Rīgas Angļu ģimnāzijai grozījumu dēļ Vispārējās izglītības likumā arī nāksies atteikties no sava vēsturiskā nosaukuma un kļūt par vidusskolu vai valsts ģimnāziju. Dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem liecina, ka šīs ģimnāzijas absolventu sniegums atbilst valsts ģimnāzijām izvirzītajām prasībām.
Rīgas Angļu ģimnāzijai grozījumu dēļ Vispārējās izglītības likumā arī nāksies atteikties no sava vēsturiskā nosaukuma un kļūt par vidusskolu vai valsts ģimnāziju. Dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem liecina, ka šīs ģimnāzijas absolventu sniegums atbilst valsts ģimnāzijām izvirzītajām prasībām.
Foto – Paula Čurkste/LETA

Pašvaldību ģimnāzijas nelikvidēs, bet pārdēvēs 5

Drīzumā valdība varētu izskatīt rīkojumu, ar kuru par valsts ģimnāziju pārtaps Jelgavas Spīdolas ģimnāzija. Vai drīzumā arī citas pašvaldību dibinātās ģimnāzijas varētu iegūt valsts ģimnāziju statusu vai arī citas pārtaps par parastām vidusskolām?

MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Pateicoties VM “tālredzībai”, acīmredzot pie mums vakcinācija vēl ritēs pilnā sparā, kad Āfrika to jau būs aizmirsusi 42
10 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 44
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
4 stundas
Lasīt citas ziņas

“Latvijas Avīzes” veiktā pašvaldību aptauja liecina, ka ne visas vietvaras jau pieņēmušas lēmumu par pašvaldību ģimnāziju nākotni.

Statuss pašvaldību ģimnāzijām jāmaina tāpēc, ka Saeima šogad grozījusi Vispārējās izglītības likumu, nosakot, ka šāds statuss skolām no 2021. gada vairs nevarēs būt. Noteikts arī, ka jau no šā gada pašvaldību ģimnāzijas vairs nedrīkst dibināt.

 

Jelgavā būs divas valsts ģimnāzijas

CITI ŠOBRĪD LASA

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro, ka no pašvaldību ģimnāziju statusa nolemts atteikties tāpēc, ka to kritērijiem atbilst ļoti daudzas vidusskolas, taču tajā pašā laikā normatīvajos aktos nebija noteikti īpaši atšķirīgi izglītības programmu īstenošanas kvalitātes nosacījumi vidusskolām un pašvaldību ģimnāzijām. Ministrijā uzskata, ka, atsakoties no pašvaldību ģimnāzijām, tiek uzlabota vispārējās izglītības iestāžu tipoloģija un skaidri nodalītas katra izglītības iestāžu tipa funkcijas izglītības programmu īstenošanā. Tas palīdzēšot arī virzīties uz skolu tīkla sakārtošanu.

IZM uzsver, ka “parasto” ģimnāziju statusa likvidēšana nenozīmē skolu, kam ir šis statuss, slēgšanu. Daļa atbilst valsts ģimnāzijas prasībām, bet citas varēs turpināt strādāt kā vidusskolas. Vai skola kļūs par valsts ģimnāziju vai ne, tas jāizlemj katrai pašvaldībai pašai, skaidroja ministrijā. Lēmums pašvaldībām būtu jāpieņem līdz 2019. gada 28. februārim. Taču Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas piemērs parāda, ka pašvaldības ir ieinteresētas lēmumus pieņemt ātrāk. Lūgumu IZM piešķirt valsts ģimnāzijas statusu gan iesniegusi pati skola, taču tas ir saskaņots ar Jelgavas domi. Paredzams, ka nebūs šķēršļu šīs skolas pārtapšanai par valsts ģimnāziju. Valsts ģimnāzijām ir noteiktas prasības par skolēnu skaitu un skolēnu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos (sk. uzziņu). Rīkojumā par Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas pārveidi par valsts ģimnāziju redzams, ka šajā ģimnāzijā skolēnu ir vairāk, nekā obligāti jābūt valsts ģimnāzijās, un absolventi centralizētos eksāmenus kārto krietni labāk nekā valstī vidēji. Piemēram, pērn valstī vidējais rādītājs bija 49,1 procents, bet Spīdolas ģimnāzijā – 63,45 procenti. Turklāt skola jau faktiski arī veic pedagogu tālāk­izglītošanu un izveidojusi metodisko centru, kā to normatīvie akti pieprasa no valsts ģimnāzijām. Pārtapt par valsts ģimnāziju izglītības iestādei ir svarīgi arī tāpēc, ka valsts ģimnāzijas saņem par desmit procentiem lielāku mērķdotāciju skolotāju algām nekā citas skolas.

