17
Izņēmumiem sekos izņēmumi
Šadurska apņemšanos divu ārzemnieku dēļ grozīt likumu pagaidām noprotestējusi tikai Nacionālā apvienība (NA), solot nobloķēt jebkādas izmaiņas, kas attiektos uz vispārīgo regulējumu valsts valodas lietojumam Augstskolu likumā. Apvienības politiķi skeptiski noskaņoti arī pret izņēmumiem divu augstskolu vadītājiem.
– Valsts valodas jautājumu eksperti pauž bažas arī par ministra nosauktajiem izņēmumu gadījumiem, tāpēc esam ļoti skeptiski noskaņoti pret to akceptēšanu, jo argumentus neredzam. Pirms pieņemt gala lēmumu, ļausim biedriem iepazīties ar pušu pamatojumiem, aicinot gan par valsts valodu atbildīgos ekspertus, gan ministrijas, gan vajadzības gadījumā konkrēto augstskolu pārstāvjus. Viens no būtiskiem riskiem, ko saskatām, ja notiek valsts valodas prasību vai normu mīkstināšana jautājumā, kas varbūt nav izšķiroši būtisks valsts valodas situācijā: tas var iedrošināt dažādus mēģinājumus arī citās jomās, prasīt citas izņēmumu situācijas – atvērt Pandoras lādi, ko līdz šim no NA apvienības puses izdevies nepieļaut, – NA pozīciju pārstāv līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Zaļo un zemnieku savienības frakcija šo jautājumu nav izskatījusi, taču vadība to apspriedusi ar biedriem, stāsta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze.
– Mums ir tāds viedoklis, ka valsts valodas prasības atsevišķu augstskolu rektoriem nevajadzētu samazināt, taču jādod viņiem iespēja nokārtot valsts valodas eksāmenu un līdz ar to – kaut kāds pārejas periods, lai tiktu iegūti visi nepieciešamie dokumenti apstiprināšanai rektora amatā, – skaidro Krauze. Līdzīgi plašsaziņas līdzekļos izteicies partijas biedrs, Ministru prezidents Māris Kučinskis.
Trešā pozīcijas partija “Vienotība”, lūgta paust kopējo frakcijas nostāju, savā atbildē runā par izglītības internacionalizāciju un starptautisko konkurētspēju, kā arī citiem Latvijas izglītības pamatnostādņu un ilgtspējas attīstības stratēģijas “izaicinājumiem”, taču konkrētu atbildi par prasībām augstskolu rektoru valsts valodas prasmēm nesniedz.
Valsts valodas komisijas (VVK) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Andrejs Veisbergs uzskata, ka IZM piedāvātie izņēmumi latviešu valodas situāciju kopumā nepasliktinās, taču dos signālu, ka vārdos it kā rūpējamies par valsts valodu, bet darbos – ne. Turklāt, ja ir pieņemti divi izņēmumi, kāpēc lai tiem nesekotu vēl kādi?
A. Veisbergs spriež, ka, tik ilgi dzīvojot Latvijā, A. Palzovam ar valsts valodu nevajadzētu būt problēmām. Piemēram, LU vieslektori, kas strādā ilgāku laiku, spēj apgūt latviešu valodu un strādāt par nodaļu vadītājiem.
– Parasti aiz šādiem gadījumiem kaut kas slēpjas, bet es tā īsti nesaprotu, kāds te kādam labums finanses sastutēt vai kādas lietas izdarīt, – spriež VVK priekšsēdētājs.
Spēlēšanās ar valodas politiku
Arī “Mājas Viesis” centās uzzināt, kāpēc A. Palzovs tā vietā, lai ignorētu Latvijas likumus un cerētu uz izņēmumiem, neizvēlas cienījamāku ceļu, vienkārši nokārtojot valsts valodas eksāmenu, jo valsts valodas zināšanas viņam esot pietiekamas? Tāpat lūdzām, lai rektors atklāj, par kādu politisko spēli ir runa, kurā, kā viņš apgalvo, par līdzekli izmantota augstskola? Nesekmīgi – saņēmām tikai formālu atbildi no komunikāciju vadītājas, ka šādu informāciju viņa nav pilnvarota sniegt.
Jautājumus par valsts valodu uzdevām arī Melam Kenijam, jo viņa kandidatūru Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā nevarēja virzīt apstiprināšanai uz Ministru kabinetu tā paša iemesla dēļ kā Palzovam. Atbildē Kenijs stāsta, ka kopš rudens ar privātskolotāja palīdzību vairākas reizes nedēļā mācās latviešu valodu un jau to lietojot ikdienā un arī darbā, sazinoties ar kolēģiem:
– Esmu uzstādījis mērķi apgūt latviešu valodu un uz to arī eju. Drīzumā plānoju kārtot A līmeņa latviešu valodas eksāmenu neatkarīgi no tā, kāds būs izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska lēmums. Apzinos, ka šobrīd strādāju un dzīvoju Latvijā, tāpēc valodas zināšanas ir nepieciešamas jebkurā gadījumā.
Kāds varētu teikt, kas tā par ņemšanos ar pāris augstskolu rektoriem, vai Latvijā svarīgāku lietu nav, ko apspriest un darīt? Valsts valodas lietojums valstī, kurā vismaz 10% iedzīvotāju vispār nerunā latviski, bet galvaspilsētas mērs cenšas darīt visu, lai Latvija atgrieztos pie divvalodības, nekad nebūs mazāk svarīgs jautājums. Tāpēc jebkura necieņa pret latviešu valodu, arī no paša “svarīgākā” sveštautieša, bez uzmanības nepaliks. Bet par politiskajām spēlēm runājot, R. Dzintars norāda, ka pašlaik ir uzsākta vieglprātīga spēlēšanās, kurā uz svaru kausiem, no vienas puses, tiek likts nebūtisks rektoru komforta jautājums, no otras – valsts valodas politika un tālejošas sekas.
