Par 6 eiro elektrības parādu sieviete tiek nodota parādu piedzinējiem – izrādās, Latvijā tā ir ikdienišķa situācija
0
LA.LV redakcijā saņēmām ziņu no kādas lasītājas, kura neesot pamanījusi, ka mājokļa maiņas situācijā viņai tomēr palicis parāds elektrības nodrošinātājiem, taču pāris mēnešus vēlāk jau saņēmusi “pavēsti” no parādu piedzinējiem. Tā nu parāds no 6 eiro jau izaudzis līdz 20, bet sieviete nesaprot, vai tiešām uzņēmumam nav ētisks un likumisks pienākums viņu brīdināt pirms nodošanas parādu piedzinējiem?
Sieviete raksta: “Pagājušā gada decembrī nejaušu sakritību dēļ izrādās, ka paliku parādā 6,00 eiro par elektrību Enefit. (Pārdevu īpašumu un pārejā, kamēr jaunais saimnieks nebija sācis maksāt, acīmredzot izveidojās “robs”.) Nebiju to piefiksējusi, dzīvoju tālāk. Līdz tagad aprīlī saņemu vēstuli, īsziņu un zvanu no parādu piedzinējiem. Man jāatmaksā nu jau 21,90 eiro, jo mans parāds nodots viņiem. Summa, protams, nav liela un vienmēr rēķinus maksāju ar rūpību, tāpēc samaksāju, taču rūgtums un neizpratne palika.
Vai ir normāli par 6 eiro parādu nodot uzreiz parādu piedzinējiem?”
“Enefit” neko nepārkāpj
Visticamāk, šajā gadījumā uzņēmums likumu nepārkāpj un tam ir tiesības izmantot dažādus sev pieejamos risinājumus, kā strādāt ar nemaksātājiem. Vērsos pie “Enefit” privātpersonu segmenta vadītājas Elzas Rudzītes, lai uzzinātu, kāda tad ir uzņēmuma pieeja šādos gadījumos.
Atbilde sākas ar standarta frāzi, ka uzņēmums novērtē ikvienu savu klientu arī tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevies pildīt līgumsaistības. Šajā gadījumā uzņēmums esot izvēlējies neaprēķināt kavējuma naudu par katru kavēto dienu, lai uzturētu uz sadarbību vērstas attiecības ar klientu.
“Jāņem vērā, ka ārējā parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēja piesaistīšana ir pēdējais risinājums, ko izmantojam, ja izsmelti visi pārējie normatīvajos aktos un līgumā starp energouzņēmumu un klientu noteiktie resursi. Proti, “Enefit” ir saistošs Ministru kabineta noteikumu Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 72. punkts. Tajā noteikts: “Ja mājsaimniecības lietotājs noteiktajā termiņā neveic maksājumus par elektroenerģiju vai sistēmas operatora pakalpojumiem, tirgotājs ne agrāk kā 10 kalendāra dienas pēc samaksas termiņa beigām nosūta lietotājam brīdinājumu par elektroapgādes pārtraukšanu. Ja lietotājs pēc brīdinājuma nosūtīšanas neveic maksājumus, tirgotājs ne agrāk kā pēc 20 kalendāra dienām ir tiesīgs pieprasīt un sistēmas operatoram ir pienākums atslēgt lietotāja elektroietaises, pilnīgi vai daļēji pārtraucot lietotāja elektroapgādi.” Līdztekus normatīvā akta nosacījumiem “Enefit” ir klientam izsūtījis arī papildu atgādinājumus e-pastā un ar SMS starpniecību, lai informētu klientu par parāda esamību un atgādinātu par atmaksas nepieciešamību,” situāciju ieskicē Elza Rudzīte.
Viņa arī norāda, ka konkrētā saziņas forma (e-pasts un SMS) ir paredzēta ar klientu abpusēji parakstītajā līgumā.
Tikai tad, ja pēc visiem normatīvajos aktos paredzētajiem un papildu mēģinājumiem saziņa ar klientu nav izdevusies, “Enefit” piesaistot ārējo parādu piedziņas pakalpojuma sniedzēju. Tas notiek ne ātrāk kā 60 dienas no parāda rašanās dienas.
Parāda piedziņas pakalpojuma sniedzējs darbojas atbilstoši Latvijas likumdošanai un ir tiesīgs pievienot savus parāda piedziņas papildu izdevumus un pieskaitīt likumiskos nokavējuma procentus.
Parādu piedzinējiem drīkst nodot arī 1 centa parādu
Uzņēmuma pozīcija ir skaidra, taču kā ir kopumā? Vai teorētiski arī par 1 centa parādu iespējams nonākt parādu piedzinēju redzeslokā? Šo un citus jautājumus uzdevu Jānim Lukaševskim – Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājam.
Viņš apstiprina, ka patiešām parāds no jebkuras summas var tikt nodots piedzinējiem – “normatīvajos aktos nav fiksēta summa, sākot no kuras prasījums var tikt nodots apstrādei vai cedēts parādu atgūšanas uzņēmumam. Tāpēc teorētiski tas varētu būt arī 1 cents, tomēr, ņemot vērā man zināmo praksi, parasti parādu atgūšanā ārpakalpojuma sniedzējam prasījums netiek nodots, ja parāda summa ir mazāka par 5 eiro.”