Jāpiebilst, ka no dokumentiem, kas iesniegti izskatīšanai valdībā saistībā ar valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai, var nojaust, ka IZM cer – atsakoties no pašvaldību ģimnāzijām, pieaugs valsts ģimnāziju skaits. Rīkojuma projekta anotācijā teikts: “Valsts ģimnāzijas nodrošina izglītojamajiem vislabākās vispārējās izglītības ieguves iespējas. Vienlaikus valsts ģimnāziju tīkls, tostarp republikas nozīmes pilsētās, ir nepietiekami attīstīts.” Turklāt labāko novadu un pilsētu ģimnāziju pārtapšanu par valsts ģimnāzijām vairs nekavētu arī sākumskolas klašu esamība izglītības iestādē.

Pirmā pašvaldības ģimnāzija, kas grasās pārtapt par valsts ģimnāziju, gan atrodas pilsētā, kur jau ir viena valsts ģimnāzija.

 

Ģimnāzija prestižāka par vidusskolu

Tikmēr citas pilsētas, kur valsts ģimnāziju nav, vismaz pagaidām nesteidzas pašvaldību ģimnāzijas pārveidot par valsts ģimnāzijām. Piemēram, kā stāsta Kuldīgas novada domes izpilddirektore Ilze Dambīte-Damberga, Kuldīgā ir ambīcijas, “lai arī pie mums būtu valsts ģimnāzija”, tomēr pagaidām bez tās būs jāiztiek. Pilsētā esošā Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija šobrīd tiek reorganizēta, apvienojot to ar Kuldīgas Alternatīvo sākumskolu un Kuldīgas pamatskolu. Tādējādi tiek izveidota V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskola – tiek koncentrēti resursi, un domē cer, ka izdosies maksāt skolotājiem labākas algas.

Kuldīgas ģimnāzistu panākumi eksāmenos faktiski atbilstu valsts ģimnāzijām izvirzītajām prasībām, taču skolēnu skaits gan ir pārāk mazs: iepriekšējā mācību gadā 10. – 12. klasē bijuši tikai 76 skolēni.

I. Dambīte-Damberga teic, ka novadā turpināsies skolu reorganizācija. Piemēram, Kuldīgā ir pat četras izglītības iestādes, kur iespējams iegūt vidējo izglītību. Tas ir par daudz. Kad skolu skaits tiks samazināts, tad arī domās, kura no novada vidusskolām varētu iegūt valsts ģimnāzijas statusu.

Savukārt Grobiņā atzīst – nāksies iztikt bez savas ģimnāzijas tieši skolēnu trūkuma dēļ. Grobiņas domes Izglītības nodaļas vadītājs Zigmunds Cinkus stāsta – Grobiņas ģimnāzijas skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos ļautu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, bet skolēnu skaits valsts ģimnāzijas statusam nav pietiekams.

Tāpēc pilsētas ģimnāzija pārtaps par vidusskolu. “Žēl, protams, jo mācīties ģimnāzijā, pat ja tā nav valsts ģimnāzija, ir prestižāk nekā parastā vidusskolā. Vēl jo vairāk, ja skolēns dodas studēt uz ārzemēm, tur ģimnāzijām ir pavisam cits statuss, salīdzinot ar vidusskolām. Daļa grobiņnieku jau līdz šim devās mācīties uz valsts ģimnāzijām Liepājā un citviet. Nākotnē vēl vairāk jauno cilvēku varētu mācīties citur tikai šīs ģimnāzijas statusa dēļ,” teic Z. Cinkus. Būtiski audzēt vidusskolēnu skaitu pašreizējā demogrāfiskajā situācijā neesot iespējams.

