Olafs Zvejnieks: Krievijas defolts tuvākajā laikā ir praktiski neizbēgams 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pastāv liela varbūtība, ka jau šonedēļ varētu notikt vairāk nekā simt gadus neredzēta parādība – Krievijas ārējo saistību defolts, proti, nespēja maksāt savus parādus.
Pēdējo reizi tas notika 1917. gadā, kad Ļeņina valdība atteicās maksāt cariskās Krievijas parādus. 1998. gadā Krievija gan piedzīvoja iekšējo aizņēmumu defoltu, taču savas starptautiskās saistības turpināja pildīt. Pašreizējais kopējais Krievijas parādu slogs tiek vērtēts apmēram 261,7 miljardu ASV dolāru līmenī (21 triljons Krievijas rubļu), 20% no šīs summas jeb aptuveni 52 miljardi dolāru ir starptautiskās saistības.
Par to, ka Krievijas defolts ir praktiski neizbēgams, tikko vēstīja biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg”, savukārt kompānijas “ICE Data Services” ziņas liecina – Krievijas parāda apdrošināšanas rādītāji liecina defolta iespējamību gandrīz 90% līmenī. Šajā situācijā pastāv arī gandrīz komiska nianse – pagaidām nav skaidrs, kurš varētu pasludināt Krievijas defoltu, jo Eiropas Savienības noteikto sankciju dēļ starptautiskās kredītreitingu aģentūras ir pārtraukušas Krievijas vērtēšanu, bet gan jau risinājumu atradīs.
Iemesli, kāpēc varētu notikt kaimiņvalsts nespēja maksāt savus parādus, ir visai skaidri – pagājušajā nedēļā ASV Finanšu ministrija pastiprināja Krievijai noteiktos ierobežojumus un apturēja parāda maksājumu ASV dolāros pieņemšanu no Krievijas kontiem ASV bankās. Pēc divu maksājumu cietajā valūtā bloķēšanas
Krievija nolīgtajā termiņā neizpildīja divu obligāciju saistības, jo samaksāja investoriem rubļos, nevis ASV dolāros, kā noteikts līgumā. Krievija gan argumentē, ka defolta nav, jo tā ir samaksājusi rubļos un šos rubļus varēs konvertēt valūtā, tiklīdz sankcijas tiks atceltas, bet tam īpašas nozīmes nav – nav tādu atmaksas noteikumu, kuros būtu paredzēta naudas atgūšana, “tiklīdz sankcijas būs atceltas”, un pilnīgi neviens nespēj paredzēt, kad un vai tās vispār tiks atceltas. Tādēļ defolts notiks – ja ne šonedēļ, tad nākamnedēļ vai nedēļu pēc tam.
Kādas būs šī notikuma sekas? Vispārīgā nozīmē defolts nozīmē valsts finanšu reputācijas jeb kredītreitingu krasu pazeminājumu – tātad turpmāk valsts varēs aizņemties ar daudz, daudz sliktākiem noteikumiem vai arī nevarēs vispār. Tā kā jebkurai valstij ir gan ārējie, gan iekšējie aizņēmumi, jo tā ir ērtāk līdzsvarot budžeta izdevumus un attīstīt lielos infrastruktūras projektus, tad visām valstīm ir nepieciešami aizņēmumi.
Šie aizņēmumi būtībā nekad netiek atdoti – tajā nozīmē, ka tad, kad pienāk laiks atdot iepriekšējo, tad valsts aizņemas naudu atkal, lai atdotu iepriekšējo parādu. Ja nav iespējams aizņemties, lai atdotu iepriekšējos kredītus, vai arī šādi aizņēmumi ir tik dārgi, ka tie ir ekonomiski neizdevīgi, tad valstij atliek tikai iespēja mēģināt atdot parādus vai nu no valūtas rezervēm, vai arī no budžeta, samazinot budžeta izdevumus.
Vismaz puse Krievijas valūtas rezervju ir iesaldētas Rietumu bankās, bet otra puse sastāv no sankciju laikā grūti pārdodama zelta un Ķīnas juaņām. Savukārt atdošanu no budžeta sarežģī tas, ka sankciju apstākļos Krievijas rubļi nevienu neinteresē. Varētu vēl cerēt uz Krievijas eksportētāju valūtas ieņēmumiem, taču arī šai straumītei ir tendence apsīkt, bez tam valūta vajadzīga rubļa stabilitātes uzturēšanai.
Ja valsts nolemj vispār nemaksāt savus parādus vai nespēj to darīt, tad neizbēgamas sekas ir ekonomiskā izolācija un tirdzniecības sakaru saraušana, kā arī pāreja uz bartera tirdzniecību kā 90. gadu sākuma ekonomiskās krīzes laikā. Mūsdienu saistītajā pasaulē tas būtībā nozīmē ekonomisku nāvi.
Eksperti prognozē, ka Krievijas defolta pasludināšana radīs gadiem ilgu tiesāšanos ar kreditoriem. Krievija teiks, ka tā piespiesta nemaksāt parādus, jo Rietumu bankas iesaldējušas rezerves un atsakās veikt pārskaitījumus, savukārt pretējā puse argumentēs – ja Krievija nebūtu ar savām alkatīgajām roķelēm grābstījusies gar Ukrainu, tad šādu seku nebūtu un tā pati ir vainīga šajos notikumos.
Ja nekādu vienošanos nebūs iespējams panākt, tad neizbēgami tas beigsies ar Krievijas īpašumu ārvalstīs konfiskāciju un pārdošanu, lai segtu parādus. Problēma tā, ka risinājumu sarežģī vēl divi apstākļi – jautājums par to, kurš maksās par Ukrainas atjaunošanu un kā Rietumu valdības tiks galā ar savu valstu pensiju fondiem, kuri – galvenokārt caur investīciju uzņēmumiem “BlackRock” un “Pimco” – arī ir bijuši aktīvi Krievijas obligāciju pircēji, un līdz pat 24. februāra rītam šie ieguldījumi tika uzskatīti par pilnīgi drošiem. Proti, pēc Krievijas naudas un īpašumiem ārvalstīs jau veidojas rinda.
