Saeimā savu aizstāvības runu Daniels Pavļuts sāka ar pateicību mediķiem un citiem krīzes pārvarēšanā iesaistītajiem. Attēlā: Daniels Pavļuts partijas pasākumā pēc Rīgas domes vēlēšanām pagājušā gada augustā.
Saeimā savu aizstāvības runu Daniels Pavļuts sāka ar pateicību mediķiem un citiem krīzes pārvarēšanā iesaistītajiem. Attēlā: Daniels Pavļuts partijas pasākumā pēc Rīgas domes vēlēšanām pagājušā gada augustā.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Nenogāžamais Pavļuts joprojām amatā 144

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 lietas, ko gudri cilvēki par sevi nekad nesaka
“Izgāju cauri ellei!” Divu bērnu mamma atvadās no bērniem un tikai pēc ķīmijterapijas uzzina, ka nekad nav bijusi slima 4
Raksturs un liktenis pēc dzimšanas datuma: pārsteidzoši precīzs raksturojums 6
Lasīt citas ziņas

Veselības ministrs Daniels Pav­ļuts (“AP”), par kura demisiju parlaments jau vienreiz bija lēmis, arī šajā opozīcijas rosinātajā neuzticības balsojumā amatu saglabāja. Par ministra atbrīvošanu ceturtdien balsoja 37 deputāti, pret bija 53, bet viens atturējās. Debatēs izskanēja gan aicinājums ministram pašam atkāpties, gan norādes uz visas valdības un premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) atbildību par augstajiem Covid-19 saslimstības un mirstības rādītājiem.

Valdība un ministrs tika vainoti par neveiksmīgo komunikāciju ar sabiedrību un mediķiem, neieklausīšanos ekspertu brīdinājumos, kā rezultātā vasarā nav veikts viss nepieciešamais, lai uzrunātu seniorus un veicinātu vakcinēšanos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad neatkarīgie Saeimas deputāti Māris Mičerevskis un Didzis Šmits sāka vākt parakstus par neuzticības izteikšanu veselības ministram D. Pavļutam, Latvijas Ārstu biedrība un citas mediķu organizācijas vēl nebija paziņojušas, ka gatavojas prasīt ministra demisiju.

Taču mediķu sabiedrības neapmierinātība ar nozares vadību parak­stu savākšanu pasteidzināja, lēmuma projektu parakstīja arī Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas” deputāti.

Tā iesniedzēju vārdā M. Mičerevskis Saeimas sēdē ceturtdien aicināja premjeru K. Kariņu pašam uzņemties atbildību par veselības nozari un vadīt to, izvēloties profesionālus padomniekus.

Pēc deputāta domām, D. Pavļuta interesēs būtu amata atstāšana, “jo partneriem pat ir izdevīgi, ka ir kāds, kas izskatās sliktāk par viņiem, un viņi grib atkratīties no līdz­atbildības par šo situāciju”. M. Mičerevskis atzina, ka veselības sistēmā problēmas ir gadiem ielaistas, pie kā D. Pavļuts nav vainojams.

Savu aizstāvības runu D. Pavļuts sāka ar pateicību mediķiem un citiem krīzes pārvarēšanā iesaistītajiem. Atsaucoties uz Dānijas pieredzi, kur sabiedrība un arī partijas ir sadarbojušās un bijušas vienotas, ministrs teica:

“Viens no galvenajiem draudiem cīņā ar pandēmiju ir strīdi. Dānijas pieredze parāda, ka galvenā stratēģija ir iedzīvotāju un partiju sadarbība, kā arī vakcinācija.”

D. Pavļuts plaši izstāstīja, ko Veselības ministrija ir paveikusi krīzes pārvarēšanā, pieminot arī Saeimas atbildību, jo valdība jau jūlija sākumā apstiprināja likumprojektu, kurā bija paredzēta obligātās vakcinācijas noteikšana noteiktu profesiju pārstāvjiem. Taču toreiz opozīcijas partijas solījušas vākt vienas trešās daļas deputātu parakstus, lai projekta izsludināšanu pieņemšanas gadījumā apturētu.

Pēc tam debatēs Edgars Tavars (ZZS) norādīja – ja valdība patiesi būtu vēlējusies sarunāties ar parlamenta frakcijām, tad ministri būtu nākuši pie tām un skaidrojuši savus lēmumus, un tad rezultāts varēja būt cits.

Reklāma
Reklāma

Savukārt Ivars Zariņš (“Saskaņa”) atgādināja, ka valdība nemaz nav vēlējusies veidot dialogu, jo gadiem ir zīmējusi savas sarkanās līnijas. Valērijs Agešins (“Saskaņa”) uzskata, ka ministrs un valdība neprot “cieņpilni sarunāties arī ar sabiedrību, kura tai neuzticas, jo ir pārāk daudz neizpildīto solījumu”. Viņaprāt, vakcinācijas process nav bijis veiksmīgs arī tāpēc, ka to vada cilvēki, kas neorientējas veselības sistēmā.

“Ko valdība darīja vasarā, lai uzrunātu seniorus? Reklāmas bukleti un plakāti ar atsegtiem pleciņiem nebija tas labākais variants, kā pārliecināt cilvēkus vakcinēties,” teica V. Agešins.

Reklāmā ieguldīto līdzekļu atdevi apšaubīja arī neatkarīgā deputāte Ilga Šuplinska, kura teica: “Sabiedrība tika šķelta un iebiedēta, bet nebija atslēgas senioru vakcinācijai. Kā varēja paļauties uz bukletiem un reklāmām ar pašslavināšanās tendencēm, ja iedzīvotāji Latvijā netic propagandai!”

Debatēs savas partijas ministru aizstāvēja vairāki “Attīstībai/Par” deputāti, bet sēdē neuzstājās premjers K. Kariņš.

Agrākajos laikos premjers vienmēr bija klāt, kad Saeima lēma par neuzticību kādam ministram.

Taču jāatgādina, ka laikā, kad pieauga mediķu neapmierinātība ar nozares ministru, palielinājās saspīlējums arī starp K. Kariņu un D. Pavļutu. Ir iespaids, ka tas nav pārvarēts, kas varētu būt vēl viens grūtību iemesls, jo šajā krīzē premjeram un veselības ministram būtu jāstrādā rokrokā abpusējas uzticības gaisotnē – par to varēja just mājienus arī runās.

Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka vasaras vidū Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji un eksperti ir brīdinājuši par prognozējamo saslimstības pieaugumu, ja nekas netiks darīts, “un to dzirdēja visa valdība, bet tā izlikās nedzirdam brīdinājumus, tā vietā bija haotisks darbs”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.