Jauns pētījums atklāj daudzsološu un gardu veidu, kā neļaut ķermenim absorbēt nanoplastmasu 0
Nanoplastmasa ir kļuvusi par aktuālu problēmu, jo tā atklāta gan pārtikā, gan ūdenī un gan daudzos svīcos organismos, radot potenciāli nopietnas sekas veselībai. Taču jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Bioresource Technology, liecina, ka atbilde uz to, kā samazināt nanoplastikas iedarbību, var būt vienkāršāka, nekā domāts.
Pētījumā pētnieki izmantoja divus dažādus laktobacilu baktēriju celmus – tās ir baktērijas, kas parasti atrodamas fermentētos pārtikas produktos. Divi kimči (Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti) veidi tika testēti laboratorijas apstākļos dažādos vides apstākļos ar dažādu baktēriju daudzumu, kā arī ar dzīvām pelēm.
Pētījumā atklājās, ka viens kimči celms divkāršoja nanoplastmasas daudzumu peļu fekālijās, jo baktērijas palīdzēja sasaistīt nanoplastmasu kopā, lai tā varētu tikt izvadīta, nevis pilnībā uzsūktos organismā.
Taču vēl nav vienprātības par to, cik labi pārbaudītā teorija darbojas uz cilvēkiem un cilvēku uzturā. Tāpat bez plašām pētījumiem nav iespējams noteikt, cik daudz konkrēta baktēriju celma var būt jebkurā kimči partijā, jo ne visi kimči satur tieši tos celmus, kas tika izmantoti pētījumā, un pat ja satur, šīs baktērijas var ievērojami atšķirties, vēstīts rakstā.
Ja neesi kimči cienītājs, tevi varētu interesēt, vai citiem probiotiskiem pārtikas produktiem, piemēram, jogurtam vai skābētiem kāpostiem, varētu būt tāda pati iedarbība, taču, lai atbildētu uz šo jautājumu, nepieciešami vairāk pētījumu.
Kā ierobežot nanoplastmasas ietekmi uz veselību
Lai gan šī pētījuma rezultāti ir daudzsološi, nanoplastmasas jautājums ir pavisam steidzams – kad šī sīkā plastmasa nonāk organismā, tā var kaitēt zarnu veselībai, izraisot iekaisumus, traucējot zarnu baktēriju darbību un ietekmējot vielmaiņu. Plastmasa var saturēt arī kaitīgas ķīmiskas vielas, piemēram, BPA un ftalātus, kas var darboties kā endokrīnās sistēmas darbības traucētāji, ietekmējot hormonus.
Par laimi, ir dažas lietas, ko varat darīt jau tagad, lai ierobežotu risku. Rakstā ieteikts nodrošināt, lai ik dienu cilvēks uzņemtu ieteicamos 25 līdz 35 gramus šķiedrvielu, ēst daudz augu valsts pārtikas un iekļaut uzturā fermentētus pārtikas produktus – tas var uzturēt veselīgāku mikrobiomu, potenciāli uzlabot zarnu barjeras funkciju un mazināt iekaisumu.
