniecības. Tā ietvaros tiek parādītas dažādu tautu kultūras programmas. Šogad 2. decembrī kolektīvs jau uzstājās savos jaunajos tērpos. Liels sarīkojums notiek maijā Eiropas dienā, un “Kastaņi” dejoja uz skatuves vienā no lielākajiem Kijevas laukumiem.

Ilze zina, ka darbs Eiropas Savienības pārstāvniecībā Kijevā nebūs beztermiņa, pienāks brīdis, kad būs jādodas projām uz citurieni. Viņa jūtas laimīga, ka izveidojusi darboties un augt spējīgu latviešu dejotāju kopu un būs sniegusi iespēju arī Ukrainas latviešiem ar ģimenēm būt daļai no neaizmirstamiem gadsimta svētkiem Latvijā.

VIZĪTKARTE. “Kastaņi”

* Kopa dibināta 2016. gadā.

SAISTĪTIE RAKSTI

* Dejotāju vidējais vecums – 35 gadi.

* Ilze Baranovska nav profesionāla deju kolektīva vadītāja, taču pašlaik mācās un cer iegūt diplomu Latviešu dejas skolā 8.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Maskaviete par karu Ukrainā: “Mēs esam palikuši vieni paši. Mūs visi neieredz. Un pareizi dara.”
“Viņi ir sajukuši prātā.” Politologs par Krievijas lēmumu savilkt spēkus pie savas rietumu robežas
“Narkotikas, izpostīti viesnīcu numuriņi, ballīšu noslēgums slimnīcā,” pēc vētrainas kopdzīves Mosas liecība Depa tiesā varētu būt izšķiroša
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Maestro Raimonds Pauls atklāti pasaka, ko domā par “Uzvaras” pieminekļa nojaukšanu
Lasīt citas ziņas
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
“Ir nepiemērots brīdis tautas tracināšanai.” Kilbloka par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Šlesers: “Jāsēžas ar amerikāņiem pie galda un skaidri jāpasaka: mēs gribam kopā ar jums uzbūvēt atomelektrostaciju”
Māra Libeka: Netrūkst tādu, kuriem gluži vienalga, ka stāv tur kaut kāds tēls no 50 okupācijas gadiem
Gunārs Nāgels: Karš Ukrainā liek saukt lietas īstā vārdā
21:14
“Situācija ir smaga vairākās vietās.” Rajevs par pēdējās diennakts notikumiem Ukrainā
21:00
Degvielas cenas: kā kompensēt kāpumu?
20:49
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Noskaidroti un aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs
Rīga un Tampere ir vienīgās pretendentes uz 2023. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanu
“Mums jāizmanto viss iespējamais.” Leiena mudina iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai
Rīgas dome: Pašvaldība nevilcināsies nojaukt padomju pieminekli Pārdaugavā
Otrdien darbu atsācis Harkivas metro
Par 30 dienām pagarinās iespēju Ukrainas iedzīvotājiem saņemt atbalstu ēdināšanai un izmitināšanai
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu beidz ar zaudējumu zviedriem
Nākamās divas ziemas ir īpaši būtiskas, jādomā, kā nodrošināties ar resursiem – komentē Roberts Zīle
Trešdien daudzviet Latvijā uzlīs; valsts austrumos diena būs sausa un vasarīgi silta
Ģimenes ārsts skaidro, kādēļ šogad gripa vēl plosās maijā
Rīgas pašvaldība gatavo lēmumu par LKS plānotā gājiena aizliegšanu
Latvija slimnīcai Ukrainā ziedos operatīvo medicīnisko transportlīdzekli
Pārtikas cenas turpina pieaug – vai iedzīvotājiem un valstij jāveido pārtikas rezerves?
Tiesa Ukrainā piespriež prokrieviskam aģitatoram iemācīties dziesmu par Banderu un dzejoli “Mīlēt Ukrainu”
“Karš nebeigsies, krievi sāks vēl asiņaināku un apjomīgāku ofensīvu!” Zelenskis firmām, kas pamet Krievijas tirgu, piedāvā turpināt darbu Ukrainā
“Putinu mēģināja nogalināt,” atklāj Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Budanovs
Kad kovids norimies, infektologi sāk runāt par jaunu vīrusu! Cik bīstamas ir pērtiķu bakas?
VIDEO. Jelgavniece, kas piepildīja sapni un tika pie “čūskas mēles” atklāj: plāno operāciju, lai mainītu savas ausis
“Politiskie līķi atkal grabina zārku vākus, pūloties tikt laukā no pazemes aizmirstības!” Egila Līcīša feļetons
Garda uzkodiņa – avokado ar garnelēm
VIDEO. Krievijas iedzīvotāji ielu intervijās atbild uz jautājumu – vai viņi atbalstītu “specoperāciju” pret Somiju vai Zviedriju?
Latvijas dzīvnieku patversme “Ulubele” izkrāpj ziedojumus, iežēlinot ar ukraiņu ģimenes slimu sunīti
Šonedēļ augļus nesīs labi saplānota, tālredzīga rīcība! Horoskopi no 23. līdz 29. maijam