Pat kara atbalstītāji vairs neklusē – Kremlim nākas saskarties ar negaidītu pretestību 0
Krievijā arvien biežāk parādās pazīmes, ka oficiālajam Kremļa stāstījumam netic vairs pat daļa kara atbalstītāju. Kara pētījumu institūts (ISW) norāda, ka Krievijas militārie blogeri publiski apstrīdējuši okupācijas amatpersonu apgalvojumus par pilnīgu sauszemes ceļa uz Krimu aizsardzību pret Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Tikmēr jaunākās aptaujas datos redzams, ka arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte sasniegusi zemāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā.
Jaunāko domstarpību Krievijas informatīvajā telpā izraisīja Vladimira Putina tikšanās ar okupētā Zaporižjas apgabala administrācijas vadītāju Jevgēņiju Balicki. Tikšanās laikā Balickis paziņoja, ka Krievijas spēki esot pilnībā pasargājuši M-14 (R-280) šoseju, kas savieno Rostovu pie Donas ar okupēto Krimu, kā arī citus reģiona infrastruktūras objektus no Ukrainas dronu uzbrukumiem.
Tomēr šiem apgalvojumiem asi iebilda pat Krievijas kara atbalstītāji. Vairāki militārie blogeri norādīja, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti joprojām regulāri uzbrūk šim stratēģiski svarīgajam sauszemes koridoram, pa kuru Krievija nodrošina karaspēka apgādi okupētajā Krimā.
Pēc Krievijas avotu teiktā, nepārtrauktie dronu uzbrukumi būtiski sadārdzinājuši degvielas pārvadājumus uz Krimu, jo pārvadātāji spiesti maksāt ievērojami lielākas apdrošināšanas prēmijas.
Militārie blogeri arī noraidīja versiju, ka triecienu skaits samazinājies efektīvas pretgaisa aizsardzības dēļ, apgalvojot, ka patiesais iemesls ir ievērojami mazāka satiksmes intensitāte uz šīs šosejas.
ISW analītiķi norāda, ka laikā no 1. līdz 20. jūlijam gar M-14 šoseju reģistrēti vismaz četri apstiprināti Ukrainas triecieni. Institūts uzskata, ka Ukraina turpina mērķtiecīgu kampaņu, lai traucētu Krievijas loģistiku uz okupēto Krimu.
Pēc analītiķu vērtējuma, Krievija bijusi spiesta novirzīt papildu resursus maršruta aizsardzībai, tomēr Ukrainai joprojām izdodas vismaz daļēji ierobežot šī ceļa izmantošanu.
Šīs publiskās domstarpības sakrīt ar pazīmēm, ka arī Krievijas sabiedrībā pieaug neapmierinātība. Kā vēsta Newsweek, atsaucoties uz Krievijas Valsts Viskrievijas sabiedriskās domas pētījumu centra datiem, Putina darba novērtējums samazinājies līdz 65,1%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2021. gada.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Putina popularitāte lielākoties svārstījās 70–80% robežās, tādēļ pašreizējais kritums tiek uzskatīts par būtisku signālu. Analītiķi to saista ar kara radītajām ekonomiskajām sekām un pieaugošajām grūtībām ikdienas dzīvē.
Eksperti norāda uz vairākiem faktoriem. Viens no tiem ir pastiprināta valsts kontrole pār internetu. Krievijas uzraudzības iestāde “Roskomnadzor” ieguvusi plašākas pilnvaras ierobežot ārvalstu platformas, savukārt iedzīvotāji arvien biežāk tiek mudināti izmantot valsts atbalstītus digitālos pakalpojumus.
Vienlaikus arvien vairāk jūtamas arī Ukrainas uzbrukumu sekas Krievijas enerģētikas infrastruktūrai. Pēc triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām un degvielas termināļiem vairākos reģionos radušās degvielas piegādes problēmas un veidojušās rindas degvielas uzpildes stacijās.
Ne mazāk būtiska ir ekonomiskā situācija. Krievijā palielināti nodokļi, saglabājas augsta inflācija un pazeminātas ekonomikas izaugsmes prognozes. Eksperti uzskata, ka tieši šo faktoru kopums arvien vairāk ietekmē sabiedrības noskaņojumu.
Vienlaikus analītiķi uzsver, ka Putina reitinga kritums pats par sevi vēl nenozīmē tūlītēju apdraudējumu viņa varai. Tomēr līdzšinējais modelis, kurā sabiedrība samierinājās ar politisko situāciju apmaiņā pret stabilitāti un relatīvu labklājību, kara un tā radīto seku dēļ kļūst arvien trauslāks.