Vai likumā ir noteikts, kādas darbības jāveic uzņēmumam, pirms tas konkrētu parādu nodod parādu piedzinējiem? Vai nav neētiski uzreiz izmantot šo palīdzību no malas? Jānis skaidro: “Normatīvie akti noteikti neparedz kreditora pienākumu veikt parāda atgūšanas darbības pirms prasījuma nodošanas parādu atgūšanas uzņēmumam. Attiecībā uz attiecīgo darbību ētisko pusi –
es neuzskatu, ka šāda rīcība ir neētiska, jo prasījuma nodošana parāda atgūšanas uzņēmumam (vienalga vai tas ir pakalpojums uz pilnvarojuma pamata, vai cesijas darījums) nekādi nepasliktina klienta stāvokli.
Bet pareizāk, protams, šo jautājumu būtu tomēr adresēt katram kreditoram atsevišķi, jo katrs uzņēmums pats izstrādā kredītpolitikas nosacījumus un katrs uzņēmums pats rūpējas par attiecībām ar saviem klientiem.”
Vienlaikus eksperts arī norāda, ka parāda nodošana piedzinējiem kopumā nav vērtējama kā kaut kas negatīvs.
“Plašāk komentējot situāciju no savas puses varu teikt, ka pats fakts, ka prasījums tiek nodots vai cedēts parādu atgūšanas uzņēmumam, pēc būtības nav jāvērtē negatīvi un, kā jau teicu iepriekš, nekādā veidā nepasliktina klienta stāvokli un atsevišķos gadījumos parāda atgūšanas uzņēmums pat piedāvā izdevīgākus parāda atmaksas nosacījumus, nekā iepriekš kreditors (tas gan vairāk attiecas uz cedētām lietām, kurās ir lielākas parāda summas nekā šajā gadījumā). Tas, ka parāda summai papildus tiek pievienoti parāda atgūšanas izdevumi, domāju, ka neiebildīsiet, ka tas ir tikai normāli, jo kreditoram un/vai parādu atgūšanas uzņēmumam ir jāveic virkne ar darbībām, kuras rada uzņēmumam papildus izmaksas: parādā palikušajam klientam ir jāsūta vēstule, sms, jāzvana un jāveic vēl citas darbības, kuras paliek neredzamas pašam klientam. Attiecīgos parāda atgūšanas izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesīgi pievienot ne tikai parādu atgūšanas uzņēmumi, bet arī paši kreditori. Jo arī kreditoram parāda atgūšanas procesā rodas tieši tādi paši izdevumi, kā parādu atguvējam. Parāda atgūšanas process būtiski nemainās vienalga vai parāda summa ir 5 vai 500 eiro. Tāpēc parāda atgūšanas izdevumi abos gadījumos būs vienādi un to apmēru šobrīd regulē MK noteikumi nr.61.”
Vai tā ir jauna mode?
Jānim Lukaševskim vaicāju arī, vai šī nav jauna tendence, kā uzņēmumi risina situācijas ar parādiem, nododot tos ātri piedzinējiem, lai nebūtu jātērē savi resursi. Šādu versiju Jānis noraida, nekas būtiski neesot mainījies.
“Nē, tā nav jauna tendence, jo, kā jau teicu, tad darbs ar klientiem, kuri laikus nav veikuši rēķinu un/vai kredītu maksājumus ir ļoti darbietilpīgs un, ja kreditoram ir liels klientu skaits un daļa no klientiem kavē maksājumus, lai kreditors organizētu kvalitatīvu parādu atgūšanas procesu, ir jāveido atsevišķa uzņēmuma struktūra, kur darbinieki specializējas darbam ar klientiem, kuri kavējuši maksājumus un papildus jāpērk/jābūvē specializētas un dārgas IT sistēmas, kuras nodrošina procesa kvalitāti un monitoringu. Tāpēc parādu atgūšanas procesa nodošana profesionāliem pakalpojuma sniedzējiem ir saprotama un atbalstāma.
Parādu atgūšanas pakalpojums ne ar ko neatšķiras no citiem pakalpojumiem, kurus uzņēmumi nodrošina izmantojot ārpakalpojumu sniedzējus. Vēl vairāk – ārpustiesas parādu atgūšanas nozare jau vairāk nekā desmit gadus ir regulēta ar speciāli izstrādātiem normatīviem aktiem un visiem parādu atgūšanas uzņēmumiem Latvijā, lai veiktu profesionālo darbību ir jāsaņem licence un nozari uzrauga un kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ārpustiesas parādu atgūšanas nozare Latvijā ir viena no vislabāk sakārtotajām nozarēm, tāpēc klientiem pilnīgi noteikti nav jāsatraucas, ja prasījums ir nonācis apstrādē pie parādu atgūšanas uzņēmuma vai arī attiecīgais uzņēmums ir iegādājies cesijas darījuma rezultātā.
Saņemot vēstuli, sms vai zvanu no parādu atgūšanas uzņēmuma, klientam noteikti nav jāizvairās no komunikācijas ar parādu atgūšanas uzņēmumu un, ja klientam ir radušās finansiālas grūtības, par tām ir jāinformē un es esmu pārliecināts, ka komunikācijas laikā tiks panākta vienošanās par iespējamo risinājumu konkrētā prasījuma atmaksai.”
Pārskati par parādu atgūšanas nozari ir pieejami PTAC mājas lapā.
