“Tik daudz lietas varēja nopirkt pat uz pusi lētāk kā “Rimi” un “Maxima”! Rīdzinieki sēro par veikala slēgšanu 0
Pēc ziņām par “Mere” veikalu tīklu Latvijā sociālajos tīklos izvērtusies plaša diskusija. Vieni uzsver, ka šajos veikalos varējuši nopirkt pārtiku un sadzīves preces ievērojami lētāk nekā citur, savukārt citi atgādina par bažām, kas saistītas gan ar veikalu izcelsmi, gan produktu kvalitāti un iepriekš izskanējušām problēmām.
Kāda ieraksta autore norāda, ka viņai pie mājām bijis “Mere” veikals, kur daudz ko varējis nopirkt pat uz pusi lētāk nekā “Rimi” vai “Maxima”.
“Es pirku bērnam griķu putru visu laiku, tie paši “Valdo”, kas citur, kvalitāte laba, biezpiens baltais arī, ļoti lēti un derīguma termiņš vienmēr izcils,” viņa raksta.
Vienlaikus sieviete piebilst, ka pati vēl spēs pielāgoties, taču viņai žēl cilvēku, kuri uz šiem veikaliem gāja nevis aiz labas dzīves, bet tāpēc, ka tur bijis vislētāk.
“Man tikai žēl cilvēku, kas iepirkās ne aiz dzīves, bet tāpēc, ka vislētāk tur,” viņa norāda.
Komentāros šim viedoklim pievienojas vairāki cilvēki, kuri atzīst, ka “Mere” viņiem bijusi vieta, kur nopirkt konkrētas preces par zemākām cenām. Daži īpaši piemin pildītās kotletes, mitrās salvetes, garšvielas, saldētās preces, saldējumu, šokolādi un piena produktus.
“Es par pildītām kotletēm visvairāk esmu bēdīga, jo kilogramu dabūt pa četriem eiro bija prieks,” raksta kāda komentētāja.
Cita piebilst: “Garšvielas, saldētās preces, saldējums, šokolādes piens… nekur vairs nenopirkšu pa lēto.”
Vēl kāds komentētājs skumst par maltajiem melnajiem pipariem 200 gramu iepakojumā, ko par zemu cenu vairs neizdošoties iegādāties.
Tiesa, diskusija ātri vien pāraug strīdā par to, kas īsti bija “Mere” un vai zemas cenas ir pietiekams arguments, lai iepirktos šajā veikalā. Daļa komentētāju norāda, ka “brīva vieta” tirgū ātri tiks aizpildīta ar citiem tīkliem, bet “krievu naudai un ietekmei no Latvijas jāpazūd”.
“Brīva vieta citam tīklam. Bet krievu naudai un ietekmei no LV jāpazūd,” raksta kāds komentētājs.
Vai tu iepirkies "Mere"?
Citi piebilst, ka “Mere” nonākšana sankciju kontekstā nenotiekot bez iemesla.
“Nu kaut kādu iemeslu dēļ jau iekļuva sankciju paketē,” norāda viens no komentētājiem.
Daļa cilvēku atgādina arī par iepriekš publiski izskanējušām problēmām ar pārtikas apriti. Komentāros tiek pieminēts gadījums, kad veikala “Mere” produktiem konstatēts viltots derīguma termiņš un Pārtikas un veterinārais dienests izņēmis vairākus gaļas produktus. Šo tēmu komentētāji izmanto kā argumentu, kāpēc viņiem šim veikalam uzticības neesot bijis.
“Es nu galīgi nevaru saprast, kā cilvēki tur varēja iepirkties. Kāda garantija, ka citi tur nebija viltoti termiņi? Viņiem taču visu laiku problēmas ar PVD bija,” raksta kāda komentētāja.
Vēl kāds diskusijas dalībnieks veikalu nosauc par zemas kvalitātes tirdzniecības vietu un apgalvo, ka pirkt tur varējis tikai nelielu daļu preču.
“Zemas kvalitātes veikals, tikai nelielu daļu varēja pirkt,” viņš raksta.
Tomēr ne visi šim vērtējumam piekrīt. Daži komentētāji norāda, ka “Mere” plauktos bijušas arī Latvijā un Ukrainā ražotas preces, tāpēc daļai pircēju veikals sākotnēji pat šķitis kā vieta, kur atbalstīt Ukrainas ražotājus.
“Man vairāk interesē, kā tas nākas, ka Krieviju atbalstošas personas veikalā tik daudz Ukrainā ražotu produkciju bija iespējams nopirkt. Man nez kādēļ likās, ka tas ukraiņu veikals, tādēļ labprātīgi tur iepirkos,” raksta kāda komentētāja.
