Foto: Fizkes/SHUTTERSTOCK

Jāstrādā virsstundas. Vai var atsacīties? 1

“Mums uzņēmumā trūkst darbinieku, tāpēc ir jāstrādā virsstundas. Vai priekšnieks var uzlikt strādāt virsstundas pēc savas gribas? Vai es varu arī atsacīties no virsstundu darba?” Ivars Mārupē

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Ovācijas un neviltota sajūsma! Dons iekļūst Eirovīzijas finālā 7
Krievijas drošības iestādēm “mati stāvus”. No kara atgriežas atbrīvotie cietumnieki – tos nevar savaldīt
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 68
Lasīt citas ziņas
Arī tad, ja uzņēmumā ir problēmas ar darbiniekiem un darba organizēšanu, virsstundu darbu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, nedrīkst darbiniekam uzlikt kā obligātu saistību.

Ja darbinieks nepiekrīt, viņš ir tiesīgs virsstundas nestrādāt. Par virsstundu darbu darba devējam un darbiniekam jāvienojas rakstveidā. Turklāt nav pareizi jau darba līgumā ierakstīt, ka darbinieks piekrīt strādāt virsstundas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja darba devējs lūdz darbinieku strādāt virs normālā darba laika, jāsagatavo atsevišķa rakstiska vienošanās par konkrētu virsstundu darbu.

Ir noteikti izņēmumi

Darba likumā ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad darba devējam ir tiesības darbinieku nodarbināt virsstundu darbā bez viņa rakstiskas piekrišanas:

• ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;

• lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

• steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.

Darba likumā ir noteikts maksimālais virsstundu skaits, ko nedrīkst pārsniegt, – vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.

Ar četriem mēnešiem jāsaprot jebkuri četri mēneši pēc kārtas. Likumā ir noteikts “nepārsniedzot četrus mēnešus”. Tas nozīmē, ka darba devējs virsstundu aprēķinam var piemērot arī, piemēram, triju mēnešu vai mazāku pārskata periodu.

Ja pārskata periods ir četri mēneši – no 2020. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, tad aprēķins ir šāds: kalendāra dienu skaitu četros mēnešos dala ar 7, lai iegūtu nedēļas šajā periodā, un reizina ar 8, lai iegūtu virsstundu skaitu šo četru mēnešu periodā. 121 : 7 x 8 = 138,29, noapaļojot – 138 virsstundas.

Virsstundu darba ierobežošana ir darbinieka interesēs, lai nodrošinātu arī pienācīgu atpūtas laiku.

Darba devējam ir pienākums veikt darbinieka darba laika uzskaiti, uzskaitot gan nostrādātās stundas kopumā, gan atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas un, protams, samaksāt likumā noteikto piemaksu par tām.

Virsstundu darbu regulē Darba likuma 136. pants.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.