Rotaļlietu lielmeistars 0

Atgriezies Latvijā, Aldonis iestājās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur apguva kokapstrādi. Pēc skolas beigšanas 30 gadus nostrādāja r/a “Daiļrade”. No 1993. gada sāka strādāt Etnogrāfiskajā muzejā un to dara vēl šo baltu dienu.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 42
VIDEO. “Gudrīši!” Aivars Lembergs ar vienkāršu piemēru nodemonstrē, kā sankcijas ietekmējušas Krieviju
“AstraZeneca” paziņo, ka tā ir sākusi savas Covid-19 vakcīnas izņemšanu no apgrozības visā pasaulē
Lasīt citas ziņas

Aldonis ir īsta seno spēļu pūralāde un pats no koka darina senās spēles un rotaļlietas. Šobrīd Kurzemes sēta ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik plašā izvēlē īstā vēsturiskā vidē var izmēģināt autentisko spēļu kopijas, aprunāties ar meistaru par to izgatavošanas noslēpumiem un pamācīties, kā tās visas darbināt. Kurzemes sētā viņš rāda koka vilciņu dīdīšanu, cūciņhokeju, lingas mešanu, iegriež vilciņu, griež tarkšķi, ripina stīpas un olas, sit klimpiņas. Var izmēģināt kaķeni, šaujot ar ozola zīlēm vai lingu, par lādiņu izmantojot kartupeli. Kādreiz tie bija bargi ieroči, tagad bērniem noder acumēra un roku veiklības stiprināšanai. Koka spēles un rotaļlietas īpaši noderīgas ir bērniem, jo attīsta koordināciju un tausti, prasot pacietību, uzmanību un veiklību. Meistars sistemātiski apzina senču mantojumu un ar to iepazīstina jaunus un vecus.

“Es savā garajā mūžā esmu izvirpojis tūkstošiem dažādu koka rotaļlietu no visdažādāko koka sugu koksnes: ābeles, plūmes, bērza, kastaņas, kļavas, pīlādža, akācijas, gobas, melnalkšņa, kadiķa, olīvkoka… Domāju, bērniem jāmāca atkal spēlēties, pārāk daudz laika pavadot pie datoriem, bērniem zūd spēja domāt loģiski un risināt prāta spēles,” piekodina meistars.

VĒRTEJUMS

CITI ŠOBRĪD LASA

Kristīne Kūla, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietniece: “Joprojām Aldonis Baldiņš ir mūsu muzeja seja – bārdains un smaidīgs, spēlēties gatavs savā Kurzemes zemnieka sētas stūrī iepretim Usmas baznīcai. Pie Baldiņa arvien ir pieejams pilns arsenāls – pavasarī var ripināt koka olas, vasaras beigās, rudens pusē izmēģināt roku, ar kaķeni šaujot mazos kartupeļus vai ozola zīles, ziemā – rotāties ar koka skaidām – eņģeļu sprogām. Droši varam teikt, ka no 1993. gada, kad Brīvdabas muzejā sāka rosīties Baldiņš, tūkstošiem cilvēku no visas plašās pasaules pie Baldiņa ir dīdījuši koka vilciņus, spēlējuši cūciņhokeju, metuši lingu, iemēģinājuši ripināmās stīpas un aizgājuši ar platu smaidu sejā un priecīgu prātu. Mums visiem ir liels noslēpums, kur Aldonis ņem spēku un pozitīvo enerģiju. Baldiņa meistarstiķi visu laiku papildinās. Ja kādam liekas, ka šo seno spēli ir jau apguvis un ar lepni izslietu degunu iet pie meistara paspēlēties, izrādās, ka Baldiņam jau ir gatavs jauns un atkal nākas pakasīt pakausi un vērīgi skatīties, kā tad īsti ir jādara. Meistars ir gatavs ar savām zināšanām dalīties un meklē sev mācekļus, kas būtu gatavi tāpat kā viņš spēlēties un dāvāt prieku apkārtējiem. Žēl, gadi dara savu un Baldiņš ar senajām spēlēm Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā darbojas tikai brīvdienās, arī Mūsdienu amatniecības festivāla laikā 6. un 7. augustā.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.