Citi savukārt ironizē, ka veikalā tika pārdotas ne tikai krievu, bet arī latviešu un ukraiņu preces, tādēļ diskusija neesot tik vienkārša.
Komentāros izskan arī praktiskāks skatījums – ja konkrēta niša paliks brīva, to drīz aizņems kāds cits tirgotājs. Daži atgādina, ka arī braukšana uz lētāku veikalu ne vienmēr nozīmē reālu ekonomiju, ja jāņem vērā ceļa izmaksas un laiks.
“Tas tak ir bizness. Ja šī niša paliks brīva, drīz nāks nākamais,” raksta kāds komentētājs.
Cits piebilst, ka desmit centu ietaupījums uz preci reizēm pazūd, ja līdz veikalam jābrauc ar auto.
Daļa cilvēku jau min alternatīvas, piemēram, “Lidl”, norādot, ka gaļai un sieram tur mēdz būt labas cenas. Tomēr ieraksta autore atbild, ka “Rimi” un “Maxima” viss esot, bet daudz kas – “uz pusi dārgāk”.
“Ne aiz labas dzīves, labas kaut kur pazuda,” viņa raksta, atbildot uz jautājumu, vai cilvēki tiešām iepērkas šādos veikalos “ne aiz dzīves”.
Starp komentāriem parādās arī nostalģiskāka noskaņa. Kāds raksta, ka “Mere” bijusi vieta, kur katru reizi varēja atrast dažādas neparastas lietas, un iešana uz veikalu kļuvusi gandrīz kā ekskursija.
“Bija forši, ka “Merē” katru reizi varēja nopirkt visādas jautras lietas. Gājām kā ekskursijā, līdzi ņemot draugus. Tagad tāda sajūta, it kā labs čoms būtu nomiris,” raksta komentētājs.
Diskusija spilgti parāda, cik atšķirīgi cilvēki uztver vienu un to pašu veikalu tīklu. Vieniem “Mere” bija lēto preču vieta laikā, kad pārtikas cenas sit pa maciņu. Citiem – simbols Krievijas ietekmei, no kuras Latvijai jāatbrīvojas.
Bet visam pa vidu ir cilvēki, kuriem šis jautājums nav par politiku vai biznesa shēmām, bet par ikdienas izdzīvošanu – kur nopirkt biezpienu, putru, kotletes, garšvielas vai salvetes lētāk nekā citur.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) 21.sankciju kārtā iekļauts mazumtirdzniecības veikalu tīkla “Mere” pārvaldītāja SIA “Latprodukti” īpašnieks, Krievijas uzņēmējs Sergejs Šnaiders, aģentūru LETA informēja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID).
FID skaidro, ka sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem “Latprodukti” un “Valiente” filiāli Latvijā, kas pārvalda mazumtirdzniecības veikalu tīklu “Mere”. Uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc saimnieciskā darbība, ievērojot ES sankciju ierobežojumus.
Šnaiders ir iekļauts sankciju sarakstā, jo materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, informē FID.
Šnaidera īpašumā netieši ir vairāk nekā 50% daļu “Latprodukti” un “Valiente” filiālē Latvijā.
FID atzīmē, ka jaunā sankciju kārta vērsta pret Krievijas enerģētikas sektoru, kas ir viens no būtiskākajiem valsts ieņēmumu avotiem, kā arī paredz jaunus ierobežojumus finanšu sektoram. Sankciju mērķis ir vēl vairāk mazināt Krievijas spēju finansēt militāro agresiju pret Ukrainu.
Sankciju regulas pielikumā pievienotas 48 fiziskas personas un 168 juridiskas personas. Kā norāda FID, iekļaušana pielikumā paredz pienākumu iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir šo personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē. Tāpat ir aizliegts tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus šīm personām, vienībām, struktūrām, vai to labā.
Savukārt enerģētikas sektorā identificēti vairāk nekā 40 jauni ēnu flotes kuģi. Lai mazinātu Krievijas ieņēmumus no naftas eksporta, ar jauno sankciju kārtu līdz 2027. gada 14. jūlijam tiek apturētas cenu griestu svārstības, saglabājot cenu griestus pašreizējā līmenī. Patlaban cenu griesti ir noteikti 44,10 ASV dolāru par barelu.
Iepriekš spēkā esošais ES sankciju regulējums paredzēja mehānismu Krievijas naftas cenu griestu regulārai pārskatīšanai atbilstoši vidējai naftas cenai pasaules tirgū. Ar šiem grozījumiem novērsts risks, ka ģeopolitiskās situācijas un naftas cenu straujo svārstību dēļ varēja palielināties ES noteiktie cenu griesti Krievijas izcelsmes jēlnaftai un naftas produktiem, kuru transportēšanai personas ES var sniegt tehnisko palīdzību un citus pakalpojumus, pauž FID.