 

Rīgā vēl domā

Salīdzinoši daudz – piecas – pašvaldības ģimnāziju ir Rīgā. Varētu teikt, ka tieši galvaspilsētā valsts ģimnāziju tīkls nav vienmērīgs – trīs šādas izglītības iestādes ir centrā, divas Pārdaugavā, bet citos pilsētas rajonos nav nevienas. Pašvaldības ģimnāziju pārveide par valsts ģimnāzijām varētu šo problēmu risināt. Tomēr, kā atzina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane, pagaidām galvaspilsētā nav pieņemti nekādi lēmumi par to, kāda varētu būt galvaspilsētas ģimnāziju nākotne. Oktobrī Rīgā plānota Skolu tīkla optimizācijas komisijas sēde, kurā lemšot gan par skolu tīkla sakārtošanu Rīgā, gan arī par pašvaldības ģimnāziju likteni. S. Baltmane uzsver – ja kāda no pašvaldības ģimnāzijām gribēs kļūt par valsts ģimnāziju, pašvaldība varēs tikai atbalstīt statusa maiņu, bet lēmumu pieņems IZM un valdība. Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka Rīgas pašvaldības ģimnāzijās absolventu sniegums centralizētajos eksāmenos ir diezgan atšķirīgs. Piemēram, Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā absolventi centralizētajos eksāmenos vidēji ieguva teju 74 procentpunktus, bet Rīgas Vakara ģimnāzijā – vien 42,5. Valstī vidusskolu absolventu vidējais sniegums bija 56 procentpunkti.

Rīgas Izglītības departamenta pārstāve arī norāda, ka lielākajai daļai pašvaldību ģimnāziju tas ir vēsturisks nosaukums, taču pēc būtības tās darbojas kā vidusskolas: tajās uz 7. klasi nav iestājeksāmenu, un tajās ir arī sākumskolas klases. Attiecībā uz esošajām Rīgas valsts ģimnāzijām gan jau tagad esot skaidrs, ka sākumskolas klases tur neatvērs, kaut arī likums tagad to ļautu. Valsts ģimnāzijas Rīgā jau tagad ir gana piepildītas, un sākumskolēniem tur vietu nav.

 

Kādas ir atšķirības starp ģimnāziju un valsts ģimnāziju?

Lai iegūtu ģimnāzijas statusu, izglītības iestādē 10. līdz 12. klasē vajadzēja būt ne mazāk kā 180 skolēniem republikas pilsētās un ne mazāk kā 120 citviet. Absolventu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos bija jābūt kaut nedaudz augstākiem nekā valstī vidēji. Ģimnāzijās drīkstēja būt arī 1. – 6. klases.

Lai iegūtu valsts ģimnāzijas statusu, izglītības ie­stādē 10. līdz 12. klasē vajadzēja būt ne mazāk kā 250 skolēniem Rīgā, 180 skolēniem citās republikas pilsētās un ne mazāk kā 120 citviet. Tajā bija jāīsteno vismaz divas dažādas izglītības programmas. Absolventu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos bija jābūt vismaz par 10 procentiem augstākiem nekā valstī vidēji. Valsts ģimnāzijas drīkstēja uzņemt skolēnus, tikai sākot no 7. klases, taču nu šis ierobežojums atcelts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Pateicoties VM “tālredzībai”, acīmredzot pie mums vakcinācija vēl ritēs pilnā sparā, kad Āfrika to jau būs aizmirsusi 42
10 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 44
7 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
No ceturtdienas Latvijā gaidāms aukstuma vilnis. Cik ilgs tas būs? Toms Bricis par laiku šonedēļ un turpmāk
6 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 40
1 diena
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Stāsti
Mamma gandrīz piedzīvo infarktu: kopā ar zivīm skolēnu pusdienās – tārpi 7
56 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kurās pilsētās un novados atklāti jaunie Covid-19 gadījumi
50 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Šodien atbalsta, rīt neatbalsta. Kalviņš par svārstībām valdības lēmumos un to, kāda ekspertīze trūkst cīņā ar Covid-19 1
1 stunda
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
Latvija – viena no zaļākajām Eiropā vai dabas postītājvalsts “ar atklātu mežizstrādes biznesa karu pret mazo ērgli un melno stārķi…”? 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Krīzes situācijās nevajag skopoties.” Panākta vienošanās par 200 eiro vienreizējo pabalstu pensionāriem un personām ar invaliditāti
17:46
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kurās pilsētās un novados atklāti jaunie Covid-19 gadījumi
17:14
IM
Ingrīda Mičāne
Stāsti
Mamma gandrīz piedzīvo infarktu: kopā ar zivīm skolēnu pusdienās – tārpi 7
17:09
JL
Juris Lorencs
Stāsti
“Vienkārši visu aizklapēt ciet – tas nav risinājums, ir jāmeklē izeja!” Saruna ar ekonomistu Uldi Osi 2
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Gada laikā nevar izstrādāt vakcīnu, tā satur embriju šūnas un mikročipus, izraisa bīstamas blaknes. ZVA skaidro, vai tā ir taisnība 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tik auksts Latvijā gadiem nebija bijis! Meteorologi par aizvadīto ziemu 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lemberga sliktā veselības stāvokļa dēļ lūdz viņu atbrīvot no apcietinājuma 28
3 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Francijas tiesa eksprezidentam Sarkozī piespriež trīs gadu cietumsodu 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
No ceturtdienas Latvijā gaidāms aukstuma vilnis. Cik ilgs tas būs? Toms Bricis par laiku šonedēļ un turpmāk
6 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 44
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Neskatoties uz Covid-19 krīzi, pērn pieaugusi vidējā darba alga. Cik liela tā tagad ir? 5
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tur ir speciāls pants Aivaram Lembergam ielikts!” Jaunsleinis skaidro novadu reformas kļūdas 5
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Ministrs Sandis Ģirģens agrā pirmdienas rītā jau sēž friziera krēslā 21
8 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Pasta piegādes problēmu dēļ klienti nevar laikus saņemt pasūtīto preci. Reizēm jāgaida pat pusgadu 7
3 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Pateicoties VM “tālredzībai”, acīmredzot pie mums vakcinācija vēl ritēs pilnā sparā, kad Āfrika to jau būs aizmirsusi 42
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Pirms 100 gadiem sākās “Kronštates dumpis”. Kāpēc Latvijai nebija pamata priecāties par šo sacelšanos pret lielinieku valdību? 2
2 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 40
1 diena
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 60
22 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Vakcinācijas birojs sarūk, Lemberga spriedums un Jēkabpils lielgabala sāga. Nedēļas notikumu apskats 2
10 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Krievija mūsdienās no Padomju Savienības 1946. gadā īpaši neatšķiras. Joprojām tur ir autoritāri noskaņots līderis ar klēpju sunīšu parlamentu.” 89
1 diena
"V
"Mājas Viesis"
Kokteilis
FOTO. Tenisa zvaigzne Serēna Viljamsa beidzot “padevusies” un atļāvusi meitai Olimpijai sākt spēlēt tenisu
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu supermodele Ginta Lapiņa vairs neglabā noslēpumu: viņa gaida bērniņu! 5
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Latvijas Pasta vadītājs: “Konfliktsituācijas rodas dēļ rindām pie pasta, darbinieki ir spiesti tās risināt… Ir izaicinājums saglabāt mieru, komunicējot ar klientiem.” 24
1 diena
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Aizdomās par valsts amatpersonas slepkavības mēģinājumu meklē attēlos redzamos vīriešus
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Entuziasti vāc parakstus, lai legalizētu apzinātas sānslīdes ar automašīnām 21
23 stundas