Ar jauno sankciju kārtu sarakstam pievienota vēl viena trešās valsts naftas pārstrādes rūpnīca, kurā tiek pārstrādāti vai sajaukti Krievijas izcelsmes naftas produkti vai minerālmēsli. Saraksts papildināts arī ar atsevišķām Krievijas ostām, slūžām un lidostām, ar kurām ir aizliegts sadarboties.
Sarakstā pievienotas vairākas jaunas finanšu iestādes, ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos ar ārpus ES reģistrētām juridiskām personām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai maksājumu pakalpojumus personām, kuras iekļautas sankciju sarakstos vai citādi būtiski traucē regulās noteikto sankciju mērķu sasniegšanu.
Lai gan patlaban pielikumā nav iekļauta neviena persona, šāda mehānisma ieviešana kalpo kā skaidrs signāls trešo valstu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ka uz tiem var tikt attiecinātas ES sankcijas, ja tie tiks iesaistīti darījumos, kas pārkāpj ES sankciju regulējumu.
Sarakstam ar kredītiestādēm, ar kurām noteikts aizliegums iesaistīties darījumos, pievienotas vēl 33 kredītiestādes. Līdz ar to kopējais kredītiestāžu skaits, ar kurām aizliegts iesaistīties darījumos, pārsniedz 100.
Sarakstam ar trešo valstu bankām, kas izmanto Krievijas Centrālās bankas finanšu ziņojumu sistēmu SPFS, pievienota viena Kirgizstānas kredītiestāde. Savukārt sarakstam ar finanšu iestādēm, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus un būtiski kaitē sankciju mērķu sasniegšanai, pievienotas vairāk nekā 20 finanšu iestādes. Turpmāk aizliegts sadarboties vai veikt jebkādus darījumus ar šīm finanšu iestādēm.
Jaunajā sankciju kārtā papildināts saraksts ar precēm un tehnoloģijām, kas varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību. Šajā sarakstā iekļautās preces un tehnoloģijas aizliegts gan eksportēt uz Krieviju, gan vest tranzītā caur Krievijas teritoriju. Aizliegums turpmāk attieksies uz atsevišķiem aviācijas izstrādājumiem, kas paredzēti izmantošanai bezpilota lidaparātos, traucējumu un pārtveršanas sistēmās, kā arī palaišanas sistēmās.
Ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu, arī pret Baltkrieviju noteikti jauni ierobežojošie pasākumi. Daļa no tiem ir saskaņoti ar jaunajiem ierobežojumiem, kas ieviesti pret Krieviju. Pieņemtie ierobežojumi cita starpā paredz jaunu personu iekļaušanu sankciju sarakstā, ja tās var veicināt Baltkrievijas vai Krievijas militārās un tehnoloģiskās kapacitātes palielināšanu. Turklāt paplašināts eksporta aizliegums konkrētām precēm, tostarp atsevišķiem aviācijas izstrādājumiem, ko izmanto bezpilota lidaparātos.
LETA vēstīja, ka “Latprodukti” 2024. gadā strādāja ar 31,57 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, taču uzņēmums cieta zaudējumus 71 841 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānijas 2025. gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti. Kompānija “Latprodukti” reģistrēta 2020. gadā, un tās pamatkapitāls ir 365 000 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmums pilnībā pieder Serbijā reģistrētai kompānijai “SKTrade DOO Beograd”, bet patiesais labuma guvējs ir Šnaiders.
Pēc “Firmas.lv” datiem, Latvijā ir 12 “Mere” veikali. Veikali ir Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Tukumā, Valkā un Ventspilī.
Vienlaikus Šnaideram pastarpināti pieder Lietuvas “Valiente” filiāle Latvijā. Līdz 2025. gada 19. septembrim “Valiente”, kas pārvaldīja “Mere” tīklu Lietuvā, piederēja pieciem Krievijas pilsoņiem, tostarp Annai Šnaiderei (66%), Rustamam Kiližekovam (15%), Andrejam Šnaideram, kurš ir Šnaidera brālis, (12%), Jakovļevam (5%) un Veikulainenam (2%). Taču portāls “Delfi.lt” 2025. gada oktobra vidū ziņoja, ka Krievijas pilsoņi “Mere” veikalu Lietuvā operatorkompānijas īpašumtiesības ir nodevuši Spānijā reģistrētam uzņēmumam.
Jau ziņots, ka ES valstis ceturtdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Vienošanās panākta pēc vairāku nedēļu sarunām.
Publ
